Galia melone — hibrīdmelone: izcelsme, īpašības un audzēšana

Galia melone — uzzini hibrīdmelones izcelsmi, garšu, īpašības un praktiskus audzēšanas padomus: stādīšana, nogatavināšana un uzglabāšana.

Autors: Leandro Alegsa

Galia melone, Dienvidaustrumāzijā pazīstama arī kā sarda, ir hibrīda melone, kas radīta, krustojot zaļās melones šķirni "Ha-Ogen" ar tīklveida miziņu meloni "Krimka". To Izraēlā Lauksaimniecības pētniecības organizācijas Ne´ve Yaar pētniecības centrā izstrādāja Dr. Zvi Karchi, un tā tika oficiāli izlaista 1973. gadā. Nosaukums "Galia" dots par godu Karchi meitai — vārds ebreju valodā nozīmē "Dieva vilnis". Galia melone ārēji var atgādināt kantalupu, bet iekšpusē un garšā vairāk līdzinās medusmelonei: tā ir aromātiska, salda un sulīga.

Galia melonēm raksturīgas šādas pazīmes:

  • Auguma izmēri: vidēji apmēram viens kilograms (atkarībā no audzēšanas apstākļiem un šķirnes variācijas var būt nedaudz mazākas vai lielākas).
  • Forma: noapaļota, bieži nedaudz plakana.
  • Miza: rūtainām līnijām līdzīga (tīklus atgādinoša) miza ar zaļgani vai dzeltenīgi tonētiem laukumiem, nogatavojušoties miza maina krāsu uz dzeltenu.
  • Garša un aromāts: salda, bagāta un ļoti aromātiska; iekšpusē parasti ir gaiši zaļas līdz krēmīgas krāsas mīkstums.
  • Ražas kvalitāte: laba transportējamība un saldums padara Galia populāru gan svaigai tirdzniecībai, gan konservēšanai un kulinārijā.

Audzēšanas prasības

Galia melones ir salīdzinoši viegli audzējamas, taču nepieciešami siltums un pietiekama saules gaisma. Galvenie audzēšanas ieteikumi:

  • Klima: siltas, bez sala. Labāk aug saulainos, aizsargātos laukumos vai plēves siltumnīcās.
  • Augsne: lai labi drenēta, auglīga, ar pH aptuveni 6,0–7,5. Pievieno kompostu vai labi sadalītu kūtsmēslu pirms stādīšanas.
  • Sēšana un stādīšana: sēj pavasarī, kad zeme uzsilst; bieži audzē, izmantojot stādus, kas tiek pārvietoti ārā pēc salnām. Starp rindām atstāj apm. 1–1,5 m, starp augiem rindā — 40–60 cm, atkarībā no kultivēšanas metodes.
  • Mēslošana: sākotnēji labi slāpekļa bagāts mēslojums augšanas posmā, pēc tam vairāk fosfora un kālija, lai veicinātu ziedu plaukšanu un augļu pienācīgu nogatavināšanos.
  • Laistīšana: regulāra un vienmērīga līdz augļu veidošanās beigām; nogatavināšanās posmā samazināt laistīšanu, lai koncentrētu cukurus mīkstumā. Uzmanies, lai neveidotos stāvošs mitrums blakus saknēm.
  • Apputeksnēšana: parasti notiek ar bitēm — nodrošini biotopu vai izvieto stropu tuvumā, ja nepieciešams, veic roku apputeksnēšanu.
  • Vairākas kopšanas: atbrīvo no nezālēm, apgriež vāji augošus dzinumus un izvērtē atbalsta sistēmas, ja audzē vertikāli.

Slimības un kaitēkļi

Biežāk sastopami: miltrasa, lapu plankumainība, vītnes puves, skābbarība, kā arī laputu un gurķu kodēja veidi (cucumber beetles). Preventīvie pasākumi: kultūru maiņa, labi drenēta augsne, atbilstoša attāluma ievērošana, ventilācija siltumnīcā un nepieciešamības gadījumā mērķtiecīga insekticīdu/fungicīdu lietošana saskaņā ar vietējām vadlīnijām.

Ražas novākšana un uzglabāšana

Nogatavošanos nosaka pēc mizas krāsas (no zaļas uz dzeltenu), aromāta un vieglas mīkstināšanās pie zieda gala. Bieži var saskatīt arī izžuvušu vai sausu vīnogu pie kāta — tas norāda uz gatavību. Ražas novākšana jāveic uzmanīgi, lai nesabojātu mizu.

Pēc sagriešanas neapēstie gabali ieteicams cieši iesaiņot (piem., pārtikas plēvē) vai ievietot hermētiskā traukā un glabāt ledusskapī, lai saglabātu garšu un aromātu. Vesela Galia melone glabājas istabas temperatūrā dažas dienas līdz nedēļu (atkarībā no nogatavināšanas pakāpes); ledusskapī pēc sagriešanas — līdz dažām dienām.

Izplatība

Tos nav grūti audzēt, tāpēc Galias tagad audzē daudzviet pasaulē, arī šādās valstīs: Alžīrijā, Brazīlijā, Gvatemalā, Portugālē, Spānijā, Marokā, ASV dienvidu reģionos, Kostarikā, Panamā, Hondurasā, Grieķijā, Turcijā, Izraēlā un Ēģiptē.

Uzturvērtība un izmantošana

Galia melone ir veselīgs, zemu kaloriju auglis, kas satur daudz ūdens, C vitamīnu, A vitamīna provitamīnu (beta karotīnu) un šķiedrvielas. To bieži lieto svaigā veidā salātos, desertos, smūtijos vai kombinācijās ar sāļiem produktiem (piem., prosciutto). Tā ir lieliska garšas un aromāta piedeva vasaras ēdienkartē.

Padomi, izvēloties un pērkot

  • Pārliecinies par aromātu — nogatavojušai melonei ir izteikts salds aromāts.
  • Pārbaudi mizu — tai jābūt bez lieliem spieduma pleķiem vai nopietniem bojājumiem; viegla mīkstināšanās pie zieda gala ir dabisks nogatavināšanās signāls.
  • Sver — laba melone šķiet smaga attiecībā pret savu izmēru, kas norāda uz sulīgumu.
  • Ja melone nav pilnībā nogatavojusi, atstāj to istabas temperatūrā dažas dienas; kad tā aromatizējas un kļūst nedaudz mīkstāka, var likt ledusskapī.

Galia melone ir universāls un aromātisks auglis, kas pateicoties savai saldajai, aromātiskajai iekšpai un laba transportējamībai kļuvusi populāra gan komerciālajā audzēšanā, gan dārzkopju saimniecībās.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Galia melone?


A: Galia melone ir hibrīda melone, kas ir krustojums starp zaļās melones šķirni "Ha-Ogen" un melones šķirni "Krimka" ar tīklveida mizu.

J: Kas radīja Galia meloni?


A: "Galia" meloņu izveidoja Dr. Zvi Karchi Lauksaimniecības pētniecības organizācijas Ne´ve Yaar pētniecības centrā Izraēlā.

J: Kad Galia melones tika izlaistas tirgū?


A: Galia melones tika izlaistas 1973. gadā.

J: Kāpēc Galia melone tika nosaukta Karchi meitas vārdā?


A: Galia melone tika nosaukta Karchi meitas vārdā, kuras vārds ebreju valodā nozīmē "Dieva vilnis".

J: Kādas ir Galia melones īpašības?


A: Galia melonēm ir noapaļota forma, raupjas līnijas uz mizas, nogatavojušās tās ir dzeltenas, tām ir salda garša un smarža, un vidējais svars ir viens kilograms.

J: Kā nosaka Galia melones gatavību?


A: Galia melones gatavību nosaka pēc mizas krāsas, kad tā no zaļas kļūst dzeltena.

J: Kur audzē Galia melones?


A: Galia melones audzē Alžīrijā, Brazīlijā, Gvatemalā, Portugālē, Spānijā, Marokā, ASV dienvidu reģionos, Kostarikā, Panamā, Hondurasā, Grieķijā, Turcijā, Izraēlā un Ēģiptē.


Meklēt
AlegsaOnline.com - 2020 / 2025 - License CC3