Naktstauriņi
Motiņas ir Lepidoptera kārtas kukaiņi. Tās ir cieši saistītas ar tauriņiem, kas no tām attīstījušies. Arī tām ir spārni, tāpat kā tauriņiem. Lielākā daļa tauriņu sugu ir aktīvas tikai naktī. Tās no tauriņiem var atšķirt vairākos veidos. Mutuļu antenas izskatās kā mazas spalviņas, un, kad tās nelido, spārni ir novietoti plakani uz muguras.
Lielākā daļa tauriņu (Lepidoptera) ir tauriņi. Tiek uzskatīts, ka ir aptuveni 160 000 tauriņu sugu (gandrīz desmit reizes vairāk nekā tauriņu sugu). Tūkstošiem sugu vēl ir jāapraksta. Lielākā daļa varžu ir sīkas: tās sauc par mikromotām jeb mikrolepidoptērām. Lielās varmākas ir daudz labāk zināmas, taču to ir mazāk. Lielākā daļa tauriņu sugu ir naktspārņi, bet ne visas. Ir krēslas un diennakts sugas.
Diennakts lidotājs - Burnetu laputis (Zygaena sp.). Šī gūst nektāru no dadža (un apputeksnē to) Igaunijā.
Laothoe populi jeb topoļu vanagveidīgo pāra pārošanās, kurā redzami divi dažādi krāsu varianti.
Cigānvaboles (Lymantria dispar dispar) kāpuru kāpuri ir krāsaini kaitēkļi, kas barojas ar daudzu koku lapām.
Kukaiņi kā kaitēkļi
Daudzviet pasaulē varmākas, parasti to kāpuru kāpuru kāpuri, ir nozīmīgs lauksaimniecības kaitēklis. Gaterpīles apēd lauksaimnieku audzētos augus un dažkārt tos iznīcina. Amerikas Savienoto Valstu ziemeļaustrumos lielu kaitējumu mežiem nodara čigānu varavīksnes (Lymantria dispar) kāpuru kāpuri. Siltā klimatā rombveida laputis (Plutella xylostella), iespējams, ir visnopietnākais kāpostu kaitēklis.
Vairāku Tineidae dzimtas kāpuru kāpuri apēd apģērbu un segas, kas izgatavotas no dabīgām šķiedrām, piemēram, vilnas vai zīda. Tās retāk ēd materiālus, kas satur dažas mākslīgās šķiedras. Tās var atbaidīt kadiķu un ciedru koksnes, lavandas vai citu dabīgu eļļu smarža.
Ķimikālijas ir visefektīvākais veids, kā aizbiedēt laputis, taču pastāv bažas, ka ķīmiskās vielas var būt bīstamas cilvēkiem.
Zīda ražošana
Dažas varmākas tiek audzētas. Svarīgākā no tām ir zīdtārpiņš. To audzē, lai iegūtu zīdu, no kura tā veido kokonu. Zīda rūpniecība katru gadu saražo vairāk nekā 130 miljonus kilogramu jēlzīda, kura vērtība ir aptuveni 250 miljoni ASV dolāru. Ne visu zīdu ražo Bombyx mori. Zīda ieguvei audzē arī vairākas Saturniidae dzimtas dzīvnieku sugas, piemēram, Ailanthus varavīksnes (Samia cynthia sugu grupa), Ķīnas ozolu zīda varavīksnes (Antheraea pernyi), Asamas zīda varavīksnes (Antheraea assamensis) un Japānas zīda varavīksnes (Antheraea yamamai).
Pievilkums pie gaismas
Motiņas lido ap spilgtiem objektiem, un šķiet, ka tās piesaista gaisma. Lielākā daļa zinātnieku uzskata, ka tas ir tāpēc, ka varmākas izmanto mēness gaismu, lai palīdzētu tām lidot taisnā līnijā. Lampu gaisma mulsina varmākas.
Naktī ziedoši ziedi parasti ir atkarīgi no tauriņiem (vai sikspārņiem), kas tos apputeksnē, un mākslīgais apgaismojums var aizvilināt tauriņus prom no ziediem, tādējādi kaitējot auga vairošanās spējai.
Apputeksnēšana
Motiņas parasti apputeksnē naktī ziedošus ziedus, jo tās ir naktsputnu dzimtas (dienā atpūšas, bet naktī izlido). Mote izmanto savu stublāju, lai savāktu nektāru, tāpat kā to dara tauriņš. Tomēr varmākas ne vienmēr nolaižas uz zieda, lai iegūtu nektāru: tās bieži vien karājas zieda tuvumā un spēcīgi plīvo ar spārniem, kamēr sūc nektāru. Tāpēc tauriņu apputeksnētajiem ziediem nav nepieciešama piezemēšanās vieta. Patiesībā daži tauriņu apputeksnēti ziedi ir vērsti uz leju, piemēram, jukas ziedi.
Šie juku ziedi ir piemēroti tauriņu apputeksnēšanai, jo tie karājas otrādi.
Plēsēji un parazīti
Nakts kukaiņēdāji bieži barojas ar tauriņiem. Daudzi sikspārņi, dažas pūču sugas un daži citi putni ēd tauriņus. Motiņas ir arī dažu ķirzaku, kaķu, suņu, grauzēju un dažu lāču mazsvarīga uztura sastāvdaļa. Mutu kāpurus ēd daudzi putni, un tos var parazitēt arī ichneumonu lapsenes.
Daudzas pieaugušās varmākas un kāpurus aizsargā kaitīgas vielas, ko apēd kāpuri. Savu nepatīkamo garšu tās reklamē dažādos veidos. Brīdinošs krāsojums ir redzams dienā, un dažas pieaugušas varmākas izdala klikšķus, kas sikspārņiem ir brīdinājuma signāli.
Baculovīrusi ir divvirusu DNS vīrusi, kas parazitē kukaiņos. Tos bieži izmanto kā bioloģiskās kontroles aģentus. Tie pieder Baculoviridae dzimtai, kas aprobežojas ar kukaiņiem.
Ir pierādījumi, ka ultraskaņa sikspārņu raidītā diapazonā liek lidojošajām ērcēm veikt izvairīšanās manevrus, jo sikspārņi ēd ērces. Ultraskaņas frekvences izraisa refleksu darbību naktstauriņu ērcēs, kas liek tām lidojumā samazināties par dažiem centimetriem, lai izvairītos no uzbrukuma. Tīģermāte izdala arī klikšķus, kas traucē sikspārņu eholokāciju.
Tomātu raga sliekas, kurās parazitē braconīdu lapsenes.
Ievērojamas tauriņu sugas
Lielās un dramatiskās tauriņu sugas:
- Mirstgalvja haizivs Acherontia sp.
- Luna Moth Actias luna
- Atlasa varde Attacus atlas Lielākā varde pasaulē
- Ķeizara sveķu varavīksne Opodiphthera eucalypti
- Polyphemus Moth Antheraea polyphemus
Ekonomiski nozīmīgas ir šādas varietātes:
- Cigāniskā mēle Lymantria dispar
- Kokvilnas tārps jeb kukurūzas auzene Helicoverpa zea, viens no galvenajiem lauksaimniecības kaitēkļiem.
- Ābolu, bumbieru un valriekstu kaitēklis Cydia pomonella, kas kaitē galvenokārt ābelēm, bumbierēm un valriekstiem.
- Gaiši brūna ābolu laputis Epiphyas postvittana
- Zīdtārpiņš Bombyx mori ir kāpurs.
Citas ievērojamas varmākas:
- Pērpju varde, Biston betularia, ir pētījuma objekts, kas veltīts piparu varžu evolūcijai.
Saistītās lapas
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir varmākas?
A: Motiņas ir Lepidoptera kārtas kukaiņi, kas ir cieši saistīti ar tauriņiem.
J: Kā ir saistītas varmākas un tauriņi?
A: Tauriņi ir radušies no tauriņiem.
J: Kāda ir galvenā atšķirība starp varpēm un tauriņiem?
A: Motijas no tauriņiem var atšķirt pēc vairākiem pazīmēm, piemēram, pēc spalvām līdzīgajām antenām un plakanajiem spārniem.
J: Kad lielākā daļa tauriņu sugu ir aktīvas?
A: Lielākā daļa tauriņu sugu ir aktīvas tikai naktī.
J: Cik daudz ir tauriņu sugu salīdzinājumā ar tauriņiem?
A: Mutuļu sugu ir gandrīz desmit reižu vairāk nekā tauriņu sugu - aptuveni 160 000 sugu.
J: Kādi ir izplatītākie tauriņu izmēri?
A.: Lielākā daļa varžu ir sīkas un tās sauc par mikromotām jeb mikrolepidoptērām, bet ir arī dažas lielākas sugas.
J: Vai visas varmākas ir nakts?
A: Lielākā daļa varžu sugu ir naktspārņi, bet ir arī krēslas un diennakts sugas.
