Bioloģiskā kontrole
Bioloģiskā kontrole jeb bioloģiskā kaitēkļu apkarošana ir kaitēkļu populāciju samazināšana, izmantojot dabiskos ienaidniekus. Tā ir svarīga, jo kultūraugu kaitēkļi kļūst izturīgi pret ķīmiskajiem pesticīdiem.
Kukaiņu kaitēkļu dabiskie ienaidnieki ir plēsēji, parazitoīdi un patogēni. Nezāļu bioloģiskās kontroles aģenti ir zālēdāji un augu patogēni. Plēsēji, piemēram, putni, vaboles un lapsenes, ir brīvi dzīvojošas sugas, kas savas dzīves laikā apēd daudz upuru.
Parazitoīdi ir sugas, kuru kāpuri attīstās uz viena kukaiņa saimnieka vai vienā kukaiņā, galu galā nogalinot vai nāvējoši inficējot saimnieku. Lielākajai daļai ir ļoti šaurs saimniekaugu areāls. Parazitoīdi ir daudzas lapsenes un dažas mušu sugas.
Patogēni ir slimību izraisītāji, tostarp baktērijas, sēnītes un vīrusi. Tie nogalina vai novājina savu saimnieku un ir relatīvi specifiski.
Lācenes ir pieejamas pie biokontroles tirgotājiem.
Trīs stratēģijas
Pastāv trīs galvenie bioloģiskās kontroles stratēģiju veidi: saglabāšana, klasiskā bioloģiskā kontrole un papildināšana.
- Aizsardzība: Izvairieties no pesticīdu lietošanas, kas iznīcina kaitēkļu dabiskos ienaidniekus. Veiciniet to augu augšanu, kas uzbrūk kaitēkļiem. Ja iespējams, izmantojiet papildu stādījumus. Ķīnā moskītu papardes jau vismaz tūkstoš gadus izmanto kā rīsu kultūru papildaugus. Tajā aug īpašas cianobaktērijas, kas fiksē slāpekli no atmosfēras un bloķē gaismu no konkurējošiem augiem (bet ne rīsiem, kas aug augstāki).
- Klasiskā bioloģiskā kontrole: Tā ir dabisko ienaidnieku ieviešana jaunā teritorijā, kur tie nav radušies vai nav sastopami dabiski. Pēc tam plēsējs dzīvo kā dabiska dzīvotnes daļa, vairojas un iznīcina kaitēkļu sugas. Šī metode ir īpaši efektīva, ja kaitēklis pats ir invazīva vai introducēta suga attiecīgajā teritorijā. Bez dabiskajiem ienaidniekiem kaitēklis savairojas līdz milzīgam skaitam. Viena vai divu ienaidnieku ievešana no dzimtenes var būt ļoti veiksmīga. Viens no piemēriem ir Larinus planus izmantošana, lai apkarotu Kanādas dadžus.
- Paplašināšana: Tas ir dabisko ienaidnieku skaita palielināšana noteiktā laikā. Šie plēsēji ir dabiskas ekosistēmas sastāvdaļas, bet tiek izlaisti tādā daudzumā, lai kādā kritiskā brīdī pārspētu kaitēkli. Plēsēju krājumus iegūst no komerciāliem piegādātājiem.
Agrīns piemērs
Hsi Hana (Hsi Han) 304. gadā sarakstītajā ķīniešu tekstā "Dienvidu reģionu augu un koku apraksti" aprakstīti mandarīnu apelsīni, kurus aizsargā lielas sarkanīgi dzeltenas citrusaugļu skudras. Skudras uzbrūk apelsīnu koku kaitēkļiem un iznīcina tos. Citrusaugļu skudras (Oecophylla smaragdina) tika no jauna atklātas 20. gadsimtā, un tagad Ķīnā tās atkal tiek izmantotas apelsīnu audzes aizsardzībai.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir bioloģiskā kontrole?
A: Bioloģiskā kontrole jeb bioloģiskā kaitēkļu apkarošana ir kaitēkļu populāciju samazināšana, izmantojot dabiskos ienaidniekus.
J: Kāpēc bioloģiskā kontrole ir svarīga?
A: Bioloģiskā kontrole ir svarīga, jo kultūraugu kaitēkļi kļūst izturīgi pret ķīmiskajiem pesticīdiem.
J: Kas ir dabiskie kaitēkļu dabiskie ienaidnieki?
A: Kukaiņu kaitēkļu dabiskie ienaidnieki ir plēsēji, parazitoīdi un patogēni.
J: Kādi ir daži plēsēju piemēri?
A: Daži plēsēju piemēri ir putni, vaboles un lapsenes.
J: Kas ir parazitoīdi?
A: Parazitoīdi ir sugas, kuru kāpuri attīstās uz viena kukaiņa saimnieka vai vienā kukaiņā, galu galā nogalinot vai nāvējoši inficējot saimnieku.
J: Kas ir patogēni?
A: Patogēni ir slimību izraisītāji, tostarp baktērijas, sēnītes un vīrusi.
J: Kas ir nezāļu bioloģiskās kontroles aģenti?
A: Nezāļu bioloģiskās kontroles aģenti ir zālēdāji un augu patogēni.
