Spānija
Spānija ir valsts Dienvideiropā. Tā atrodas Pireneju pussalā. Spānija robežojas ar Franciju, Portugāli, Andoru un Maroku. Spānijas ziemeļaustrumu pusē atrodas Pireneju kalni.
Spānijas iedzīvotājus sauc par spāņiem. Viņi runā kastīliešu jeb spāņu valodā (spāņu valodā "Castellano", no Castilla, jeb "Español" [espa'ɲol]. Dažās valsts daļās viņi runā arī citās valodās. Tās ir katalāņu, basku un galisiešu, leonas, aragoniešu, araniešu okitāņu un pat portugāļu valodas. Aptuveni 56 % Spānijas iedzīvotāju reliģiskā piederība ir Romas katoļi.
Kopš 1975. gada Spānijā ir konstitucionālā monarhija. Spānijas karalis ir Felipe VI; viņš dara tikai to, ko viņam atļauj konstitūcija. Parlaments tiek saukts par "Las Cortes Generales", un tam ir divas iestādes: "El Congreso" (Kongress) un "El Senado" (Senāts), un tos ievēl Spānijas tauta, balsojot. Premjerministrs ir Pedro Sančess. Valdība un karaļa pils atrodas Spānijas galvaspilsētā Madridē.
Spānijai ir vairāk nekā pieci simti tūkstoši kvadrātkilometru zemes. Tā ir mazāka par Franciju, bet lielāka par Vāciju. Spānijā dzīvo gandrīz piecdesmit miljoni cilvēku. Spānija ir sadalīta 17 autonomās kopienās (tas nozīmē, ka tās pašas var lemt par dažiem jautājumiem). Katrai kopienai ir sava valdība.
Spānijas vēsture
Agrīnā vēsture
Cilvēki Spānijā ir dzīvojuši jau kopš akmens laikmeta. Vēlāk Romas impērija kontrolēja Spāniju apmēram piecsimt gadu; tad, kad Romas impērija izjuka, tajā ieceļoja un pārņēma kontroli ģermāņu tautas grupas, tostarp vestgotiem.
Mauru okupācija
711. gadā pilsētu pārņēma Umajadi, bet vēlāk arī grupas no Ziemeļāfrikas, ko sauca par mauriem. Sākumā mauri valdīja lielākajā Spānijas daļā, bet rekonkista septiņu gadsimtu laikā tos pamazām izspieda. Viņi šo zemi sauca par Al-Andalusu. Viņi bija musulmaņi, un musulmaņu Spānija bija islāma civilizācijas tālākais rietumu punkts. Kordovas kalifāts sabruka 11. gadsimta sākumā, un musulmaņu valdnieki dažkārt cīnījās savā starpā, kad necīnījās pret kristiešiem. Musulmaņu Spānija bija orientēta uz mācībām. Tur atradās arī lielākā bibliotēku sistēma ārpus Bagdādes.
Leonas karaliste
Leonas karaliste, kas bija nozīmīgākā Spānijas agrīnajos viduslaikos, tika dibināta 910. gadā. Šajā karalistē 1188. gadā izveidoja pirmo demokrātisko parlamentu (Cortes de Llión) Eiropā. Pēc 1301. gada Leonas karalistei bija tas pats karalis, kas Kastīlijas karalistei personālūnijā. Dažādās karalistes palika neatkarīgas teritorijas līdz 1833. gadam, kad Spāniju sadalīja reģionos un provincēs.
1492. gadā kristieši ieņēma pēdējo Spānijas daļu, kas vēl piederēja mauriem - Granadu. Boabdils, pēdējais Granadas mauru karalis, 1492. gada 2. janvārī padevās Aragonas karalim Ferdinandam II un Kastīlijas karalienei Izabellai I. Ferdinands un Izabella valdīja visā Spānijā.
Pirms tam tagadējā Spānijas teritorijā bija vairākas kristiešu valstis. Divas no šīm valstīm - Kastīlija un Aragona - apvienojās, kad Ferdinands II no Aragonas apprecējās ar Kastīlijas karalieni Izabellu. Karalis valdīja tikpat lielā mērā kā karaliene.
Tajā pašā 1492. gadā viņi aizsūtīja Kristoforu Kolumbu kuģot pāri Atlantijas okeānam. Kolumbs atklāja Karību jūras salas.
Kad citi eiropieši, piemēram, Ernans Kortess un Fransisko Pizarro, veica pētījumus, viņi atklāja, ka tur ir divi kontinenti - Ziemeļamerika un Dienvidamerika. Spāņu konkistadori ieņēma ļoti lielas šo divu kontinentu daļas. Šī impērija nepadarīja Spāniju par bagātu valsti, jo lielāko daļu naudas nācās tērēt kariem Itālijā un citur. Daži no šiem kariem tika izcīnīti pret citām Eiropas valstīm, kas centās ieņemt daļu Amerikas.
Tikmēr mājās musulmaņu manuskripti tika sadedzināti vai aizvesti uz citām valstīm. No Spānijas tika izraidīti arī ebreji. Daži ebreji palika, bet viņiem bija jākļūst par kristiešiem. Viena no nedaudzajām senajām lietām, kas Spānijā tika saglabātas un cienītas, bija mūzika: harmonija un stīgu instrumenti. Tika saglabātas mauru celtās ēkas, un daudzas musulmaņu reliģiskās celtnes (mošejas) tika pārveidotas par baznīcām. Arī dažas ebreju reliģiskās celtnes tika pārveidotas par baznīcām. Daudzi arābu vārdi kļuva par daļu no spāņu valodas.
16. un 17. gadsimts
Ferdinanda un Izabellas mazdēls bija Kārlis. Pēc vectēva nāves viņš mantoja Kastīliju un Aragonu. Viņš mantoja arī daudzas teritorijas pēc sava otra vectēva, Austrijas Maksimiliāna I, nāves. Kārlis no Maksimiliāna saņēma Austrijas valsti un Burgundijas teritorijas. Spānijā viņš tika nosaukts par Kārli I, bet Spānijā viņu ievēlēja par Svētās Romas impērijas imperatoru un sauca par Kārli V, Svētās Romas impērijas imperatoru. Tas padarīja impēriju lielāku nekā jebkad agrāk. Tomēr tā nebija vienota valsts, bet gan personiska daudzu neatkarīgu valstu savienība ar vienu karali. Sākumā daudzi spāņi nevēlējās, lai Kārlis kļūtu par viņu karali, tāpēc cīnījās pret viņu. Tomēr viņš uzvarēja.
Kārlim nepatika protestantu reformācija, un viņš cīnījās pret to.
18. gadsimts
18. gadsimtā dažas no šīs lielās impērijas daļām kļuva par atsevišķām valstīm vai arī tās pārņēma jaunas valstis, piemēram, Amerikas Savienotās Valstis.
19. gadsimts
Spānijā (un citās Eiropas valstīs) iebruka Napoleons no Francijas. Lielbritānija nosūtīja karaspēku pussalas aizsardzībai, jo tā bija ļoti vāja. Turpmākajās desmitgadēs lielākā daļa Spānijas impērijas kļuva neatkarīga.
20. gadsimts
20. gadsimta pirmajā pusē Spānijā nebija daudz miera. Daži spāņi centās izveidot tautas vēlētu valdību (demokrātiju), un viņi lika Alfonso XIII pamest valsti. Tomēr 1936. gadā Spānijas pilsoņu karā divas dažādas spāņu grupas sāka karu par to, vai valdībai jābūt demokrātiskai (lai gan republikas pusē pārsvarā bija sociālisti vai anarhisti), vai arī jāpilda vienas personas rīkojumi. 1939. gadā tie, kas vēlējās demokrātiju, cieta sakāvi, un valdību pārņēma nacionālistu diktators Francisko Franko.
Fransisko Franko nomira 1975. gada 20. novembrī. Viņš bija nolēmis, ka Spānijā atkal jābūt monarhijai, un par karali izvēlējās Huanu Karlosu, piespiedu kārtā no valsts aizbraukušā Burbonu karaļa Huana mazbērna mazdēlu, bet par pirmo premjerministru - Adolfo Suarezu. Taču karalis un Suaress nevaldīja kā diktatori, bet gan izvēlējās izveidot demokrātiju.
1981. gada 23. februārī grupa cilvēku, kas atbalstīja nu jau mirušo ģenerāli Franko, mēģināja ar spēku pārņemt kontroli pār demokrātisko Spānijas parlamentu, iekļuva ēkā un šāva ar ieročiem gaisā. To tiešraidē vēroja Spānijas televīzija, un plaši izplatījās bailes, ka tas varētu būt jauna pilsoņu kara sākums. Tomēr Huans Karloss I ātri parādījās televīzijā un pavēstīja tautai, ka tai jāsaglabā miers. Personas, kas bija atbildīgas par mēģinājumu pārņemt varu valstī, tika arestētas.
Tagad Spānija ir moderna demokrātiska valsts, kas sadarbojas ar daudzām pasaules valstīm. Tā ir astotā lielākā ekonomika pasaulē un ir nozīmīga Eiropas Savienības daļa.
21. gadsimts
2014. gada 2. jūnijā Huans Karloss I paziņoja, ka atkāpsies no troņa par labu savam dēlam Felipes VI. Abdikācijas datums un nodošana Felipes rokās notika 2014. gada 19. jūnijā. Viņš un viņa sieva saglabāja savus titulus.
Elche dāma, ko darinājuši Ibērijas salas iedzīvotāji
Kordobas Mezkita - musulmaņu mošejas, kas kļuva par kristiešu katedrāli - iekšpuse.
Reliģija
Senās reliģijas Spānijā lielākoties bija pagāniskas. Tomēr mūsdienās vismaz 68% Spānijas iedzīvotāju ir Romas katoļi. Spāņu mistiķe Terēze no Avilas ir nozīmīga katolicisma personība. 27 procenti spāņu ir neticīgi. 2 procenti ir citu reliģiju pārstāvji, tostarp bahajisti, budisti, džainisti, musulmaņi, unitārie universāļi un zoroastriāņi.
Spānijas ģeogrāfija
Spānijas vidienē atrodas augsta, sausa, līdzena zeme, ko sauc par La Meseta. La Mesetā vasarā var būt ļoti karsts, bet ziemā - auksts vai ļoti auksts. Spānijā ir arī daudz kalnu grēdu. Teides kalns (Tenerife, Kanāriju salas), augstākais kalns Spānijā un Atlantijas okeāna salās (no pamatnes tas ir trešais lielākais vulkāns pasaulē). Ziemeļos atrodas kalnu grēda, ko dēvē par Los Picos de Europa (Eiropas virsotnes). Šeit ziemā ir ļoti auksts un daudz sniega, bet vasaras ir maigas un siltas.
Valsts dienvidaustrumos atrodas kalnu grēda, ko dēvē par La Sierra Nevada (Sniegotie kalni). Šajā kalnu grēdā atrodas augstākais kalns Spānijas kontinentālajā daļā - Mulacen (2952 m). La Sierra Nevada ziemā ir ļoti populāra ziemas sporta veidu, īpaši slēpošanas, dēļ. Sniegs uz tās virsotnēm saglabājas visu gadu. Dienvidu piekrastē ir silts un mērens klimats, ne ļoti karsts, ne ļoti auksts. Tā kā Spānija atrodas Eiropas dienvidos, tā ir ļoti saulaina. Daudzi cilvēki no Ziemeļeiropas dodas atvaļinājumā uz Spāniju, baudot tās pludmales un pilsētas.
Spānijai rietumos ir robeža ar Portugāli, bet ziemeļos tā robežojas ar Franciju un Andoru. Dienvidos tā robežojas ar Gibraltāru, kas ir Lielbritānijas teritorija. Spānijas teritorijas Seūta un Meliļa atrodas Ziemeļāfrikā un robežojas ar Maroku.
Reģioni
Spānija ir sadalīta autonomajās kopienās, kas nozīmē, ka tām ir savas reģionālās pašvaldības. Tās ir Andalūzija (galvaspilsēta Seviļa), Aragona (galvaspilsēta Saragosa), Astūrija (galvaspilsēta Ovjedo), Baleāru salas (galvaspilsēta Palma de Maljorka), Basku zeme (galvaspilsēta Vitorija), Kanārijusalas (galvaspilsētas Santa Krusa de Tenerife un Las Palmasa), Kantabrija (galvaspilsēta Santandera), Kastīlija-La Manča (galvaspilsēta Toledo), Kastīlija un Leona (galvaspilsēta Valjadolida), Katalonija (galvaspilsēta Barselona), Estremadura (galvaspilsēta Merida), Galisija (galvaspilsēta Santjago de Kompostela), La Riohja (galvaspilsēta Logrono), Madrides kopiena (galvaspilsēta Madride), Mursijas kopiena (galvaspilsēta Mursija), Navarra (galvaspilsēta Pamplona) un Valensijas kopiena (galvaspilsēta Valensija).
Spānija, Tapas
· 
Palo Santo Cafe, Aranda de Duero, Spānija, Jamón serrano
· 
Palo Santo kafejnīcā Palo Santo Cafe, Aranda de Duero, pasniegtais Jamón serrano
· 
Anšovi spāņu olīvu eļļā
· 
(spāņu tortilla)
Pilsētas teritorijas
Spānijā daudzi cilvēki dzīvo pilsētās vai pilsētu tuvumā. Desmit lielākās pilsētas ir šādas:
| Poz. | Pilsētas teritorija | Reģions | Prov. | iedzīvotāju skaits (pilsēta + teritorija) |
| 1 | Madride | 5,263,000 | ||
| 2 | Barselona | Katalonija | Barselona | 4,251,000 |
| 3 | Valensija | Valensijas kopiena | Valensija | 1,499,000 |
| 4 | Sevilla | Seviļa | 1,262,000 | |
| 5 | Bilbao | Biskajas | 947,000 | |
| 6 | Malaga | Malaga | 844,000 | |
| 7 | Ovjedo-Hihona | Astūrija | Astūrija | 844,000 |
| 8 | Valensijas kopiena | Alikante | 793,000 | |
| 9 | Las Palmas de Grankanārija | Kanāriju salas | Las Palmas de Grankanārija | 640,000 |
| 10 | Saragosa | Saragosa | 639,000 |
Teides nacionālais parks, Tenerife
Valodas
Lai gan spāņu valoda ir visvairāk lietotā valoda valstī, dažās teritorijās runā arī citās valodās, piemēram, katalāņu, basku vai galisiešu valodā.
Spānijas valodas
Jautājumi un atbildes
J: Kā sauc Spānijas tautu?
A: Spānijas iedzīvotājus sauc par spāņiem.
J: Kādās valodās runā Spānijā?
A: Spānijā runā kastīliešu jeb spāņu valodā (spāņu valodā "Castellano", no Castilla, jeb "Espaٌol"). Dažās valsts daļās runā arī citās valodās, tostarp katalāņu, basku, asturiešu, galisiešu, leonēziešu, aragoniešu, araniešu okitāņu un pat portugāļu valodā.
J: Kādu reliģiju pārstāv lielākā daļa Spānijas iedzīvotāju?
A: Aptuveni 56 % Spānijas iedzīvotāju ir Romas katoļi.
J: Kā Spānijā darbojas valdība?
A: Kopš 1975. gada Spānijā ir konstitucionālā monarhija. Spānijas karalis ir Felipe VI; viņš dara tikai to, ko viņam atļauj konstitūcija. Parlaments saucas "Las Cortes Generales", un tajā ir divas iestādes - "El Congreso" (Kongress) un "El Senado" (Senāts), kurus ievēl, Spānijas iedzīvotājiem balsojot. Premjerministrs ir Pedro Sānčess.
J: Kur atrodas Madride?
A: Madride atrodas Eiropas kontinentālās daļas centrālajā rietumu daļā, un tā ir gan galvaspilsēta, gan lielākā pilsēta visā Spānijā.
J: Cik liela ir Spānija salīdzinājumā ar citām valstīm?
A:Spānijai ir vairāk nekā pieci simti tūkstoši kvadrātkilometru zemes, kas to padara mazāku par Franciju, bet lielāku par Vāciju.
J: Cik daudz Spānijai ir autonomo kopienu?
A:Spānijā ir 17 autonomās kopienas, kas nozīmē, ka katra kopiena var pati lemt par dažiem jautājumiem.
