Gālijas (augu izaugumi): cēloņi, veidi un ietekme uz augiem

Uzzini par gāliju cēloņiem, veidiem un to ietekmi uz augiem — atpazīšana, profilakse un dabiska kontrole dārzā.

Gālijas ir izaugumi vai pārbūvētas audu masas uz augu virsmas, kas rodas kā atbildes reakcija uz ārējām ietekmēm. Tās var izskatīties kā dūrieni, bumbulis, zvīņa, lapu krokošanās vai putuplasta veidojumi. Gālijas izraisa dažādi organismi — parazīti, piemēram, sēnītes, baktērijas, kukaiņi un ērces, kā arī dažkārt nematodes un vīrusi. Gāliju forma, krāsa un atrašanās vieta bieži vien ir ļoti raksturīga konkrētam ierosinātājam, tāpēc tie palīdz augu bojātāja noteikšanā.

Cēloņi un veidošanās mehānisms

Gālijas veidojas, kad auga šūnu dalīšanās un augšana tiek lokāli izmainīta. To var izraisīt:

• ķīmiskas vielas (feromoni, hormonu analogi vai citi bioaktīvi savienojumi), ko injicē vai izdala kukaiņu kāpuri, pieaugušie kukaiņi vai ērces;
• patogēni mikroorganismi — baktērijas un sēnītes, kas maina šūnu signalizāciju un liek augam veidot audus, kuros patogēns attīstās vai izplatās;
• mekāniski bojājumi, kas darbojas kopā ar ķīmiskām ietekmēm;
• vīrusi un nematodes, kas var izraisīt izmaiņas auga augšanas regulācijā.

Parasti gālijas veidojas auga aktīvās augšanas periodā, kad šūnu dalīšanās ir intensīva — mērenā klimatā tas parasti ir pavasarī, tropu zonā periodi var būt ilgāki. Kukaiņu gadījumā gāliju veidošanu bieži vien saista ar laiku, kad kāpuri iekļūst audos un injicē vielas, kas pārorientē šūnu attīstību.

Gāliju tipi

• Lapu gālijas — visbiežāk sastopamas; var būt dzeltenas, sarkanas vai brūnas, daļēji sakņošanās veidā vai uz lapas virsmas.
• stumbra un zaru gālijas — var deformēt dzinumus, traucēt koksnes veidošanos un vājināt stumbrus.
• ziedu un augļu gālijas — ietekmē ražu un apputeksnēšanu.
• Sakņu gālijas — piemēram, nematodu izraisītās sakņu gļotas, kas var būt smagas un samazināt auga spēju uzņēm barības vielas un ūdeni.
• Kroplīgas vai zvīņveida izaugumi — dažas baktērijas (piem., Agrobacterium sugas) izraisa tā sauktās kronu vai bālaudzes (crown gall), kas var būt ļoti patogēnas un ilgtermiņā izraisīt augu nāvi.

Identifikācija un pazīmes

• Gālijas parasti ir lokalizētas (konkrētā lapā, zaram, saknē) un bieži atbilst noteiktam īpatnējai formai — to veidam bieži var uzminēt izraisītāju.
• Dažkārt iekšā var atrast kukaiņu kāpurus vai ērces; citreiz gālijā attīstās sēnītes vai baktērijas.
• Nepieciešama novērošana sezonas laikā: ja gālijas veidojas tikai pavasarī uz jauniem dzinumiem, visticamāk ierosinātājs ir kukainis, ja simptomi turpinās un paplašinās — biežāk patogēni mikroorganismi vai nematodes.

Ietekme uz augiem

Gāliju ietekme var būt no kosmētiskas līdz ļoti bīstamai:

• bieži gālijas ir vizuāla problēma un nesamazina auga vispārējo veselību būtiski;
• intensīvas gāliju invāzijas var samazināt fotosintēzes laukumu, traucēt ūdens un barības vielu plūsmu, vājināt dzinumus un samazināt ražu;
• svarīgi veidi, piemēram, Agrobacterium-radītās kronu gālijas vai nematodu sakņu gālijas, var izraisīt auga ilgstošu vājināšanos un nāvi, īpaši ja stādījums ir komerciāli nozīmīgs.

Profilakse un vadība

Profilakse ir visefektīvākā pieeja:

• izvēlieties rezistentas šķirnes, ja tās pieejamas;
• novērsiet stresa faktorus (pārlaistīšana, pārlieka mēslošana, bojājumi), kas padara augus uzņēmīgākus;
• ievērojiet sanitāriju — noņemiet un iznīciniet smagi bojātas augu daļas un slimības skartos stādus;
• izvairieties no augu stresa un savlaicīgi izrakt un iznīcināt inficētas saknes (piem., nematodu gadījumā) vai dedzināt/kompostēt atbilstoši noteikumiem.

Bioloģiskā un ķīmiskā kontrole:

• dabiskie ienaidnieki (predatori, parazitoīdi) daudzos gadījumos labi kontrolē kukaiņu, kas veido gālijas;
• ķīmiskie līdzekļi var būt efektīvi tikai noteiktos posmos — piemēram, insekticīdi vai miticīdi, kas lietojami, kamēr kukaiņu kāpuri vēl iekļūst audos; vienreiz izveidojusies gālija parasti pasargā kaitēkli no kontaktlīdzekļiem;
• baktēriju izraisītu kronu gāliju gadījumā dažreiz izmanto speciālas profilaktiskas baktēriju vakcīnas vai instrumentu un augsnes dezinfekciju, bet, ja stāds ir stipri inficēts, bieži vien ieteicams to iznīcināt;
• nematodu kontrolei — augsnes apstrāde, rotācija, siltuma apstrāde (solārizācija) un rezistenti stādi.

Praktiski padomi dārzniekiem

• ja redzat izolētas gālijas, nogriežiet tās pirms izplatīšanās un iznīciniet (nedodiet kompostēšanai, ja pastāv infekcijas risks);
• vērojiet sezonālos laikus — ja zināt, kad parādās kaitēklis, var plānot profilaktisku aizsardzību;
• uzlabojiet augsnes veselību un nodrošiniet pareizu laistīšanu un mēslošanu, lai samazinātu augu stresu;
• ja gālijas parādās uz komerciāli svarīgiem stādījumiem vai mākslīgi izplatās, konsultējieties ar augu aizsardzības speciālistu.

Kopsavilkumā: gālijas ir plaši izplatīts augu fenomens, ko izraisa dažādi organismi. Daudzas gālijas ir tikai vizuālas un nelielas, bet dažas var būt kaitīgas veselībai un ražai. Pareiza identifikācija, profilakse un mērķtiecīga vadība palīdz samazināt to negatīvo ietekmi.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir žults?

Q: Ar ko augu galotnes ir līdzīgas labdabīgiem audzējiem vai kārpām dzīvniekiem?

J: Vai var noskaidrot augu galotnes cēloni, ja nav īstā ierosinātāja?

J: Kāda ir kukaiņu galu loma augiem zālēdāju kukaiņu vidū?

J: Kāda ir dzīvotne un barības avots kāpuru veidotājam?

J: Kā kukaiņu golas pasargā kukaiņus no plēsējiem?

Jautājums: Kā kukaiņi rada kāpurus uz augiem?

Meklēt pēc burta