Ģeogrāfija
Ģeogrāfija (no grieķu: γεωγραφία, geographia, burtiski "zemes apraksts") ir zinātne par zemi un tās iedzīvotājiem. Tās iezīmes ir tādi elementi kā kontinenti, jūras, upes un kalni. Tās iedzīvotāji ir visi cilvēki un dzīvnieki, kas dzīvo uz tās. Zemes parādības ir tādi notikumi kā paisumi un bēgumi, vēji un zemestrīces.
Cilvēks, kurš ir ģeogrāfijas eksperts, ir ģeogrāfs. Ģeogrāfs cenšas izprast pasauli un tajā esošās lietas, to rašanos un izmaiņas.
Ģeogrāfiju iedala divās galvenajās daļās - fiziskajā ģeogrāfijā un humanitārajā ģeogrāfijā. Fiziskā ģeogrāfija pēta dabisko vidi, bet cilvēkģeogrāfija pēta cilvēka vidi. Cilvēka vides pētījumi ietver tādas lietas kā iedzīvotāju skaits valstī, valsts ekonomikas stāvoklis un citas. Pastāv arī vides ģeogrāfija.
Kartes ir galvenais ģeogrāfijas rīks, tāpēc ģeogrāfi daudz laika pavada, tās veidojot un pētot. Karšu izgatavošanu sauc par kartogrāfiju, un cilvēki, kas specializējas karšu izgatavošanā, ir kartogrāfi.
Zemes karte ar attēlotām valstu robežām un lielajām pilsētām
Nozares
Fiziskā ģeogrāfija
Fiziskā ģeogrāfija (vai fiziogrāfija) pievēršas ģeogrāfijai kā Zemes zinātnei. Tās mērķis ir izprast litosfēras, hidrosfēras, atmosfēras, pedosfēras un globālās floras un faunas (biosfēras) fizikālās problēmas un jautājumus.
Fizisko ģeogrāfiju var iedalīt daudzās plašās kategorijās, tostarp:
|
|
|
|
|
| Klimatoloģija un meteoroloģija | Piekrastes ģeogrāfija | Vides pārvaldība | |
|
|
|
|
|
| Ģeodēzija | Ģeomorfoloģija | Glacioloģija | |
|
|
|
|
|
| Ainavu ekoloģija | Okeanogrāfija | Pedoloģija | Paleogeogrāfija |
|
| |||
| Kvartāra zinātne |
Cilvēka ģeogrāfija
Humanitārā ģeogrāfija ir sociālā zinātne, kas pēta cilvēkus un viņu kopienas, kultūru, ekonomiku un to mijiedarbību ar vidi. Ģeogrāfi, kas pēta cilvēka vidi, var aplūkot:
- Iedzīvotāju skaits
- Pasaules valstis
- Zemes izmantošana
- Lauksaimniecība
- Pilsēta
- Nozare
- Enerģija
- Piesārņojums
Cilvēku pūlis ap grupu.
Vēsture
Senākā zināmā pasaules karte datējama ar seno Babiloniju 9. gadsimtā pirms mūsu ēras. Vispazīstamākā babiloniešu pasaules karte ir Imago Mundi, kas tapusi 600. gadā pirms mūsu ēras. Zvaigžņu kartes (debess kartes) ir līdzīga vecuma.
Viduslaikos Eiropā cilvēki veidoja mazāk karšu. Islāma pasaules iedzīvotāji veidoja vairāk. Abū Zayd al-Balkhī Bagdādē izveidoja "Balhī skolu" kartēšanā.
Skatīt arī
- Ģeogrāfs
- Ģeogrāfiskā pārdēvēšana
- Starptautiskā Ģeogrāfijas savienība
- Zemes forma
- Karte
- Navigator
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kas ir ģeogrāfija?
A: Ģeogrāfija ir zinātne par zemi un tās iedzīvotājiem, ieskaitot tās iezīmes, iedzīvotājus un parādības.
J: Kas ir ģeogrāfs?
A: Ģeogrāfs ir cilvēks, kurš ir ģeogrāfijas eksperts un cenšas izprast pasauli un tajā esošās lietas.
J: Kā tiek iedalīta ģeogrāfija?
A: Ģeogrāfiju iedala divās galvenajās daļās - fiziskajā ģeogrāfijā un humanitārajā ģeogrāfijā. Fiziskā ģeogrāfija pēta dabisko vidi, bet cilvēkģeogrāfija pēta cilvēka vidi.
J: Kādus instrumentus izmanto ģeogrāfi?
A: Galvenais ģeogrāfijas instruments ir kartes, tāpēc ģeogrāfi daudz laika pavada, tās veidojot un pētot. Karšu izgatavošanu sauc par kartogrāfiju, un cilvēki, kas specializējas karšu izgatavošanā, ir kartogrāfi.
J: Ko pēta fiziskā ģeogrāfija?
A: Fiziskā ģeogrāfija pēta dabisko vidi.
J: Ko pēta cilvēkģeogrāfija?
A: Cilvēku ģeogrāfija pēta cilvēku vidi, piemēram, iedzīvotāju skaitu valstī, valsts ekonomikas stāvokli utt.
J: Ko pēta vides ģeogrāfija?
A: Vides ģeogrāfija pēta cilvēku mijiedarbību ar dabisko vidi, piemēram, klimata pārmaiņas vai piesārņojuma līmeni kādā teritorijā.
