Krokodils (Crocodilia) — definīcija, sugas, bioloģija un dzīvesveids
Krokodils (Crocodilia) — definīcija, sugas, bioloģija un dzīvesveids: atklāj sugu daudzveidību, evolūciju, uzvedību un praktiskus padomus drošībai pie ūdens.
Krokodils ir liels pusūdens rāpulis, kas pielāgojies dzīvei gan ūdenī, gan uz sauszemes. Parasti tos sastop tropu un subtropu upēs, lagūnās, mangrovēs un piekrastes sālsūdens zonās, kur tie darbojas kā efektīvi pieaugušo plēsēji. Dažas sugas, piemēram, Austrālijas sālsūdens krokodils, regulāri pārvietojas arī pa atklātu jūru un estuāriem. Ļoti sausā klimatā krokodili spēj pārnakšņot vai ierobežot savu aktivitāti, lai izturētu sauso sezonu.
Taksonomija un evolūcija
Krokodilus bieži apzīmē kā jebkuru Crocodilia kārtas pārstāvi. Mūsdienu krokodili (Crocodylia) kā grupa radās ilgstošas evolūcijas rezultātā; mūsdienu formu tie sāka attīstīt jau eocēna periodā, bet viņu tālie priekšteči meklējami daudz senāk — vēl augšējā triasa periodā. Krokodili pieder pie plašākas arhozauru grupas, kurā ietilpa arī arhozauri, un kura radušās saites ir ar dinozauriem. Mūsdienās Crocodylia ietver trīs galvenās ģimenes: Crocodylidae (patiesie krokodili), Alligatoridae (aligatori un kaimani) un Gavialidae (garaņu tipa krokodili).
Anatomija un fizioloģija
Krokodiliem ir garena ķermeņa forma ar biezām, bruņotām zvīņām, īsām ekstremitātēm un stipru asti, kas palīdz peldēt. Tie ir ektotermi (nāras aukstumarmie), kas nozīmē, ka ķermeņa temperatūru lielā mērā kontrolē apkārtējā vide. Krokodili tamēr ir īpaši efektīvi elpošanā un asins apgādē — viņiem ir pilnīga četrkameru sirds ar speciāliem asinsrites mehānismiem (piemēram, Foramen of Panizza), kas ļauj optimizēt skābekļa piegādi gan ūdenī, gan uz sauszemes.
Viens no visvieglāk pamanāmajiem faktiem ir spēcīgs žokļa lietojums: krokodils var ļoti ātri un spēcīgi aizspiest žokli, radot vienu no lielākajām mutes spiediena vērtībām starp sauszemes dzīvniekiem. Tajā pašā laikā žokļa atvēršanas muskulatūra ir attīstīta mazāk — cilvēks, pareizi rīkojoties, var turēt krokodila žokli aizvērtu.
Uzturs un uzvedība
Krokodili ir ambush (slēptu) plēsēji — tie gaida upes vai krasta tuvumā, līdz tuvumā nonāk upesdzīvnieks, zīdītājs vai putns, un tad ātri uzbrūk. Uzturs var būt ļoti dažāds atkarībā no sugas un izmēra: no kukaiņiem un zivīm jaunajiem īpatņiem līdz lieliem zīdītājiem pieaugušajiem.
- Medību stratēģijas: ūdens tuvums, gaidīšana un pēkšņi, spēcīgi uzbrukumi.
- Sadarbība: dažām sugām novērota teritorijas aizstāvēšana un teikšanās par kopējiem barības resursiem.
- Diennakts aktivitāte: daudzām sugām aktīvākas ir krēslas un nakts stundas.
Reprodukcija un attīstība
Krokodili ir olu dējēji. Mātīte izrok ligzdu vai izmanto krūmāju/augu masu, kurā dēj olas, un bieži rūpējas par ligzdu, sargājot olas pret plēsējiem un pārraugot to temperatūru. Krokodilu sugas bieži izmanto temperatūras noteiktu dzimuma noteikšanu (TSD) — inkubācijas temperatūra nosaka, vai no olām izšķilsies tēviņi vai mātītes. Pēc izšķilšanās mātīte dažkārt palīdz mazuļiem izkļūt no olām un pārnēsā tos uz ūdeni.
Izmēri un izplatība
Krokodilu izmēri ievērojami variē starp sugām. Uz zemā gala atrodas Āfrikas pundurkrokodils, kura pieaugušie reti pārsniedz 5 pēdas (1,5 m), savukārt lielākās sugas — piemēram, sālsūdens krokodils — var sasniegt līdz pat 23 pēdām (7 m) vai nedaudz vairāk. Starp populārām un labi zināmām sugām ir amerikāņu krokodils, slaidspuru krokodils un Orinoko krokodils, katrai sugas grupai raksturīgas atšķirīgas dzīvesvietas un uzvedības īpatnības.
Izplatība: krokodili dzīvo tropu un subtropu zonās visos kontinentos, izņemot Eiropu un Antarktīdu. Dažas sugas ir striktas saldūdens dzīvesvietas iemītnieces (upes, ezeri), citas — pielāgojas mangrovēm un sālsūdens piekrastes reģioniem.
Ilgmūžība, attiecības ar cilvēkiem un aizsardzība
Krokodilu dzīves ilgums atšķiras — daži dzīvo 30–50 gadus, savukārt lielākas sugas vienas pieejamās novērojumu ziņotnes liecina par iespējamu 70–100 gadu dzīves ilgumu. Daudzas sugas ir pakļautas cilvēku darbību radītam spiedienam: troksnis, dzīvesvietu zudums, piesārņojums, nelegāla medības un ūdens resursu izmantošana. Tā rezultātā vairākas krokodilu sugas ir apdraudētas vai kritiski apdraudētas.
Aizsardzības pasākumi ietver dabisko biotopu saglabāšanu, personu izglītošanu par drošību pie ūdens, likumīgu tirdzniecības regulāciju un audzēšanas programmas, kas samazina nelegālo medību spiedienu. Cilvēka un krokodila konfliktu mazināšanai plaši tiek izmantotas arī vietējas kontroles metodes un drošības pasākumi pie ūdeņiem.
Secinājums: krokodili ir sena, veiksmīgi adaptējusies rāpuļu grupa ar sarežģītu uzvedību, nozīmīgu ekoloģisku lomu un būtiskām aizsardzības vajadzībām, lai nodrošinātu to pastāvēšanu nākotnē.
Krokodilu izplatība
Apraksts
Krokodili dzīvo upēs, ezeros un aizsprostos Amerikā, Āzijā, Āfrikā un Austrālijā. Daži Austrālijas krokodili dzīvo sālsūdenī. Šie sālsūdens krokodili parasti ir lielāki nekā saldūdenī dzīvojošie. Lai gan lielāko daļu laika krokodili pavada ūdenī, tie var izkāpt un pārvietoties pa sauszemi.
Krokodili nevar elpot zem ūdens - tie tāpat kā cilvēki elpo gaisu. Ja tie nav aktīvi, tie var aizturēt elpu zem ūdens ne ilgāk kā divas stundas, pirms noslīkst. Parasti, atrodoties zem ūdens, tie ir aktīvi un var aizturēt elpu ne ilgāk kā 20 minūtes līdz vienai stundai.
Kā tie izskatās
To krāsas variē no brūnas līdz pelēkai, un tās klāj dažādi raksti. Tām ir dažādas formas un krāsas. Tiem ir asi nagi un zobi. Tie var būt arī zaļgani brūnganā krāsā. Krokodilu mēles nav brīvas. Tās tur vietā membrāna, kas nevar kustēties. Krokodili nespēj izstiept mēles.
Krokodils Mugger
Aligatori un krokodili
Lai gan to dzīvesveids daudz neatšķiras, biologi aligatorus iedala atsevišķā saimē. Arī gariāli ir atsevišķā saimē, un kaimani ir aligatoru apakšsaimniecība.
Atšķirība starp aligatoru un krokodilu ir tāda, ka aligatora apakšžokļa ceturtais zobs nav redzams, kad aligatora mute ir aizvērta. Krokodila apakšžokļa ceturtais zobs ir redzams, kad tā mute ir aizvērta.
Meklēt