Amerika ir zemes rietumu puslodē, ko dēvē arī par Jauno pasauli. To veido Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas kontinenti, kā arī tiem piesaistītās salas — tostarp Karību salas, Grenlande un citas salu grupas. Amerika aizņem apmēram 8,3 % no Zemes kopējās platības un 28,4 % no tās sauszemes platības.
Ģeogrāfija un reģioni
Ameriku tradicionāli dala trīs lielos reģionos:
- Ziemeļamerika, kurā ietilpst Kanāda, Amerikas Savienotās Valstis, Meksika, Grenlande un citas teritorijas;
- Centrālā Amerika un Meksikas pussala, kas saista Ziemeļameriku ar Dienvidameriku un ietver vairākas mazākas valstis un salu grupas;
- Dienvidamerika, kuras galvenās iezīmes ir Amazonu baseins, Andu kalnu grēda un plašas pamales zemienes.
Lielākā daļa cilvēku uzskata, ka Centrālamerikas valstis pieder Ziemeļamerikai, nevis Dienvidamerikai. Karību salas bieži tiek minētas kā atsevišķa kultūrvēsturiska un ģeogrāfisksa zona, lai gan tās ģeogrāfiski pieskaita pie Amerikas.
Iedzīvotāji, valodas un kultūra
Amerikā dzīvo vairāk nekā miljards iedzīvotāju, un tā ir viena no etniski, valodiski un kulturāli daudzveidīgākajām pasaules daļām. Galvenās valodas ir angļu, spāņu un portugāļu (Brazīlijā), bet plaši izplatītas ir arī franču valoda, neskaitāmas indiāņu valodas (piemēram, kečua, aimara, gvarani, nahuatl) un kreolu valodas Karību reģionā. Tāpat Amerikā ir būtiskas imigrācijas plūsmas, kas paplašina valodu un kultūru spektru.
Flora, fauna un klimats
Klima Amerikā svārstās no Arktikas apstākļiem Grenlandē un Kanādas ziemeļos līdz tropiskam klimatam Amazonē un Karību jūras salās, kā arī līdz sausajiem reģioniem — piemēram, Lielie Kanjona apvidū un Patagonijā. Amazonu meži ir viena no planētas bioloģiskās daudzveidības bagātākajām teritorijām, un Andu kalni satur unikālas ekosistēmas un daudz endēmisku sugu.
Īpašas ģeogrāfiskas un politiskas pazīmes
Amerikas augstākais virsotne ir Aconcagua (apm. 6 962 m) Andu kalnu grēdā. Garākā upe kontinentā ir Amazone, kas lielākoties plūst Dienvidamerikā un ir viena no pasaules lielākajām pēc ūdens apjoma. No politiskā viedokļa Amerikas valstis sniedzas no attālām Arktikas teritorijām līdz tropiskām salām, iekļaujot gan ļoti lielas, ekonomiski spēcīgas valstis (piemēram, Kanāda, Amerikas Savienotās Valstis, Brazīlijas Federatīvā Republika), gan mazas salu valstis un atkarīgās teritorijas.
Vēsture un nosaukums
Nosaukums "Amerika" saistās ar itāļu jūrnieka un kartogrāfa Āmerigo Vespuči (Amerigo Vespucci) vārdu — Eiropas kartogrāfi un izpētes laika avoti šādi sāka apzīmēt jaunatklāto kontinenta daļu kā "Amerigo" atvasinājumu. Kopš koloniālajiem laikiem Amerika ir bijusi Eiropas iekarošanas, kolonizācijas un starptautisko imigrācijas galvenā teātra daļa, kas ievērojami formēja tās demogrāfiju un kultūras.
Terminoloģija
Lai gan vārds "amerikānisks" parasti tiek lietots, lai apzīmētu cilvēku vai lietu no Amerikas Savienotajām Valstīm — tā kā ASV ir viena no visietekmīgākajām un visblīvāk apdzīvotajām valstīm kontinentā — citkārt ar "amerikāņu" vai "amerikānisks" apzīmējumu domā arī personas un parādības, kas rodas jebkurā no Amerikas valstīm. Terminoloģija mēdz atšķirties atkarībā no valodas, reģiona un konteksta.
Ekonomika un nozīme pasaulē
Amerikas valstis ir starptautiskas tirdzniecības, lauksaimniecības, rūpniecības un resursu ieguves centri — no eļļas laukiem Latīņamerikā līdz lauksaimniecības platībām ASV un Kanādā, kā arī bagātīgiem minerālu un mežsaimniecības resursiem. Turklāt daudzas Amerikas valstis ir būtiskas pasaules politikas un kultūras ietekmes avoti.
Šis raksts sniedz vispārēju pārskatu; katram no minētajiem reģioniem un valstīm ir savas specifiskas ģeogrāfiskās, vēsturiskās un kultūras īpatnības, kuras var apskatīt detalizētāk atsevišķos rakstos.
