Plēsonība

Ekoloģijā ar plēsoņu apzīmē attiecības un darbības starp divām radībām. Plēsējs noķer, uzbrūk un apēd savu upuri. Pirms apēšanas plēsēji savu upuri var nogalināt, bet var arī nenogalināt. Taču plēsoņa akts vienmēr izraisa upura nāvi un upura ķermeņa daļu iekļūšanu plēsēja organismā. Par īstu plēsēju var uzskatīt tādu, kas gan nogalina, gan apēd citu dzīvnieku, taču daudzi dzīvnieki darbojas gan kā plēsēji, gan kā maitēdāji.

Plēsējs ir dzīvnieks, kas medī, ķer un ēd citus dzīvniekus. Piemēram, zirneklis, kas apēd savā tīklā noķertu mušu, ir plēsējs, vai lauvu bars, kas apēd bifeli. Dzīvniekus, kurus plēsējs medī, sauc par upuri. Augstākais plēsējs jeb augstākais plēsējs ir plēsējs, kas nav citu plēsēju upuris.

Plēsēji parasti ir gaļēdāji (ēd gaļu) vai visēdāji (ēd augus un citus dzīvniekus). Plēsēji medī citus dzīvniekus, lai iegūtu barību. Piemēram, plēsēji ir žagatas, ērgļi, sokoli, kaķi, krokodili, čūskas, plēsēji, vilki, vaļi dzenējzivis, omāri, lauvas un haizivis.

Lauva un lauva, kas ēd zilo bifeli.

Indijas pitons, kas norij pieaugušu čitalu briedi Mudumalai nacionālajā parkā.

Ātrs plēsējs

Ātrie plēsēji jeb "sēdēt un gaidīt" ir plēsīgi dzīvnieki vai citi organismi, piemēram, daži plēsīgi augi. Tie sagūst vai noķer upuri, izmantojot slēpšanu vai stratēģiju (nevis apzinātu stratēģiju), nevis tikai ātrumu vai spēku.

Šie organismi parasti slēpjas klusumā un gaida, kad upuris pietuvojas tuvāk. Bieži vien tie ir maskējušies un var būt vientuļnieki. Tas var būt drošāk plēsējam, jo, gaidot, tas mazāk pakļauj sevi plēsējiem.

Ja plēsējs nevar pārvietoties ātrāk par vēlamo upuri, tad, visticamāk, efektīvāka ir upura izlikšana no pakaļdzīšanās nekā vajāšana. Plēsējs, kas var ilgstoši pārvietoties lielā ātrumā, var būt vajāšanas plēsējs, kas vajā līdz brīdim, kad upuris nogurst un palēnina savu gaitu. Tomēr ir daudz starpposma stratēģiju; piemēram, ja vajāšanas plēsējs ir ātrāks par savu upuri īsā attālumā, bet ne ilgā pakaļdzīšanās laikā, tad par stratēģijas daļu kļūst vai nu izsekošana, vai arī iebrukums no aizmugures.

Sarkanvēdera jaunais vanags, kas ēd Kalifornijas lapseni.

Gaļasskudras, kas ēd cikādi; dažas sugas pārtiek no lielākiem upuriem, jo īpaši, ja tās strādā kopā.

Lūsene ar savu laupījumu.

Atskaņot multivides Vaboles kāpurs, kas uzbrūk zivij.

Zeltaino bruņrupuču zirnekļa (Misumena vatia) mātīte, kas notver pāra mušu mātīti.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir plēsonība?

A: Plēsība ir attiecības un darbības starp divām radībām, kad plēsējs noķer, uzbrūk un apēd savu upuri.

Vai plēsēji vienmēr nogalina savu upuri, pirms to apēd?

A: Plēsēji var nogalināt vai nenogalināt savu upuri pirms apēšanas, bet plēsoņa darbība vienmēr izraisa upura nāvi.

J: Vai dzīvnieks var būt gan plēsējs, gan maitēdājs?

A: Jā, daudzi dzīvnieki ir gan plēsēji, gan maitēdāji.

J: Kas ir īsts plēsējs?

A: Īsts plēsējs ir dzīvnieks, kas nogalina un apēd citu dzīvnieku.

J: Kas ir augstākais plēsējs jeb augstākais plēsējs?

A: Augstākais plēsējs jeb augstākais plēsējs ir tāds, kas nav citu plēsēju upuris.

J: Kādi dzīvnieki parasti ir plēsēji?

A: Plēsēji parasti ir gaļēdāji (ēd gaļu) vai visēdāji (ēd augus un citus dzīvniekus).

J: Vai plēsēji ēd citus plēsējus?

A: Pārsvarā plēsēji citus plēsējus neēd.