Motiņas (naktstauriņi) — definīcija, bioloģija un atšķirības no tauriņiem

Motiņas (naktstauriņi): uzzini to bioloģiju, sugu daudzveidību un skaidras atšķirības no tauriņiem — identifikācija, dzīvesveids un interesanti fakti.

Motiņas (bieži sauktas arī par naktstauriņiem) pieder pie Lepidoptera kārtas kukaiņi. Tās ir radniecīgas tauriņiem — tauriņi, visticamāk, attīstījušies no motiņām vai motiņiem līdzīgām formām — un abas grupas kopā veido krāsainu un daudzveidīgu kārtu. Tāpat kā tauriņiem, motiņām ir četri spārni, kas bieži ir klāti ar sīkiem pārslveida (skvamētu) matiņiem.

Bioloģija un morfoloģija

Motiņu dzīves cikls ir tipisks Lepidoptera: oliņa → kāpurs (tārps) → kūniņa (pūpēdis vai kokonā) → pieaudzis tauriņš. Kāpuri visbiežāk barojas ar augiem un var būt gan nozīmīgi kaitēkļi, gan ekosistēmas augu saimniecības dalībnieki.

Apskatāmi morfoloģiskie raksturlielumi:

• Antenas: motiņu antenas bieži ir spalvotas vai birstveida (sevišķi tēviņiem), retāk vienkāršas un pavedienveida. Tas atšķiras no tauriņu klubuveida (klubveida) antenām.
• Spārnu novietojums atpūšoties: daudzām motiņu sugām spārni tiek novietoti plakani vai “sasiets ap ķermeni” (tentveida), kamēr tauriņi parasti tur spārnus vertikāli virs muguras. Ir gan izņēmumi abās grupās.
• Frenulums un wing coupling: daudziem motiņiem ir īpašs spārnu savienošanas mehānisms (frenulums), kas tauriņiem parasti trūkst.
• Sajūtu orgāni: motiņiem bieži ir attīstītas ķermeņa struktūras, kas palīdz izjust ķīmiskas vielas (fermonus) vai reaģēt uz ultraskaņu (lai izvairītos no sikspārņu medībām).

Sugu daudzveidība un izmēri

Lepidoptera ietver gan motiņas, gan tauriņus; lielākā daļa Lepidoptera sugu pasaulē pieder motiņām. Tiek lēsts, ka pasaulē ir aptuveni 160 000 vai vairāk reģistrētu sugu Lepidoptera kārtā, un tūkstošiem sugu vēl ir jāapraksta. Daudzas motiņu sugas ir ļoti mazas — tās sauc par mikromotiņām jeb mikrolepidoptērām —, bet ir arī lielas un krāsainas sugas, kas cilvēkiem ir labi zināmas.

Aktivitāte — nakts, krēsla un diena

Lielākā daļa motiņu sugu ir naktsaktīvas; tomēr arī motiņu starpā ir daudz variāciju:

• daudzas sugas ir tipiski naktspārņi,
• dažas ir galvenokārt krēslas (aktīvas rītausmā un krēslā),
• un ir arī pilnīgi diennakts sugas, kas darbojas dienas laikā.

Atšķirības no tauriņiem — galvenie kritēriji

Ir vairāki praktiski atšķirību punkti, uz kuriem var pievērst uzmanību, bet jāņem vērā, ka ir izņēmumi:

• Antenas: motiņām biežāk spalvotas vai birstveida; tauriņiem — klubveida galā.
• Spārnu pozicionēšana: motiņi parasti saloka spārnus plakani vai aptin ap ķermeni; tauriņi tos tur uz augšu.
• Uzvedība: motiņi biežāk ir naktsaktīvi.
• Ķermeņa uzbūve: motiņiem bieži ir robustāks, mataināks ķermenis; tauriņiem plānāks un gludāks.
• Metamorfoze: daudzi motiņi veido kokonus no zīda vai citiem materiāliem, kamēr tauriņi veido cietas kūniņas (chrysalis) bez ārēja zīda apvalka.

Ekoloģiskā nozīme un saistība ar cilvēku

Motiņas spēlē daudz nozīmīgu lomu dabā: tās ir apputeksnētājas, augu barības ķēdes daļa un barības avots putniem un citām dzīvnieku sugām. Dažas sugas ir ekonomiski nozīmīgas kā kaitēkļi (lauksaimniecībā vai uzglabāšanas produktos), bet citas, piemēram, Bombyx mori (zīda tārps), ir vērtīgas cilvēku ražošanā. Motiņas arī kalpo kā bioindikatori vides veselībai un bioloģiskās daudzveidības izpētei.

Novērojumi un aizsardzība: motiņu skaitliskums dažviet samazinās dēļ biotopu zuduma, pesticīdu lietošanas un gaismas piesārņojuma. Lai saglabātu daudzveidību, svarīgi ir saglabāt barošanās augus, dzīvotņu mozaīkas un samazināt nevajadzīgu gaismas piesārņojumu.

Šis pārskats sniedz pamatu izpratnei par motiņu bioloģiju un to atšķirībām no tauriņiem; tomēr katra suga var atšķirties, tāpēc detalizētai identifikācijai bieži nepieciešama skaidra morfoloģiska vai ģenētiska analīze.

Apputeksnēšana

Motiņas parasti apputeksnē naktī ziedošus ziedus, jo tās ir naktsputnu dzimtas (dienā atpūšas, bet naktī izlido). Mote izmanto savu stublāju, lai savāktu nektāru, tāpat kā to dara tauriņš. Tomēr varmākas ne vienmēr nolaižas uz zieda, lai iegūtu nektāru: tās bieži vien karājas zieda tuvumā un spēcīgi plīvo ar spārniem, kamēr sūc nektāru. Tāpēc tauriņu apputeksnētajiem ziediem nav nepieciešama piezemēšanās vieta. Patiesībā daži tauriņu apputeksnēti ziedi ir vērsti uz leju, piemēram, jukas ziedi.

Šie juku ziedi ir piemēroti tauriņu apputeksnēšanai, jo tie karājas otrādi.

Plēsēji un parazīti

Nakts kukaiņēdāji bieži barojas ar tauriņiem. Daudzi sikspārņi, dažas pūču sugas un daži citi putni ēd tauriņus. Motiņas ir arī dažu ķirzaku, kaķu, suņu, grauzēju un dažu lāču mazsvarīga uztura sastāvdaļa. Mutu kāpurus ēd daudzi putni, un tos var parazitēt arī ichneumonu lapsenes.

Daudzas pieaugušās varmākas un kāpurus aizsargā kaitīgas vielas, ko apēd kāpuri. Savu nepatīkamo garšu tās reklamē dažādos veidos. Brīdinošs krāsojums ir redzams dienā, un dažas pieaugušas varmākas izdala klikšķus, kas sikspārņiem ir brīdinājuma signāli.

Baculovīrusi ir divvirusu DNS vīrusi, kas parazitē kukaiņos. Tos bieži izmanto kā bioloģiskās kontroles aģentus. Tie pieder Baculoviridae dzimtai, kas aprobežojas ar kukaiņiem.

Ir pierādījumi, ka ultraskaņa sikspārņu raidītā diapazonā liek lidojošajām ērcēm veikt izvairīšanās manevrus, jo sikspārņi ēd ērces. Ultraskaņas frekvences izraisa refleksu darbību naktstauriņu ērcēs, kas liek tām lidojumā samazināties par dažiem centimetriem, lai izvairītos no uzbrukuma. Tīģermāte izdala arī klikšķus, kas traucē sikspārņu eholokāciju.

Tomātu raga sliekas, kurās parazitē braconīdu lapsenes.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir varmākas?

J: Kā ir saistītas varmākas un tauriņi?

J: Kāda ir galvenā atšķirība starp varpēm un tauriņiem?

J: Kad lielākā daļa tauriņu sugu ir aktīvas?

J: Cik daudz ir tauriņu sugu salīdzinājumā ar tauriņiem?

J: Kādi ir izplatītākie tauriņu izmēri?

J: Vai visas varmākas ir nakts?

Meklēt pēc burta