Mitrāji: kas tie ir, ekosistēma, veidi, nozīme un aizsardzība

Mitrāji — uzzini to ekosistēmu, veidus, nozīmi bioloģiskajai daudzveidībai un praktiskus veidus, kā tos aizsargāt.

Fiziskajā ģeogrāfijā mitrāji ir vide, kas apvieno sauszemes un ūdens īpašības. Mitrāji ir atsevišķa veida ekosistēma.

Mitru un sausu teritoriju apvienojums nozīmē, ka mitrā zemē var dzīvot daudz vairāk dažādu augu, dzīvnieku un kukaiņu sugu nekā citos biotopos. Šīs lielās bioloģiskās daudzveidības dēļ vairāki nozīmīgi mitrāji ir iekļauti 200 pasaules ekoreģionu sarakstā, kurus Pasaules Dabas fonds ir iekļāvis aizsargājamo teritoriju sarakstā, lai mudinātu cilvēkus tos aizsargāt.

Kas ir mitrāji — vienkārši un saprotami

Mitrāji ir zemes platības, kurās augsne ir pastāvīgi vai periodiski piesātināta ar ūdeni. Tie ir pārejas biotopi starp sauszemes un ūdens ekosistēmām un var būt gan stāvoša, gan tekoša ūdens ietekmēta teritorija. Mitrāji var būt saldūdens (piem., purvi, niedru pļavas, palienes) vai sāļūdens piekrastes (piem., mangrovju meži, estuāri).

Galvenie mitrāju veidi

• Purvi (torfaugi, sphagnum purvi) — bieži skābi, ar torfu bagāta augsne; svarīgi oglekļa krātuves.
• Niedru un niedrāji (marsh) — atklātas vai zālaugu dominētas mitrās vietas, kam raksturīgas sezonālas plūdi.
• Palienes un mitrās pļavas — upju pārplūšanas zonās; auglīgas un svarīgas putniem un zvejai.
• Purvsūdeņu un turbu kūdras teritorijas — lieli torfceļi, ko izmanto kūdras ieguvei; to apsaimniekošana ietekmē klimatu.
• Piekrastes mitrāji un estuāri — pāreja starp jūru un upi; nozīmīgi vides filtri un zivju mazuļu audzētavas.
• Mangrovju meži — tropu piekrastes mitrāji ar specifisku koku un sakņu sistēmu (nav tipiski Latvijas klimatam, bet svarīgi globāli).

Nozīme un galvenās funkcijas

• Bioloģiskā daudzveidība: mitrāji sniedz dzīvesvietu daudznacionālām sugām — putniem, zivīm, abiniekiem, bezmugurkaulniekiem un augiem.
• Ūdens attīrīšana: augi un mikroorganismi filtrē un saista piesārņotājus, uzlabo ūdens kvalitāti.
• Plūdu regulēšana: mitrāji uzsūc un aizkavē ūdeni, samazinot plūdu intensitāti lejtecēs un apdzīvotās vietās.
• Ogļskābās gāzes krātuve: torfaugi un purvi uzkrāj oglekli, palīdzot samazināt klimata pārmaiņu ietekmi.
• Resursi un sabiedriskās vērtības: mitrāji nodrošina zivju un medību resursus, rekreāciju, izglītību un kultūras vērtības.

Draudze mitrājiem

Mitrājus apdraud vairākas cilvēka darbības un dabas procesi:

• nosusināšana lauksaimniecībai un mežsaimniecībai;
• kūdras ieguve un intensīva urbanizācija;
• ūdens piesārņojums no notekūdeņiem un agroķīmijas;
• invazīvas sugas, kas maina vietējo ekosistēmu struktūru;
• klimata pārmaiņas — mainīgi nokrišņu modeļi, paaugstināta jūras līmeņa dēļ piekrastes mitrāji var zaudēt teritoriju.

Aizsardzība un atjaunošana

Mitrāju aizsardzība ietver gan juridiskus pasākumus, gan praktiskas atjaunošanas metodes:

• Juridiskā aizsardzība: starptautiskas konvencijas (piem., Ramsar konvencija par mitrājiem), reģionālas programmas (piem., Natura 2000 ES līmenī) un valsts līmeņa aizsardzības zonas;
• Atjaunošana: meliorācijas grāvju aizsprostošana vai aizbēršana, lauku un mežu apsaimniekošanas prakses maiņa, lai paceltu gruntī esošu ūdens līmeni;
• Ilgtspējīga apsaimniekošana: samazinot kūdras ieguvi, ieviešot ilgtspējīgas lauksaimniecības prakses un saglabājot buferjoslas gar ūdeņiem;
• Monitoring un pētniecība: regulāra biotopu un sugu stāvokļa uzraudzība, lai veiktu ātras korekcijas pārvaldības plānos.

Kā ikviens var palīdzēt

• atbalstīt vietējās un starptautiskās aizsardzības organizācijas;
• izvēlēties kūdras nesaturošus dārzkopības produktus (peat-free) un informēt citus par to nozīmi;
• neatbalstīt mitrāju nosusināšanu vai apbūvi, piedalīties sabiedriskajās apspriedēs;
• veicināt dabisku plūdu zonu saglabāšanu un dabas atjaunošanu savā pašvaldībā;
• izglītot bērnus un sabiedrību par mitrāju lomu vietējā ekosistēmā.

Piemēri un Latvijas konteksts

Latvijā ir vairākas nozīmīgas mitrāju teritorijas, kas kalpo par svarīgām putnu ligzdošanas un migrācijas vietām, oglekļa krātuvei un dabas tūrisma objektiem. Starp pazīstamākajiem piemēriem ir Teiču purvs, Ķemeru tīrelis un Engures ezers, kas piesaista gan dabas pētniekus, gan tūristus. Šīs teritorijas ir būtiskas gan vietējai bioloģiskajai daudzveidībai, gan plašākai dabas aizsardzības sistēmai.

Kopumā mitrāji ir no cilvēka viedokļa ļoti vērtīgas un tomēr trauslas ekosistēmas. To saglabāšana prasa gan politisku gribu, gan sabiedrības iesaisti un ilgtspējīgas apsaimniekošanas praksi.

Mitrāju veidi

• Purvs jeb muskegs ir skāba kūdraina zeme (kūdrājs).
• Sākotnēji purvs bija tas pats, kas purvs, bet tagad tas tiek saistīts ar šo augsnes tipu kalnu virsotnēs.
• Sūnu purvs ir augsts purvs Skotijā
• Purvs ir saldūdens kūdrājs ar ķīmiski bāzisku (kas aptuveni nozīmē sārmainu) gruntsūdeni. Tas nozīmē, ka tajā ir vidējs vai liels hidroksiljonu īpatsvars (pH vērtība lielāka par 7).
• Kārs ir purvs, kas ir pietiekami attīstījies, lai tajā augtu koki. Tas ir Eiropas termins, ko galvenokārt lieto Apvienotās Karalistes ziemeļos.
• Saldūdens purva galvenā iezīme ir tā atvērtība, kurā aug tikai zemas augšanas jeb "uznirstošie" augi. Tas var būt ar zāli, niedrēm, niedrājiem, tīfām, grīšļiem un citiem zālaugiem (iespējams, ar zemu augošiem kokaugiem) seklā ūdenī. Tā ir atklāta purva forma. Fens Anglijas austrumos bija tieši šāda veida mitrāji.
• Piekrastes (sāļajā) purvā parasti ir ļoti sāļš ūdens - vai nu tieši no okeāna, vai sālsūdens un saldūdens maisījums. Sāļie purvi var būt saistīti ar estuārijām un gar ūdensceļiem starp piekrastes barjeru salām un iekšējo piekrasti. Šāda veida purvos augi var būt dažādi - no niedrēm mēreni sāļos ūdeņos līdz īpaši izturīgām sāļajām zālēm (salikornijām), kas aug citādi klajos jūras dubļos. Daudzi sāļajos purvos augošie augi ir attīstījušies, lai dzīvotu šādos sāļos apstākļos, pateicoties īpašām adaptācijām. Sāļie purvi var tikt pārveidoti cilvēku vajadzībām - ganībām (sālīšana) vai sāls ieguvei (saltern).
• Purvs ir mitrāji ar atklātāku ūdens virsmu un dziļāku ūdeni nekā purvs. Ziemeļamerikā ar terminu "purvs" apzīmē mitrājus, kuros dominē koki un kokaugi, nevis zāles un zemie lakstaugi. Šī atšķirība nav obligāti piemērojama citos reģionos, piemēram, Āfrikā, kur purvos var dominēt papīrusi, nevis koki. Purvu var raksturot arī pēc tajā augošajiem dominējošajiem augiem. Piemēram: Piemēram, mangrovju purvs jeb mangals ir sālsūdens vai sāļūdens vide, kurā dominē mangrovju koki. Papardes purvs ir saldūdens vai iesāļa ūdens vide, kurā dominē melaleuka (Melaleuca) koki.
• Dambo ir sekla, ar zāli klāta ieplaka Āfrikas centrālajā un dienvidu daļā. Lietus sezonā tā ir pārmitra, un parasti tā veido strauta vai upes iztekas. Tā malās un augštecē ir purvaina, bet centrā un lejpus straumes var būt purvaina.
• Bayou vai Slough ir ASV dienvidu daļas termini, ar kuriem apzīmē purvu, caur kuru tek strauts. Indiāņu mangrovju purvā to dēvētu par strautu.
• Kūdras purva mežs ir zema līmeņa tropu vai subtropu meža mitrāji. Tajā veidojas kūdra, un dažkārt to sauc par melnūdens purvu.
• Izveidots mitrzemju apgabals ir mākslīgi veidots, lai zemes gabalā varētu uzņemt vairāk ūdens, nekā tas būtu dabiski. Tas ļauj zemei palikt pietiekami mitrai, lai tajā varētu augt mitrāju augi un bieži vien arī saglabāt ūdeni. Izmantošanai var izmantot, piemēram, strauju plūdu absorbēšanai (aizturot plūdu papildu ūdeni), notekūdeņu attīrīšanai (to veic augi, netīrajam ūdenim plūstot pāri to saknēm), savvaļas dzīvnieku dzīvotņu uzlabošanai (piemēram, radot jaunas mājas retiem putniem vai citiem dzīvniekiem) vai kāda cita cilvēka apsvēruma dēļ.

Purvs Point Pelee, Ontario, Kanāda

Meklēt pēc burta