Indija ir Āzijas valsts. Tās platība ir 3 287 263 kvadrātkilometri (1 269 219 mi²). Tā atrodas Dienvidāzijas centrā. Indijā dzīvo vairāk nekā 1,2 miljardi (1 210 000 000) cilvēku, kas ir otrs lielākais iedzīvotāju skaits pasaulē. Tā ir septītā lielākā valsts pasaulē pēc platības un lielākā valsts Dienvidāzijā. Tā ir arī visblīvāk apdzīvotā demokrātiskā valsts pasaulē.

Indijai ir septiņas kaimiņvalstis: Pakistāna ziemeļrietumos, Ķīna un Nepāla ziemeļos, Butāna un Bangladeša ziemeļaustrumos, Mjanma austrumos un sala Šrilanka dienvidos. Papildus kontinentālajām robežām Indijai pieder arī vairāki arhipelāgi, piemēram, Andamanu un Nikobari un Lakshadvīpas, kas paplašina valsts ģeogrāfisko un bioloģisko daudzveidību.

Indijas galvaspilsēta ir Ņūdeli. Indija ir pussala, ko dienvidos norobežo Indijas okeāns, rietumos — Arābijas jūra, bet austrumos — Bengālijas līcis. Indijas krasta līnija ir aptuveni 7517 km gara. Indijai ir trešie lielākie bruņotie spēki pasaulē, un tā ir arī kodolvalsts.

2014. gada pēdējā ceturksnī Indijas ekonomika kļuva par pasaules visstraujāk augošo G20 jaunattīstības valstu grupā, nomainot Ķīnas Tautas Republiku. Indijā pieaug arī rakstpratība un labklājība. Saskaņā ar New World Wealth datiem Indija ir septītā bagātākā valsts pasaulē ar kopējo individuālo bagātību 5,6 triljonu ASV dolāru apmērā. Tomēr tajā joprojām ir daudz sociālo un ekonomisko problēmu, piemēram, nabadzība un korupcija. Indija ir viena no Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) dibinātājām un ir parakstījusi Kioto protokolu.

Indijā ir ceturtais lielākais runājošo valodu skaits uz vienu valsti pasaulē, atpaliekot tikai no Papua-Jaungvinejas, Indonēzijas un Nigērijas. Indijā dzīvo dažādu reliģiju pārstāvji, tostarp piecu populārāko pasaules reliģiju pārstāvji: Hinduisms, budisms, sikhisms, islāms un kristietība. Pirmās trīs reliģijas kopā ar džainismu nāk no Indijas subkontinenta.

Ģeogrāfija un klimats

Indijas reljefs ir ļoti dažāds. Valsts ziemeļos stiepjas Himalaji ar augstām virsotnēm un ledājiem, kamēr centrālajā daļā atrodas plašās Indo-Gangas līdzenumi — svarīga lauksaimniecības zona. Rietumos atrodas Thar tuksnesis, bet dienvidu pussalas malas veido kalnu grēdas — Rietumu un Austrumu Ghati. Indijas kontūra iekļauj arī plašas upju deltas, kalnainas teritorijas un plašas piekrastes joslas.

Klimats svārstās no tropiska un subtropiska piekrastē līdz temperētam un aukstam augstkalnēs. Monssunu cikls nosaka lielāko daļu gadalaiku lietus nokrišņus — vasaras mansoņi ir īpaši svarīgi lauksaimniecībai un ūdens resursiem. Klimata pārmaiņas rada izaicinājumus, tostarp intensīvas lietavas, plūdus, sausumu un izmaiņas sezonu ilgumā.

Dabiskā daudzveidība

Indija ir viena no bioloģiski daudzveidīgākajām valstīm pasaulē. Tajā atrodas daudzi biodažādības karstie punkti, nacionālie parki un rezervāti, kuros dzīvo tādas ikonas kā bengāļu tīģeris, Indijas zilonis, asiņainais lakstīgala, gepardi un daudzas sugas putnu. Valsts aizsargā dabas teritorijas un cenšas savienot dabas aizsardzības mērķus ar vietējo kopienu vajadzībām.

Iedzīvotāji, valodas un pilsētas

Indijas iedzīvotāju struktūra ir ļoti daudzveidīga pēc etniskā, valodu un kultūras sastāva. Valstī ir vairākas oficālās un reģionālās valodas; hindi (Devanagari rakstībā) ir viena no savienības oficiālajām valodām, bet angļu kalpo kā palīglanguage valsts administrācijā un tieslietu sistēmā. Konstitūcijā ir iekļautas vairākas valodas sarakstā (t.i., «scheduled languages»), un vietējās valodas un dialekti ir daļa no ikdienas dzīves un izglītības.

Galvenie pilsētu centri — Mumbai (finanšu un komerciālais centrs), Ņūdeli (valsts galvaspilsēta), Kolkata, Chennai, Bengaluru un Hyderabad — koncentrē industriju, tehnoloģijas, izglītību un kultūru. Urbanizācija turpinās, rada iespējas, bet arī spiedienu uz infrastruktūru un pakalpojumiem.

Politika un pārvalde

Indija ir federālā parlamentārā demokrātija. Valsts pārvalde balstās uz konstitūciju, kuras pamatā ir varas sadale starp izpildvaru, likumdošanu un tiesu varu. Savienību veido dalībvalstis un apgabali, kuru kompetence ir noteikta konstitūcijā. Prezidentam ir ceremonialas funkcijas, bet izpildvaru vada premjerministrs un Ministru kabinets.

Ekonomika un attīstība

Indijas ekonomika ir viena no pasaules lielākajām un daudzveidīgākajām, kurā nozīmīgas lomas spēlē lauksaimniecība, ražošana un pakalpojumu sektors (īpaši informācijas tehnoloģiju un finanšu pakalpojumi). Pēdējos gados Indija piesaista ārvalstu tiešās investīcijas, veicina rūpniecības modernizāciju un strādā pie infrastruktūras attīstīšanas — ceļi, dzelzceļi, ostas un enerģētika.

Neskatoties uz izaugsmi un pieaugošu bagātību, valsts saskaras ar izaicinājumiem: reģionālām nevienlīdzībām, nabadzību, bezdarbu, nepietiekamu sanitāriju un veselības aprūpi daudzās vietās. Svarīgas politikas jomas ir izglītības pieejamība, veselības sistēmas stiprināšana un sociālo drošības tīklu paplašināšana.

Sociālie izaicinājumi un attīstības mērķi

  • Nabadzība un nevienlīdzība: liels skaits iedzīvotāju joprojām dzīvo zem nabadzības sliekšņa, īpaši lauku apvidos.
  • Veselība un sanitārija: uzlabojumi ir acīmredzami, bet nepieciešamas turpmākas investīcijas slimnīcās, ūdens piegādē un higiēnā.
  • Izglītība: rakstpratības pieaugums ir pozitīvs raksturlielums, tomēr kvalitāte un pieejamība joprojām atšķiras starp reģioniem.
  • Korupcija un labas pārvaldības jautājumi: turpinās reformas, lai uzlabotu valsts pārvaldi un caurspīdīgumu.

Kultūra, reliģija un sabiedrība

Indijas kultūra ir viena no senākajām un daudzveidīgākajām pasaulē. Tā izpaužas literatūrā, mūzikā, dančos, teātrī, arhitektūrā un kinomākslā (ar plaši pazīstamo Bolivudu). Valsts svin daudz festivālu (piemēram, Diwali, Holi, Eid un Kristus dzimšanas diena), kas atspoguļo reliģisko un reģionālo daudzveidību. Sociāli nozīmīgas ir arī ģimenes saites, tradīcijas un kopienu prakses.

Starptautiskās attiecības un drošība

Indija ir aktīva starptautiskā dalībniece: tā ir PTO dalībvalsts, piedalās daudzpusējās organizācijās un veido bilaterālas attiecības ar dažādām valstīm. Reģionālie drošības jautājumi, robežstrīdi un geopolitiskās saiknes ar Ķīnu, Pakistānu un citiem kaimiņiem ir pastāvīgs ārpolitikas elements. Indijas bruņotie spēki ir trešie lielākie pasaulē, un valsts saglabā savu kodolspēju kā stratēģisku faktoru reģionālajā drošībā.

Nākotnes perspektīvas

Indijas nākotni raksturo jaunā un strauji urbanizējošā sabiedrība, augoša tehnoloģiju nozare, reformas biznesa vides uzlabošanā un mēģinājumi samazināt sociālās atšķirības. Izaugsmes iespējas pastāv, taču tās būs atkarīgas no ilgtspējīgas politikas īstenošanas, investīcijām cilvēkkapitālā un rūpīgas resursu pārvaldības.