Kas ir ģeogrāfija? Definīcija, veidi un galvenie jēdzieni
Atklāj, kas ir ģeogrāfija: definīcija, fiziskā un cilvēkģeogrāfija, galvenie jēdzieni, kartogrāfija un vides procesi saprotami un uzskatāmi.
Ģeogrāfija (no grieķu: γεωγραφία, geographia, burtiski "zemes apraksts") ir zinātne par Zemi, tās fizisko vidi un cilvēku izplatību, mijiedarbību un darbībām tajā. Tā pēta Zemes elementus — kontinentus, jūras, upes un kalnus — kā arī dzīvo organismu kopienas, tostarp cilvēkus un dzīvniekus, kas dzīvo uz tās. Ģeogrāfija aptver gan ilgtermiņa parādības, piemēram, ģeoloģisko reljefa veidošanos, gan īslaicīgus notikumus, piemēram, paisumus un bēgumus, vēju ietekmi vai zemestrīces. Tā palīdz saprast, kā un kāpēc vietas atšķiras viena no otras, kā arī kā cilvēka darbība ietekmē vidi.
Cilvēks, kurš studē vai specializējas ģeogrāfijā, ir ģeogrāfs. Ģeogrāfa uzdevums ir izprast pasaules telpisko struktūru, attīstības procesus un to savstarpējās saites — pētījumos tiek izmantotas lauka novērošanas metodes, statistiskā analīze, karšu izstrāde, satelītattēli un datormodelēšana.
Galvenās ģeogrāfijas daļas un apakšnozares
Ģeogrāfiju parasti iedala divās galvenajās daļās: fiziskajā ģeogrāfijā un humanitārajā ģeogrāfijā. Pastāv arī vides ģeogrāfija, kas savieno abus skatījumus, pētot cilvēka un dabas mijiedarbību.
- Fiziskā ģeogrāfija pēta Zemes dabisko vidi: reljefu, klimatu, hidrosfēru, augsni un biomasas. Tipiskas apakšnozares ir:
- ģeomorfoloģija (reljefa veidošanās),
- klimatoloģija (klimata sistēmas un procesi),
- hidroģeogrāfija (ūdeņu sistēmas, upes, ezeri),
- biogeogrāfija (augu un dzīvnieku izplatība) un
- pedogeogrāfija (augsnes pētījumi).
- Humanitārā (citur saukta arī par cilvēkģeogrāfiju) pēta cilvēka darbības telpā: iedzīvotāju izvietojumu, kultūru, ekonomiku, politiku un pilsētu attīstību. Tajā iekļaujas:
- demogrāfija un iedzīvotāju skaits,
- ekonomiskā ģeogrāfija (ražošana, tirdzniecība, resursi) — saistīta ar valsts ekonomikas stāvokli,
- politiskā ģeogrāfija (valstu robežas, reģionālās konfliktu izpēte),
- pilsētģeogrāfija (urbanizācija, infrastruktūra) un
- kultūras ģeogrāfija (valoda, reliģija, vietu identitāte).
Metodes un rīki
Ģeogrāfi izmanto plašu metožu kopumu, lai vāc un analizē datus:
- laukdarbi un novērojumi uz vietas;
- kartes un ģeogrāfiskās informācijas sistēmas (GIS) analīzei un vizualizācijai — Kartes ir viens no galvenajiem rīkiem;
- satellītu novērojumi un attālinātā izpēte, kas nodrošina datus par platībām, kuras ir grūti sasniedzamas;
- statistiskā analīze un telpiskā modelēšana, lai prognozētu tendences;
- kartogrāfija — karšu izgatavošanu sauc par kartogrāfiju, un šo jomu praktiski īsteno kartogrāfi.
Būtiskie ģeogrāfijas jēdzieni
- Reljefs — kalni, ielejas, plato un citas virsmas formas.
- Klimats — ilgtermiņa laika apstākļu režīmi, kas ietekmē ekosistēmas un zemes lietošanu.
- Hidroloģija — ūdeņu kustība un uzglabāšana, ieskaitot upes, ezerus un pazemes ūdeņus.
- Biogeogrāfija — dzīvo organismu sadalījums un biomasas veidošanās.
- Telpiskā organizācija — kā cilvēki izmanto un organizē vietas (piemēram, pilsētas, lauksaimniecības teritorijas, rūpniecības zonas).
- Koordinātu sistēma — ģeogrāfiskā platuma un garuma sistēma, meridiāni un paralēles, mērogs un karšu projekcijas, kas ļauj noteikt atrašanās vietu un attālumu.
Praktiskie pielietojumi
Ģeogrāfija sniedz būtiskas zināšanas un instrumentus daudzās ikdienas un stratēģiskās jomās:
- teritoriālā plānošana un pilsētu attīstība;
- resursu pārvaldība (ūdens, augsne, enerģija);
- risku novēršana un katastrofu pārvaldība (plūdi, zemestrīces, vētras);
- transports un loģistika (optimizē maršrutus, sadala infrastruktūru);
- vides aizsardzība un klimata pārmaiņu adaptācija;
- izglītība un ģeopolitiskā analīze.
Saistītie izaicinājumi un nākotnes virzieni
Ģeogrāfija ir centrāla, risinot globālas problēmas: klimata pārmaiņas, urbanizāciju, bioloģiskās daudzveidības zudumu un resursu pārmērīgu izmantošanu. Mūsdienu pieeju raksturo lielu datu apjoma analīze (big data), attālinātā izpēte, precīza karšu izveide un interaktīvu vizualizāciju izmantojums.
Kopsavilkumā: ģeogrāfija savieno dabas un cilvēku pasauli, izmantojot telpisku domāšanu, kartes un modernas tehnoloģijas, lai izprastu Zemes procesus un palīdzētu pieņemt informētus lēmumus par vidi un sabiedrību.


Zemes karte ar attēlotām valstu robežām un lielajām pilsētām
Nozares
Fiziskā ģeogrāfija
Fiziskā ģeogrāfija (vai fiziogrāfija) pievēršas ģeogrāfijai kā Zemes zinātnei. Tās mērķis ir izprast litosfēras, hidrosfēras, atmosfēras, pedosfēras un globālās floras un faunas (biosfēras) fizikālās problēmas un jautājumus.
Fizisko ģeogrāfiju var iedalīt daudzās plašās kategorijās, tostarp:
| | | |
Klimatoloģija un meteoroloģija | Piekrastes ģeogrāfija | Vides pārvaldība | |
| | | |
Ģeodēzija | Ģeomorfoloģija | Glacioloģija | |
| | | |
Ainavu ekoloģija | Okeanogrāfija | Pedoloģija | Paleogeogrāfija |
| |||
Kvartāra zinātne |
Cilvēka ģeogrāfija
Humanitārā ģeogrāfija ir sociālā zinātne, kas pēta cilvēkus un viņu kopienas, kultūru, ekonomiku un to mijiedarbību ar vidi. Ģeogrāfi, kas pēta cilvēka vidi, var aplūkot:
- Iedzīvotāju skaits
- Pasaules valstis
- Zemes izmantošana
- Lauksaimniecība
- Pilsēta
- Nozare
- Enerģija
- Piesārņojums


Cilvēku pūlis ap grupu.
Vēsture
Senākā zināmā pasaules karte datējama ar seno Babiloniju 9. gadsimtā pirms mūsu ēras. Vispazīstamākā babiloniešu pasaules karte ir Imago Mundi, kas tapusi 600. gadā pirms mūsu ēras. Zvaigžņu kartes (debess kartes) ir līdzīga vecuma.
Viduslaikos Eiropā cilvēki veidoja mazāk karšu. Islāma pasaules iedzīvotāji veidoja vairāk. Abū Zayd al-Balkhī Bagdādē izveidoja "Balhī skolu" kartēšanā.
Skatīt arī
- Ģeogrāfs
- Ģeogrāfiskā pārdēvēšana
- Starptautiskā Ģeogrāfijas savienība
- Zemes forma
- Karte
- Navigator
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kas ir ģeogrāfija?
A: Ģeogrāfija ir zinātne par zemi un tās iedzīvotājiem, ieskaitot tās iezīmes, iedzīvotājus un parādības.
J: Kas ir ģeogrāfs?
A: Ģeogrāfs ir cilvēks, kurš ir ģeogrāfijas eksperts un cenšas izprast pasauli un tajā esošās lietas.
J: Kā tiek iedalīta ģeogrāfija?
A: Ģeogrāfiju iedala divās galvenajās daļās - fiziskajā ģeogrāfijā un humanitārajā ģeogrāfijā. Fiziskā ģeogrāfija pēta dabisko vidi, bet cilvēkģeogrāfija pēta cilvēka vidi.
J: Kādus instrumentus izmanto ģeogrāfi?
A: Galvenais ģeogrāfijas instruments ir kartes, tāpēc ģeogrāfi daudz laika pavada, tās veidojot un pētot. Karšu izgatavošanu sauc par kartogrāfiju, un cilvēki, kas specializējas karšu izgatavošanā, ir kartogrāfi.
J: Ko pēta fiziskā ģeogrāfija?
A: Fiziskā ģeogrāfija pēta dabisko vidi.
J: Ko pēta cilvēkģeogrāfija?
A: Cilvēku ģeogrāfija pēta cilvēku vidi, piemēram, iedzīvotāju skaitu valstī, valsts ekonomikas stāvokli utt.
J: Ko pēta vides ģeogrāfija?
A: Vides ģeogrāfija pēta cilvēku mijiedarbību ar dabisko vidi, piemēram, klimata pārmaiņas vai piesārņojuma līmeni kādā teritorijā.
Meklēt