Ozoli
Ozols ir Quercus ģints koks vai krūms. Ir aptuveni 600 dzīvu sugu. Vispārpieņemtais nosaukums "ozols (ozols)" var parādīties arī radniecīgu ģinšu sugu nosaukumos, piemēram, Lithocarpus.
Quercus ģints dzimta ir sastopama Ziemeļu puslodē. Tajā ietilpst lapu koku un mūžzaļās sugas no vēsā mērenā klimata līdz tropu platuma Āzijā un Amerikā. Visvairāk ozolu sugu ir Ziemeļamerikā: aptuveni 90 sugas sastopamas Amerikas Savienotajās Valstīs. Meksikā ir 160 sugas, no kurām 109 ir endēmiskas. Otrs lielākais ozolu daudzveidības centrs ir Ķīna, kur ir aptuveni 100 sugas.
Daudzām sugām ozoliem lapas ir spirālveidīgi sakārtotas, ar noapaļotām malām; dažām sugām lapas ir ar zobainām malām vai veselām lapām ar gludām malām. Daudzām lapu koku sugām nokaltušās lapas nokrīt tikai pavasarī. Pavasarī no viena ozola izaug gan vīrišķie ziedi (kā kaķpēdiņas), gan mazi sievišķie ziedi. Auglis ir rieksts, ko sauc par ozolzīli un kas atrodas kausiņveidīgā formā. Katrā ozolzīlē ir viena sēkla (reti divas vai trīs), un atkarībā no sugas tā nobriest var 6-18 mēnešu laikā. Tā sauktie "dzīvie ozoli" ir mūžzaļi. Tie nav taksonomiska grupa, tikai dzīvesveids, kas sastopams visā ģintī.
Ozols ir cietkoksnes meža koks. Tie ir labi pazīstami kā klimakss ziemeļu puslodes mērenā klimata zonā. Tas nozīmē, ka, ja cilvēks to neskartu, tas būtu dominējošais koks. Liela daļa Anglijas bija klāta ar ozolu mežiem, pirms zemi pārņēma modernā lauksaimniecība. Pēdējie plašie ozolu meži tika izcirsti 18. gadsimtā, lai būvētu kuģus Karaliskajai flotei.
Dažu veidu ozola koksne ir ļoti cieta. Tāpēc pagājušajos gadsimtos cilvēki tos cirta, lai izgatavotu kuģus, mēbeles un citas lietas. Tagad šī koksne ir deficīta un dārga, un no tās vairs var izgatavot tikai dažas lietas. Daudz lētāka ir mīkstkoksne, piemēram, priede.
Ozoli aug lēni un var nodzīvot līdz pat 1000 gadu.
Vecs ozols
Saistītie dzīvnieki
Pieaudzis ozols ir aptuveni 100 pēdu (~30 metru) augsts. Tas ir mājvieta vairāk dzīvniekiem nekā jebkurš cits Eiropas koks. Uz ozoliem ir konstatētas 30 putnu sugas, 45 dažādas vaboļu un vairāk nekā 200 tauriņu sugas. Vaboles rakņājas zem mizas, un dažas no tām kokā izurbj caurumus. Lapas apēd daudzas kāpuru vīkšķi. Daudzām lapām apakšpusē ir dīvaini nelieli izciļņi. Tās ir kukaiņu kodes, ko izraisa daudzi mazi dzīvnieciņi. Lapās vai lapu pumpuros olas dēj oliņas. Lapa reaģē, veidojot ap olām apaugumu. Galuskas iekšpusē attīstās kāpuri. Lapa nokrīt, bet kāpuri var izšķilties tikai nākamajā pavasarī. Mazās kāpurķēdēs ir tikai viens kāpurs, bet lielākās kāpurķēdēs var būt līdz pat 30 kāpuriem.
Acorns
Ozolzīlēm reizi gadā rodas dzelži, kas nogatavojas rudenī. Ozoli var sākt ražot ozolzīles, kad tie ir aptuveni 20 gadus veci. Pieaudzis ozols var saražot 90 000 dzelkšņu gadā; tas ir vairāki miljoni ozolu tā dzīves laikā.
Saistītās lapas
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir ozols?
A: Ozols ir Quercus ģints koks vai krūms, kurā ir aptuveni 600 dzīvu sugu.
J: Kāda veida lapas ir ozoliem?
A: Ozoliem parasti ir spirālveidīgi sakārtotas lapas ar noapaļotām malām, lai gan dažām var būt zobainas malas vai gludas malas.
J: Kad lapu koku sugas nokrīt nokaltušās lapas?
A: Lapkoku sugas parasti nomet nokaltušās lapas tikai pavasarī.
J: Kādus ziedus veido ozoli?
A: Pavasarī ozols veido gan vīrišķos ziedus (kā kaķpēdiņas), gan mazus sievišķos ziedus.
J: Kā sauc ozola augļus?
A: Ozola augli sauc par dzelodi, un tajā ir viena sēkla (reti divas vai trīs). Atkarībā no sugas tas nobriest 6-18 mēnešu laikā.
J: Kas ir "dzīvie ozoli"?
A: Dzīvie ozoli ir mūžzaļi koki, kas sastopami Quercus ģintī un nav taksonomiska grupa.
J: Cik ilgi var dzīvot ozoli?
A: Ozoli var nodzīvot līdz pat 1000 gadu, ja tos nav skāris cilvēks.
