Kas ir ģeogrāfija? Definīcija, veidi un galvenie jēdzieni

Atklāj, kas ir ģeogrāfija: definīcija, fiziskā un cilvēkģeogrāfija, galvenie jēdzieni, kartogrāfija un vides procesi saprotami un uzskatāmi.

Ģeogrāfija (no grieķu: γεωγραφία, geographia, burtiski "zemes apraksts") ir zinātne par Zemi, tās fizisko vidi un cilvēku izplatību, mijiedarbību un darbībām tajā. Tā pēta Zemes elementus — kontinentus, jūras, upes un kalnus — kā arī dzīvo organismu kopienas, tostarp cilvēkus un dzīvniekus, kas dzīvo uz tās. Ģeogrāfija aptver gan ilgtermiņa parādības, piemēram, ģeoloģisko reljefa veidošanos, gan īslaicīgus notikumus, piemēram, paisumus un bēgumus, vēju ietekmi vai zemestrīces. Tā palīdz saprast, kā un kāpēc vietas atšķiras viena no otras, kā arī kā cilvēka darbība ietekmē vidi.

Cilvēks, kurš studē vai specializējas ģeogrāfijā, ir ģeogrāfs. Ģeogrāfa uzdevums ir izprast pasaules telpisko struktūru, attīstības procesus un to savstarpējās saites — pētījumos tiek izmantotas lauka novērošanas metodes, statistiskā analīze, karšu izstrāde, satelītattēli un datormodelēšana.

Galvenās ģeogrāfijas daļas un apakšnozares

Ģeogrāfiju parasti iedala divās galvenajās daļās: fiziskajā ģeogrāfijā un humanitārajā ģeogrāfijā. Pastāv arī vides ģeogrāfija, kas savieno abus skatījumus, pētot cilvēka un dabas mijiedarbību.

• Fiziskā ģeogrāfija pēta Zemes dabisko vidi: reljefu, klimatu, hidrosfēru, augsni un biomasas. Tipiskas apakšnozares ir:
  • ģeomorfoloģija (reljefa veidošanās),
  • klimatoloģija (klimata sistēmas un procesi),
  • hidroģeogrāfija (ūdeņu sistēmas, upes, ezeri),
  • biogeogrāfija (augu un dzīvnieku izplatība) un
  • pedogeogrāfija (augsnes pētījumi).
• Humanitārā (citur saukta arī par cilvēkģeogrāfiju) pēta cilvēka darbības telpā: iedzīvotāju izvietojumu, kultūru, ekonomiku, politiku un pilsētu attīstību. Tajā iekļaujas:
  • demogrāfija un iedzīvotāju skaits,
  • ekonomiskā ģeogrāfija (ražošana, tirdzniecība, resursi) — saistīta ar valsts ekonomikas stāvokli,
  • politiskā ģeogrāfija (valstu robežas, reģionālās konfliktu izpēte),
  • pilsētģeogrāfija (urbanizācija, infrastruktūra) un
  • kultūras ģeogrāfija (valoda, reliģija, vietu identitāte).

Metodes un rīki

Ģeogrāfi izmanto plašu metožu kopumu, lai vāc un analizē datus:

• laukdarbi un novērojumi uz vietas;
• kartes un ģeogrāfiskās informācijas sistēmas (GIS) analīzei un vizualizācijai — Kartes ir viens no galvenajiem rīkiem;
• satellītu novērojumi un attālinātā izpēte, kas nodrošina datus par platībām, kuras ir grūti sasniedzamas;
• statistiskā analīze un telpiskā modelēšana, lai prognozētu tendences;
• kartogrāfija — karšu izgatavošanu sauc par kartogrāfiju, un šo jomu praktiski īsteno kartogrāfi.

Būtiskie ģeogrāfijas jēdzieni

• Reljefs — kalni, ielejas, plato un citas virsmas formas.
• Klimats — ilgtermiņa laika apstākļu režīmi, kas ietekmē ekosistēmas un zemes lietošanu.
• Hidroloģija — ūdeņu kustība un uzglabāšana, ieskaitot upes, ezerus un pazemes ūdeņus.
• Biogeogrāfija — dzīvo organismu sadalījums un biomasas veidošanās.
• Telpiskā organizācija — kā cilvēki izmanto un organizē vietas (piemēram, pilsētas, lauksaimniecības teritorijas, rūpniecības zonas).
• Koordinātu sistēma — ģeogrāfiskā platuma un garuma sistēma, meridiāni un paralēles, mērogs un karšu projekcijas, kas ļauj noteikt atrašanās vietu un attālumu.

Praktiskie pielietojumi

Ģeogrāfija sniedz būtiskas zināšanas un instrumentus daudzās ikdienas un stratēģiskās jomās:

• teritoriālā plānošana un pilsētu attīstība;
• resursu pārvaldība (ūdens, augsne, enerģija);
• risku novēršana un katastrofu pārvaldība (plūdi, zemestrīces, vētras);
• transports un loģistika (optimizē maršrutus, sadala infrastruktūru);
• vides aizsardzība un klimata pārmaiņu adaptācija;
• izglītība un ģeopolitiskā analīze.

Saistītie izaicinājumi un nākotnes virzieni

Ģeogrāfija ir centrāla, risinot globālas problēmas: klimata pārmaiņas, urbanizāciju, bioloģiskās daudzveidības zudumu un resursu pārmērīgu izmantošanu. Mūsdienu pieeju raksturo lielu datu apjoma analīze (big data), attālinātā izpēte, precīza karšu izveide un interaktīvu vizualizāciju izmantojums.

Kopsavilkumā: ģeogrāfija savieno dabas un cilvēku pasauli, izmantojot telpisku domāšanu, kartes un modernas tehnoloģijas, lai izprastu Zemes procesus un palīdzētu pieņemt informētus lēmumus par vidi un sabiedrību.

Nozares

Fiziskā ģeogrāfija

Fiziskā ģeogrāfija (vai fiziogrāfija) pievēršas ģeogrāfijai kā Zemes zinātnei. Tās mērķis ir izprast litosfēras, hidrosfēras, atmosfēras, pedosfēras un globālās floras un faunas (biosfēras) fizikālās problēmas un jautājumus.

Fizisko ģeogrāfiju var iedalīt daudzās plašās kategorijās, tostarp:

Biogeogrāfija	Klimatoloģija un meteoroloģija	Piekrastes ģeogrāfija	Vides pārvaldība
Ģeodēzija	Ģeomorfoloģija	Glacioloģija	Hidroloģija un hidrogrāfija
Ainavu ekoloģija	Okeanogrāfija	Pedoloģija	Paleogeogrāfija
Kvartāra zinātne

Cilvēka ģeogrāfija

Humanitārā ģeogrāfija ir sociālā zinātne, kas pēta cilvēkus un viņu kopienas, kultūru, ekonomiku un to mijiedarbību ar vidi. Ģeogrāfi, kas pēta cilvēka vidi, var aplūkot:

• Iedzīvotāju skaits
• Pasaules valstis
• Zemes izmantošana
• Lauksaimniecība
• Pilsēta
• Nozare
• Enerģija
• Piesārņojums

Cilvēku pūlis ap grupu.

Jautājumi un atbildes

Jautājums: Kas ir ģeogrāfija?

J: Kas ir ģeogrāfs?

J: Kā tiek iedalīta ģeogrāfija?

J: Kādus instrumentus izmanto ģeogrāfi?

J: Ko pēta fiziskā ģeogrāfija?

J: Ko pēta cilvēkģeogrāfija?

J: Ko pēta vides ģeogrāfija?

Meklēt pēc burta