Kas ir flora? Definīcija, augu valsts un floras apraksti

Uzzini, kas ir flora — definīcija, augu valsts, reģionu un vēsturiskie apraksti. Plašs pārskats par florām, sugu klasifikāciju un identificēšanas metodēm.

Botānikā vārdam flora (daudzskaitlī: floras vai florae) ir divas nozīmes.

Pirmā nozīme attiecas uz visu augu valsti kādā teritorijā vai laika periodā (īpaši dabā sastopamo vai vietējo augu valsti). Attiecīgais termins dzīvnieku dzīvei ir fauna.

Otrā nozīme attiecas uz grāmatu vai citu darbu, kurā aprakstītas augu sugas kādā apgabalā vai laika periodā, lai tās varētu identificēt.

Termins flora ir atvasināts no latīņu valodas. Flora romiešu mitoloģijā bija ziedu dieviete.

Augus grupē florās, pamatojoties uz reģionu, periodu, īpašu vidi vai klimatu. Reģioni var būt ģeogrāfiski atšķirīgi biotopi, piemēram, kalni un līdzenumi. Floras var nozīmēt vēsturiska laikmeta augu valsti, piemēram, fosilā flora.

Baktēriju organismi dažkārt tiek iekļauti florā [1] [2]. Citkārt terminus bakteriālā flora un augu flora lieto atsevišķi.

Ko nozīmē "flora" — plašāk

Flora kā bioloģisks jēdziens parasti nozīmē visu vienas teritorijas vai laika perioda augu sugu kopumu. Tas var būt ļoti plašs (piem., valsts vai kontinenta līmenī) vai ļoti lokāls (piem., viena ezera vai pļavas flora). Svarīgi ir tas, ka flora parasti apraksta sugas, nevis tikai augu kopienu struktūru — tas ir saraksts vai reģistrs ar sugu nosaukumiem un bieži arī ar to izplatību un ekoloģiskajiem raksturlielumiem.

Flora kā identifikācijas grāmata

Otrajā nozīmē flora ir sistemātisks darbs — monogrāfija vai atlants — kas satur sugu aprakstus, determinācijas atslēgas (dichotomas atslēgas), ilustrācijas vai fotogrāfijas, izplatības kartes un citus palīgmateriālus, lai palīdzētu noteikt augu sugas konkrētā reģionā. Šādas floras veido lauka botāniķi, muzeji un pētniecības institūti.

Floru tipi un klasifikācija

• Reģionālā flora: visas sugas konkrētā ģeogrāfiskā teritorijā (piem., Latvijas flora).
• Habitatam paredzēta flora: sugas noteiktā dzīvesvietā — mežu, pļavu, purva, piekrastes u. c.
• Fosilā flora: iepriekšējos ģeoloģiskajos laikmetos dzīvojošo augu sugu kopums, kas zināms no fosilijām.
• Agroflora vai kultūrauga flora: cilvēku audzēto augu sugu kopums kādā teritorijā.
• Sintopiskā vai sezonālā flora: sugas, kas dominē noteiktā laika periodā vai sezonā.
• MIkroflora (bakteriālā flora): termins lietojams arī mikroorganismiem, īpaši mikrobioloģijā un medicīnā, lai aprakstītu baktēriju kopienas noteiktā vidē — tieši šo lietojumu dažkārt atdala no augu floru izpratnes.

Flora un veģetācija — kāda atšķirība?

Bieži kopā lietotie termini flora un veģetācija ir dažādi. Flora parasti nozīmē sugu sarakstu vai sugu sastāvu, savukārt veģetācija raksturo augu kopienu struktūru, augstumu, slāņošanos, dominējošās sugas un ekologiskos procesus. Piemēram, “meža veģetācija” apraksta, kādi slāņi un sugas veido mežu, bet “meža flora” nosauks visas šajā mežā atrodamās sugas.

Kā veido floras un kā tās tiek izmantotas

Floru izveide prasa lauka izpēti (lauksaimniecības un botāniskos apsekojumus), herbariju materiālu krājumu, literatūras pārskatu un bieži arī ģeogrāfiskās informācijas sistēmas (GIS) analīzi. Tipiskā flora satur:

• suņu sarakstus ar latīņu un vietējiem nosaukumiem;
• sugu diagnostiskos rakstus un identifikācijas atslēgas;
• ilustrācijas vai attēlus;
• izplatības datus un kartes;
• ekoloģiskos komentārus, sugu statusu (endemisms, retums, aizsardzības kategorijas).

Praktiskā pielietojuma jomas: sugu monitorings, dabas aizsardzība, lauksaimniecība, mežsaimniecība, vides novērtēšana, izglītība un dabas tūrisms.

Floras nozīme dabas aizsardzībā un zinātnē

Floristiskie pētījumi palīdz noskaidrot bioloģisko daudzveidību, identificēt aizsardzībai nepieciešamās sugas un biotopus, atklāt invazīvās sugas izplatību un sekot klimatisko izmaiņu ietekmei uz sugu sastāvu. Datu bāzes un floras publikācijas ir pamats sarkanajām grāmatām, aizsargājamo teritoriju plānošanai un atjaunošanas projektiem.

Bakteriālā flora un terminoloģijas nianses

Medicīnā un mikrobioloģijā termins bakteriālā flora (vai mikrobiota/mikrobioma jēdzieni mūsdienīgākā terminoloģijā) apzīmē baktēriju un citu mikroorganismu kopienu noteiktā vidē (piem., zarnu flora). Botānikā dažkārt vārdu “flora” lieto arī plašākā nozīmē, iekļaujot mikroorganismus, taču biežāk šos jēdzienus atšķir. Baktēriju organismi dažkārt tiek iekļauti florā [1] [2].

Kopsavilkums

Flora var nozīmēt gan konkrētas teritorijas vai laika perioda augu sugu kopumu, gan arī publicētu darbu, kas šīs sugas apraksta un palīdz tās identificēt. Floras pētījumi ir būtiski bioloģiskās daudzveidības izpētei, dabas aizsardzībai un praktiskiem pielietojumiem. Savukārt terminiem, kas attiecas uz mikroorganismiem (piem., bakteriju flora), ir savas īpašas lietojuma nianses un mūsdienās bieži tiek lietoti specifiskāki termini kā “mikrobiota” vai “mikrobioms”.

Jautājumi un atbildes

J: Kāda ir flora nozīme botānikā?

J: No kurienes ir cēlies termins "flora"?

J: Kā augi tiek grupēti florās?

Vai florā dažkārt tiek iekļauti arī baktēriju organismi?

Jautājums: Kas ir fauna?

J: Kādus biotopus var izmantot, grupējot augus florās?

Meklēt pēc burta