Plēsība ekoloģijā — definīcija, plēsēji, upuri un nozīme

Plēsība ekoloģijā: definīcija, plēsēji un upuri, to loma ekosistēmā — uzzini, kā medības ietekmē sugu līdzsvaru, barības tīklus un bioloģisko daudzveidību.

Ekoloģijā ar plēsoņu apzīmē attiecības un darbības starp divām radībām. Plēsējs noķer, uzbrūk un apēd savu upuri. Pirms apēšanas plēsēji savu upuri var nogalināt, bet var arī nenogalināt. Taču plēsoņa akts vienmēr izraisa upura nāvi un upura ķermeņa daļu iekļūšanu plēsēja organismā. Par īstu plēsēju var uzskatīt tādu, kas gan nogalina, gan apēd citu dzīvnieku, taču daudzi dzīvnieki darbojas gan kā plēsēji, gan kā maitēdāji. Papildus klasiskajai plēsībai pastāv arī līdzīgas attiecības, piemēram, parazītisms (kur upuris parasti nenogalina tūlītēji) un parasitoidisms (kur upuris beigās tiek nogalināts). Ir svarīgi atšķirt arī plēsējus no scavengeriem (mēslu braucējiem), kas galvenokārt barojas ar mirušiem organismiem.

Plēsējs ir dzīvnieks, kas medī, ķer un ēd citus dzīvniekus. Piemēram, zirneklis, kas apēd savā tīklā noķertu mušu, ir plēsējs, vai lauvu bars, kas apēd bifeli. Dzīvniekus, kurus plēsējs medī, sauc par upuri. Augstākais plēsējs jeb augstākais plēsējs ir plēsējs, kas nav citu plēsēju upuris. Plēsības rezultātā veidojas barošanās ķēdes un tīkli, kuros enerģija un barības vielas pāriet no vienas trofiskās pakāpes uz nākamo.

Plēsēju veidi un medību stratēģijas

Plēsēji izmanto dažādas medību taktikas atkarībā no sugas, vides un upura uzvedības. Galvenie veidi:

• Tipiskie šaušanas mednieki (sit-and-wait): piemēram, daudzi zirnekļi un kiskadzi labi slēpjas un gaida, kad upuris pienāks.
• Aktīvie mednieki: piemēram, vilki vai lauvas, kas meklē un vajā upuri lielākos attālumos.
• Vilenieši un slazdētāji: daži dzīvnieki izmanto maskēšanos vai smaržas vilināšanu (piem., kukaiņi, kas izmanto feromonus).
• Grupu medības: kolektīva stratēģija, ko izmanto plēsīgi sugas, lai notvertu lielākus upurus (piem., lauvas, vilki).
• Gaidīšanas un pēdu uzskaņošanas kombinācijas: piemēram, plēsīgas zivis, putni un roņi, kas izmanto gan glābšanos, gan ātru uzbrukumu.

Upuri un to aizsardzības stratēģijas

Upuri attīsta dažādas aizsardzības formas, lai samazinātu plēsēju veiksmīgumu:

• kamuflāža un krāsojums (palīdz paslēpties),
• bēgšanas un brīvās kustības prasmju attīstīšana,
• kolektīvā aizsardzība (piem., bultupeļu vai zaru grupas),
• brīdināšanas signāli un ķīmiskas aizsardzības vielas (piem., skunkam līdzīgas smakas vai toksiskas vielas kukaiņos),
• mimikrija — nevainīgas sugas atdarina bīstamas sugas krāsojumu.

Šīs attiecības veicina kopēju evolūciju — plēsēji uzlabo medību prasmes, upuri attīsta aizsardzību, un abas puses pastāvīgi piečakarējas adaptācijās.

Ekoloģiskā nozīme

Plēsība ir centrāla ekosistēmu darbībā. Galvenās lomas:

• Populāciju regulēšana — plēsēji palīdz kontrolēt upuru skaitu, novēršot pārapdzīvotības un resursu pārtēriņu.
• Bioloģiskā daudzveidība — plēsēji var veicināt sugu daudzveidību, ierobežojot dominējošo sugu izplatību un atverot nišas citām sugām.
• Enerģijas plūsma — plēsēji nodrošina enerģijas pāreju barošanas ķēdē un ietekmē barības tīklu struktūru.
• Indikatori un ekosistēmas veselība — klātbūtne vai izzušana noteiktu plēsēju var signalizēt par plašākām vides problēmām.

Augstākie plēsēji un kaskādes efekti

Augstākie plēsēji (piemēram, daudzviet pasaulē haizivis, lāči vai lielie plēsīgie putni) bieži nosaka ekosistēmu struktūru. Viņu izzušana var izraisīt tā sauktās trofiskās kaskādes — kad samazinoties augstākajam plēsējam, palielinās vidējās trofiskās pakāpes populācijas, kas savukārt pārmērīgi izmanto zemākās pakāpes resursus, mainot augu un dzīvnieku kopienu struktūru.

Cilvēku ietekme un aizsardzība

Cilvēka darbība būtiski ietekmē plēsējus un upurus: medības, biotopu zaudēšana, piesārņojums un invazīvas sugas maina dabiskos plēsības procesus. Dažkārt cilvēks arī tieši noņem augstākos plēsējus (piem., lielie plēsēji), kas noved pie ekoloģiskām nelīdzsvarotībām. Lai to novērstu, tiek īstenotas aizsardzības programmas, reintrodukcijas un teritoriālie rezervāti.

Praktiski piemēri

Plēsēji parasti ir gaļēdāji (ēd gaļu) vai visēdāji (ēd augus un citus dzīvniekus). Plēsēji medī citus dzīvniekus, lai iegūtu barību. Piemēram, plēsēji ir žagatas, ērgļi, sokoli, kaķi, krokodili, čūskas, plēsēji, vilki, vaļi dzenējzivis, omāri, lauvas un haizivis. Šo piemēru starpā redzamas ļoti atšķirīgas ekoloģiskās lomas — no maziem kukaiņu plēsējiem līdz milzīgiem jūras plēsējiem — taču visiem kopīga ir loma enerģijas pārvadē un populāciju regulēšanā.

Kopsavilkums

Plēsība ir būtiska dabas sastāvdaļa, kas ietekmē sugu dinamiku, ekosistēmas struktūru un bioloģisko daudzveidību. Sapratne par plēsības dienestiem un to mijiedarbību ar citiem vides faktoriem palīdz labāk veidot aizsardzības stratēģijas un uzturēt dabiskos sistēmu līdzsvarus.

Ātrs plēsējs

Ātrie plēsēji jeb "sēdēt un gaidīt" ir plēsīgi dzīvnieki vai citi organismi, piemēram, daži plēsīgi augi. Tie sagūst vai noķer upuri, izmantojot slēpšanu vai stratēģiju (nevis apzinātu stratēģiju), nevis tikai ātrumu vai spēku.

Šie organismi parasti slēpjas klusumā un gaida, kad upuris pietuvojas tuvāk. Bieži vien tie ir maskējušies un var būt vientuļnieki. Tas var būt drošāk plēsējam, jo, gaidot, tas mazāk pakļauj sevi plēsējiem.

Ja plēsējs nevar pārvietoties ātrāk par vēlamo upuri, tad, visticamāk, efektīvāka ir upura izlikšana no pakaļdzīšanās nekā vajāšana. Plēsējs, kas var ilgstoši pārvietoties lielā ātrumā, var būt vajāšanas plēsējs, kas vajā līdz brīdim, kad upuris nogurst un palēnina savu gaitu. Tomēr ir daudz starpposma stratēģiju; piemēram, ja vajāšanas plēsējs ir ātrāks par savu upuri īsā attālumā, bet ne ilgā pakaļdzīšanās laikā, tad par stratēģijas daļu kļūst vai nu izsekošana, vai arī iebrukums no aizmugures.

·        

Sarkanvēdera jaunais vanags, kas ēd Kalifornijas lapseni.

·        

Gaļasskudras, kas ēd cikādi; dažas sugas pārtiek no lielākiem upuriem, jo īpaši, ja tās strādā kopā.

·        

Lūsene ar savu laupījumu.

Atskaņot multivides Vaboles kāpurs, kas uzbrūk zivij.


Zeltaino bruņrupuču zirnekļa (Misumena vatia) mātīte, kas notver pāra mušu mātīti.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir plēsonība?

Vai plēsēji vienmēr nogalina savu upuri, pirms to apēd?

J: Vai dzīvnieks var būt gan plēsējs, gan maitēdājs?

J: Kas ir īsts plēsējs?

J: Kas ir augstākais plēsējs jeb augstākais plēsējs?

J: Kādi dzīvnieki parasti ir plēsēji?

J: Vai plēsēji ēd citus plēsējus?

Meklēt pēc burta