Andamanu jūra
Andamanu jūra jeb Birmas jūra ir ūdenstilpe uz dienvidaustrumiem no Bengālijas līča. Tā atrodas uz dienvidiem no Birmas, uz rietumiem no Taizemes un uz austrumiem no Andamanu salām Indijā. Tā ir daļa no Indijas okeāna.
Jūra ir izmantota zvejniecībai un preču pārvadāšanai starp piekrastes valstīm. Tās koraļļu rifi un salas ir populāri tūrisma objekti. Daudzas ēkas smagi cieta 2004. gada Indijas okeāna zemestrīcē un cunami.
Vidējais jūras dziļums ir aptuveni 1000 metru. Ziemeļu un austrumu daļas ir seklākas par 180 metriem (600 pēdām), jo Irrawaddyupes nogulsnes veido dūņas. Šī lielā upe ieplūst jūrā no ziemeļiem caur Birmu. Rietumu un centrālajā daļā dziļums ir 900-3 000 m (3000-10 000 pēdu). Mazāk nekā 5 % jūras ir dziļāka par 3000 metriem (10 000 pēdu). Zemūdens ieleju sistēmā uz austrumiem no Andamanu-Nikobaras grēdas dziļums ir vairāk nekā 4000 metru (13 200 pēdu). Jūras dibenu klāj oļi, grants un smiltis.
Flora
Andamanu jūras piekrastes teritorijās ir mangrovju meži un jūras zālaugu pļavas. Mangrovju saknes aiztur augsni un nogulsnes. Tās nodrošina patvērumu un ir zivju un mazo ūdens organismu audzētava. Tās aizsargā krastu no vēja un viļņiem. To detrīts ir daļa no ūdens barības ķēdes.
Citi svarīgi Andamanu jūras barības vielu avoti ir jūras zāle un lagūnu un piekrastes teritoriju dūņu dibens. Daudzas ūdensdzīvnieku sugas pārvietojas no jūraszālēm un uz tām katru dienu vai noteiktos dzīves cikla posmos.
Fauna
Malajas pussalas jūras ūdeņi ir labvēlīgi molusku augšanai. Šeit ir aptuveni 280 ēdamo zivju sugas, kas pieder 75 dzimtu zivīm. No tām 232 sugas (69 dzimtas) sastopamas mangrovēs, bet 149 sugas (51 dzimta) dzīvo jūraszālēs. Abās vietās sastopama 101 suga. Jūrā ir arī daudz neaizsargātu faunas sugu, tostarp dugongu, vairākas delfīnu sugas, piemēram, Iravadijas delfīns, un četras jūras bruņurupuču sugas: kritiski apdraudētās ādas bruņurupuču un āgļzivs bruņurupuču sugas, kā arī apdraudētās zaļo bruņurupuču un Olive Ridley bruņurupuci. Andamanu jūrā ir tikai aptuveni 150 dugongu, kas ir izkaisīti starp Ranongas un Satunas provincēm.
Spoku bannerzivs (Heniochus pleurotaenia), Similānu salas, Taizeme
Dugongs
Vulkāniskā aktivitāte
Uz austrumiem no galvenās Lielās Andamanu salu grupas atrodas Bārrenas sala. Bārrenas sala ir vienīgais pašlaik aktīvais vulkāns, kas saistīts ar Indijas subkontinentu. Šīs salas vulkāna diametrs ir 3 km (2 jūdzes), un tas paceļas 354 m virs jūras līmeņa. Tā nesenā aktivitāte atsākās 1991. gadā pēc gandrīz 200 gadus ilga klusuma perioda. Pēdējais izvirdums sākās 2008. gada 13. maijā un joprojām turpinās. Tālāk uz ziemeļiem atrodas Narkondamas vulkāniskā sala. Nav datu par tās aktivitāti.
Barrenas salas vulkāna izvirdums 1995. gadā. Andamanu salas (augšpusē) ir aptuveni. 90 km attālumā.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Andamanu jūra?
A: Andamanu jūra jeb Birmas jūra ir ūdenstilpe uz dienvidaustrumiem no Bengālijas līča, kas ir Indijas okeāna daļa.
J: Kuras valstis atrodas ap Andamanu jūru?
A: Andamanu jūra atrodas uz dienvidiem no Birmas, uz rietumiem no Taizemes un uz austrumiem no Andamanu salām Indijā.
J: Kāds ir galvenais Andamanu jūras izmantošanas veids?
A: Andamanu jūru izmanto zvejniecībai un preču pārvadājumiem starp piekrastes valstīm.
J: Kādi ir populārākie tūrisma objekti Andamanu jūrā?
A: Andamanu jūras koraļļu rifi un salas ir populāri tūrisma objekti.
J: Kāds notikums nodarīja postījumus ēkām Andamanu jūrā?
A: 2004. gada Indijas okeāna zemestrīce un cunami stipri bojāja daudzas ēkas Andamanu jūrā.
J: Kāds ir vidējais dziļums Andamanu jūrā?
A: Andamanu jūras vidējais dziļums ir aptuveni 1000 metru.
J: Kāds ir dziļākais Andamanu jūras punkts?
A: Zemūdens ieleju sistēmā uz austrumiem no Andamanu-Nikobaras grēdas dziļums ir vairāk nekā 4000 metru (13 200 pēdu).
