Par amerikāņu sporta veidu skatiet amerikāņu futbols. Par citiem sporta veidiem, kas pazīstami kā futbols, skatiet Futbols

Futbola asociācija ir sporta veids, kurā sacenšas divas komandas, kuru mērķis ir gūt vairāk vārtu nekā pretiniekiem. Tradicionāli šo sporta veidu izsmēljoši kodificēja Anglijā — tieši no turienes radās mūsdienu noteikumi — un futbolu spēlē lielākajā daļā pasaules valstu. Amerikas Savienotajās Valstīs un Kanādā angļu valodas apzīmējums "soccer" ir izplatīts, tomēr visbiežāk pasaulē šis sporta veids pazīstams kā "football" vai attiecīgajā valodā tulkots ekvivalents.

Definīcija un mērķis

Futbols ir komandu sporta veids, kurā sacenšas divas komandas ar mērķi vieš bumbu pretinieka vārtos, izmantojot galvenokārt kājas, galvu un citas ķermeņa daļas, izņemot rokas. Katrs gūtais vārts tiek ieskaitīts kā viens punkts. Uzvar komanda, kas laika beigās guvusi vairāk vārtu.

Pamatrule un spēles forma

  • Katras komandas pamatformējums laukumā: 11 spēlētāji, no kuriem viens ir vārtsargs (goalkeeper), bet pārējie desmit ir laukuma spēlētāji ar dažādām pozīcijām.
  • Spēles mērķis: pārvietot bumbu tā, lai tā pāri pretinieka vārtu līnijai iekļūst starp vārtu stabiem un zem vārtu pārsedzes.
  • Noteikumu kopumu nosaka Starptautiskā Futbola Asociāciju padome (IFAB) un to piemēro sacensību organizatori, piemēram, FIFA lielajos turnīros.
  • No plašāk pazīstamajiem noteikumiem: noraidījumi par rupjām spēles pārkāpumiem, aizliegums spēlēt bumbu ar roku (izņemot vārtsargu savā soda laukumā), offside (aizskarte) princips un dažādu spēles atsākumu veidi — brīvie sitieni, soda sitieni, stūra sitieni, vārtsarga metieni, iemetu metieni.

Spēles norise un laiks

Standarta futbola spēles ilgums ir 90 minūtes, sadalīts divos puslaikos pa 45 minūtēm. Puslaiku starpā parasti ir apmēram 15 minūtes ilga pārtraukuma — puslaiks. Tiesnesis spēles laikā pievieno kompensācijas laiku (stoppage/added time) par traumu, maiņām un citiem pārtraukumiem. Ja turnīra nolikumā paredzēts uzvarētājs (piemēram, izslēgšanas spēlēs), pēc pamatlaika var spēlēt papildlaiku (parasti 2 x 15 minūtes) un, ja nepieciešams, noskaidrot uzvarētāju pēc soda sitienu sērijas.

Spēlētāji un pozīcijas

  • Vārtsargs — vienīgais spēlētājs, kuram atļauts spēlēt bumbu ar rokām sava soda laukuma robežās.
  • Aizsargi (defenders) — galvenokārt atbild par pretinieku uzbrukumu apturēšanu.
  • Pussargi (midfielders) — saista aizsardzību un uzbrukumu, bieži kontrolē bumbu un spēles ritmu.
  • Uzbrucēji (forwards/strikers) — galvenokārt atbild par vārtu gūšanu.
  • Maiņas (substitutions) — to skaits atkarīgs no sacensību noteikumiem; tradicionāli bija trīs maiņas, pēdējos gados daudzos turnīros atļautas piecas maiņas un vairākās līgās vai ārkārtīgos apstākļos izmanto dažādas atļautās maiņu skaita variācijas.

Sodi, pārkāpumi un tiesāšana

Tiesnesis sauc pārkāpumus, piešķir brīvās vai soda sitiena iespējas, kā arī izdala dzeltenās (brīdinājums) vai sarkanās (izraidījums) kartītes par smagiem pārkāpumiem. Svarīgi elementāri noteikumi:

  • Brīvie sitieni: tiešie un netiešie, atkarībā no pārkāpuma smaguma.
  • Soda sitiens: piešķirts, ja nopietns pārkāpums notiek soda laukumā.
  • Offside (aizskarte): spēlētājs atrodas spēlēšanas brīdī priekšā pretinieka aizsardzības rindai un aktīvi iesaistīts spēlē — tas ierobežo “gaidīšanu” pie pretinieku vārtiem.

Aprīkojums un laukums

Standarta futbola aprīkojums ietver bumbu, spēlētāju formu (krekli, šorti, zeķes), īpašus apavus (futbola zābaki) un kāju apsargus (shin guards). Laukuma izmēri var nedaudz atšķirties, tomēr starpība ir ierobežota: garums parasti 100–110 m, platums 64–75 m profesionālajās sacensībās; vārtu stabi atrodas 7,32 m attālumā, pārsedze 2,44 m augstumā.

Vēstures pārskats un organizācijas

19. gadsimta vidū Anglijā pastāvēja dažādas vietējas futbola spēles un to noteikumu varianti. Mūsdienu futbola pamatrules ir datējamas ar 1863. gadu, kad Rugbijā, Vorvikšīrā, jaunizveidotā Futbola asociācija pieņēma vienotu noteikumu kopumu, kas atšķīrās no regbija. Sekojoši futbola popularitāte izplatījās visā pasaulē, radās profesionālas līgas un starptautiskas organizācijas. 1904. gadā izveidoja FIFA, kas vēlāk kļuva par globālo pārvaldes institūciju. Nozīmīgi pagriezieni futbola vēsturē ir oficiālās Pasaules kausa sacensības (pirmās 1930. gadā), Eiropas klubu turnīri un sieviešu futbola oficiālā attīstība XX–XXI gadsimtā.

Galvenie turnīri un popularitāte

Futbols ir viens no populārākajiem sporta veidiem pasaulē. Galvenie starptautiskie turnīri ietver FIFA Pasaules kausu, kontinenta čempionātus (piem., UEFA Eiropas čempionāts, Copa América), kā arī prestižas klubu sacensības, piemēram, UEFA Čempionu līgu. Vietējās līgas un kausu sacensības katrā valstī ir futbola pamatā, veicinot attīstību un spēlētāju izaugsmi.

Piezīmes

  • Detalizētāki noteikumi un interpretācijas tiek regulāri precizēti IFAB un piemēroti sacensību rīkotāju līmenī.
  • Futbola attīstība ietver taktikas, fiziskās sagatavotības, tehnisko un analītisko aspektu progresu, kā arī lielu nozīmi sabiedriskajās un komerciālajās jomās.