Andamanu (Birmas) jūra — pārskats: atrašanās vieta, dziļums, tūrisms

Andamanu (Birmas) jūra — pārskats par atrašanās vietu, dziļumiem, koraļļu rifiem, salu tūrismu, zvejniecību un 2004. gada cunami ietekmi.

Andamanu jūra jeb Birmas jūra ir ūdenstilpe uz dienvidaustrumiem no Bengālijas līča. Tā atrodas uz dienvidiem no Birmas, uz rietumiem no Taizemes un uz austrumiem no Andamanu salām Indijā. Tā ir daļa no Indijas okeāna.

Jūra ir izmantota zvejniecībai un preču pārvadāšanai starp piekrastes valstīm. Tās koraļļu rifi un salas ir populāri tūrisma objekti. Daudzas ēkas smagi cieta 2004. gada Indijas okeāna zemestrīcē un cunami.

Vidējais jūras dziļums ir aptuveni 1000 metru. Ziemeļu un austrumu daļas ir seklākas par 180 metriem (600 pēdām), jo Irrawaddyupes nogulsnes veido dūņas. Šī lielā upe ieplūst jūrā no ziemeļiem caur Birmu. Rietumu un centrālajā daļā dziļums ir 900-3 000 m (3000-10 000 pēdu). Mazāk nekā 5 % jūras ir dziļāka par 3000 metriem (10 000 pēdu). Zemūdens ieleju sistēmā uz austrumiem no Andamanu-Nikobaras grēdas dziļums ir vairāk nekā 4000 metru (13 200 pēdu). Jūras dibenu klāj oļi, grants un smiltis.

Atrašanās vieta un robežas

Andamanu jūra aptver teritoriju Dienvidaustrumāzijā, aptuveni starp 5° un 20° ziemeļu platuma un apmēram 92°–100° austrumu garuma. Tā atrodas starp Birmu (Mjanmu) ziemeļos, Taizemi rietumos un Andamanu un Nikobaru salu arhipelāgu uz austrumiem un dienvidiem. Jūra savienojas ar Bengālijas līci un tālāk ar atklātāku Indijas okeānu. To šķērso nozīmīgas jūras satiksmes līnijas, kas savieno Dienvidaustrumāzijas ostas ar Indijas subkontinentu un tālākām pasaules tirdzniecības trasēm.

Ģeoloģija un dziļuma īpatnības

Andamanu jūra atrodas tektoniski aktīvā zonā, kur Indijas litosfēras plātne iegrimst zem Burmas mikroplates, veidojot arhipelāgu un zemūdens grēdas. Tas izskaidro jūras daļēju dziļuma un reljefa dažādību, tostarp dziļas bedres un ielejas austrumu daļā. Andamanu–Nikobaru grēda, zemūdens nogāzes un ieleju sistēmas rada vietām ļoti lielus dziļumus (vietām pāri 4000 m), kamēr jūras ziemeļu un piekrastes rajoni ir plati seklāki — nogulsnējumu dēļ tādi reģioni ir piemēroti deltām un bagātīgām zvejas teritorijām.

Hidroloģija un klimats

Andamanu jūras hidroloģiju un klimatu spēcīgi ietekmē monšunu sezonalitāte. Dolzsiltā jūra uztur relatīvi augstu virsmas temperatūru (parasti 25–30 °C), un sāļums parasti svārstās aptuveni 32–35 PSU, atkarībā no lietus un upju ietekmes. No maija līdz septembrim dominē dienvidrietumu monsons ar stiprākiem vējiem un lietavām, bet no novembra līdz martam — ziemeļaustrumu monsons ar sausākiem apstākļiem. Sezonālas jūras straumes mainās ar monšuniem, kas ietekmē planktona transportu, barības vielu uzkrāšanos un zivju migrācijas ceļus.

Biotops un jūras dzīvība

Andamanu jūra ir bioloģiski bagāta zona. To raksturo koraļļu rifi, mangrovju meži piekrastē, zāļu (seagrass) audzes un dažādas jūras dzīvnieku kopienas. Rifi sniedz mājvietu daudzām zivju sugām, rifiem raksturīgām aļģēm un bezmugurkaulniekiem. Reģionā dzīvo arī jūras bruņurupuči, delfīni, reizēm — vaļi, kā arī jūras zīdītāji, piemēram, dugongi dažviet pie mangrovju piekrastēm. Šīs ekosistēmas ir svarīgas gan bioloģiskajai daudzveidībai, gan vietējai ekonomikai — zvejai un tūrismam.

Cilvēka darbība: zveja, transports un resursi

Zvejniecība ir viena no galvenajām jūras izmantošanas nozarēm Andamanu reģionā — gan tradicionālā piekrastes zveja, gan industriālā zveja atklātākos ūdeņos (tuna, krevetes u. c.). Jūra ir arī nozīmīga kuģošanai un preču transportam starp Indiju, Taizemi, Mjanmu un citām Dienvidaustrumāzijas valstīm. Dažviet notiek arī hidrokarbonu meklēšana un ieguve (gāze un eļļa), kā arī akvakultūras projekti.

Tūrisms

Andamanu jūra un tās salas ir populāri tūrisma virzieni. Apmeklētāji piesaista smilšainas pludmales, niršanas un snorkelēšanas vietas ar koraļļu rifiem, arhipelāga ainavas un kultūrvēsturiskas vietas. Bieži apmeklētas piekrastes zonas ietver Andamanu salas, Nikobaru arhipelāgu un Taizemes rietumu piekrasti (piemēram, Phuket, Krabi). Tomēr tūrisma plūsma prasa rūpīgu resursu pārvaldību, lai nepieļautu rifu bojāšanu, piesārņojumu un dzīvotņu degradāciju.

Vides problēmas un aizsardzība

Galvenās vides problēmas Andamanu jūrā ir:

• pārzveja un neatbilstoša zvejas prakse,
• koraļļu rifu iznīkšana un balināšanās (siltuma viļņu un piesārņojuma ietekmē),
• piesārņojums no lauksaimniecības, upju nogulsnēm un plastmasas atkritumiem,
• sekas no tektoniskām aktivitātēm — zemestrīces un cunami risks.

Vairākās reģiona valstīs ir izveidotas aizsargājamās jūras zonas, nacionālie parki un reģioni ar ierobežotu zveju. Tāpat notiek projekti koraļļu atjaunošanai, mangrovju stādīšanai un tūrisma ilgtspējas prakses ieviešanai.

Drošība un praktiski padomi tūristiem

• Pirms došanās peldēties vai niršanas pārbaudiet vietējos brīdinājumus par straumēm un laikapstākļiem.
• ievērojiet aizsargājamās zonas noteikumus — neaiztieciet koraļļus un nebarojiet savvaļas dzīvniekus.
• sekojiet cunami brīdinājumu sistēmām un evakuācijas maršrutiem reģionos ar cunami riska vēsturi.

Kopumā Andamanu jūra ir nozīmīga gan ekoloģiski, gan ekonomiski: tā nodrošina bagātīgu jūras dzīvi, lauksaimniecības un zvejas resursus, kā arī tūrisma iespējas, taču prasa aktīvu vides aizsardzību un ilgtspējīgu pārvaldību, lai saglabātu šīs jomas veselību nākamajām paaudzēm.

Fauna

Malajas pussalas jūras ūdeņi ir labvēlīgi molusku augšanai. Šeit ir aptuveni 280 ēdamo zivju sugas, kas pieder 75 dzimtu zivīm. No tām 232 sugas (69 dzimtas) sastopamas mangrovēs, bet 149 sugas (51 dzimta) dzīvo jūraszālēs. Abās vietās sastopama 101 suga. Jūrā ir arī daudz neaizsargātu faunas sugu, tostarp dugongu, vairākas delfīnu sugas, piemēram, Iravadijas delfīns, un četras jūras bruņurupuču sugas: kritiski apdraudētās ādas bruņurupuču un āgļzivs bruņurupuču sugas, kā arī apdraudētās zaļo bruņurupuču un Olive Ridley bruņurupuci. Andamanu jūrā ir tikai aptuveni 150 dugongu, kas ir izkaisīti starp Ranongas un Satunas provincēm.

Spoku bannerzivs (Heniochus pleurotaenia), Similānu salas, Taizeme


Dugongs

Vulkāniskā aktivitāte

Uz austrumiem no galvenās Lielās Andamanu salu grupas atrodas Bārrenas sala. Bārrenas sala ir vienīgais pašlaik aktīvais vulkāns, kas saistīts ar Indijas subkontinentu. Šīs salas vulkāna diametrs ir 3 km (2 jūdzes), un tas paceļas 354 m virs jūras līmeņa. Tā nesenā aktivitāte atsākās 1991. gadā pēc gandrīz 200 gadus ilga klusuma perioda. Pēdējais izvirdums sākās 2008. gada 13. maijā un joprojām turpinās. Tālāk uz ziemeļiem atrodas Narkondamas vulkāniskā sala. Nav datu par tās aktivitāti.

Barrenas salas vulkāna izvirdums 1995. gadā. Andamanu salas (augšpusē) ir aptuveni. 90 km attālumā.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Andamanu jūra?

J: Kuras valstis atrodas ap Andamanu jūru?

J: Kāds ir galvenais Andamanu jūras izmantošanas veids?

J: Kādi ir populārākie tūrisma objekti Andamanu jūrā?

J: Kāds notikums nodarīja postījumus ēkām Andamanu jūrā?

J: Kāds ir vidējais dziļums Andamanu jūrā?

J: Kāds ir dziļākais Andamanu jūras punkts?

Meklēt pēc burta