Spānija ir valsts Dienvideiropā. Tā atrodas Pireneju pussalā. Spānija robežojas ar Franciju, Portugāli, Andoru un Maroku. Spānijas ziemeļaustrumu pusē atrodas Pireneju kalni.

Spānijas iedzīvotājus sauc par spāņiem. Viņi runā kastīliešu jeb spāņu valodā (spāņu valodā "Castellano", no Castilla, jeb "Español" [espa'ɲol]. Dažās valsts daļās viņi runā arī citās valodās. Tās ir katalāņu, basku un galisiešu, leonas, aragoniešu, araniešu okitāņu un pat portugāļu valodas. Aptuveni 56 % Spānijas iedzīvotāju reliģiskā piederība ir Romas katoļi.

Kopš 1975. gada Spānijā ir konstitucionālā monarhija. Spānijas karalis ir Felipe VI; viņš dara tikai to, ko viņam atļauj konstitūcija. Parlaments tiek saukts par "Las Cortes Generales", un tam ir divas iestādes: "El Congreso" (Kongress) un "El Senado" (Senāts), un tos ievēl Spānijas tauta, balsojot. Premjerministrs ir Pedro Sančess. Valdība un karaļa pils atrodas Spānijas galvaspilsētā Madridē.

Spānijai ir vairāk nekā pieci simti tūkstoši kvadrātkilometru zemes. Tā ir mazāka par Franciju, bet lielāka par Vāciju. Spānijā dzīvo gandrīz piecdesmit miljoni cilvēku. Spānija ir sadalīta 17 autonomās kopienās (tas nozīmē, ka tās pašas var lemt par dažiem jautājumiem). Katrai kopienai ir sava valdība.

Ģeogrāfija un dabas īpašības

Spānija aizņem lielāko daļu Pireneju pussalas rietumos un ietver arī vairākas salu grupas: Baleāru salas Vidusjūrā un Kanāriju salas Atlantijas okeānā. Turklāt Spānijai pieder divas autonomās pilsētas Ziemeļāfrikā — Ceuta un Melilla — kas skaidro robežu ar Maroku. Reljefs ir daudzveidīgs: no Pireneju kalniem ziemeļos līdz plato un līdzenumiem centrā, kā arī kalniem un vulkānu salās (piemēram, Teide Tenerifē ir Spānijas augstākais punkts).

Galvenās upes ir Ebro, Tajo (spāņu: Tajo/Tagus) un Guadalquivir. Klimats ir dažāds — no vidusjūras klimata piekrastē līdz kontinentiālajam centrā un subtropiskajam Kanāriju salās. Šī daudzveidība ietekmē lauksaimniecību, bioloģisko daudzveidību un tūrisma sezonas.

Valodas un reliģija

Kopējā valsts valoda ir kastīliešu jeb spāņu valoda, taču vairākās autonomajās kopienās oficiālas ir arī citas valodas. Piemēram, katalāņu ir oficiāla Katalonijā un Baleāros, galisiešu — Galīcijā, basku — Basku zemē. Dažas reģionālās valodas un dialekti (piem., aragoniešu, leonas, okitāņu/araniešu) tiek aizsargāti un atbalstīti lokālā līmenī.

Reliģiski lielākā daļa iedzīvotāju tradicionāli ir Romas katoļi, tomēr sabiedrība kļūst sekulārāka — pieaug cilvēku skaits, kas sevi neuzskata par reliģiskām personām, kā arī citas konfesijas un reliģijas (islāms, protestantisms, utt.) ir nozīmīgas migrācijas dēļ.

Politika, pārvalde un starptautiskās saites

Spānija ir konstitucionālā monarhija ar 1978. gada konstitūciju, kas noteica mūsdienu demokrātisko sistēmu. Formāli valsts galva — karalis — ir Felipe VI, bet izpildvaru vada valdība un premjerministrs (premjerministrs ir Pedro Sančess). Tā kā parlamentā ir divas palātas — "Las Cortes Generales" (Kongress un Senāts) — likumdošana notiek saskaņā ar konstitūciju, un valdības sastāvu apstiprina un atbalsta parlamentārie vairākumi.

Administratīvi Spānija sastāv no 17 autonomajām kopienām un divām autonomajām pilsētām; daudzviet reģionālās varas tiesības ietver izglītību, veselības aprūpi un kultūras politiku. Spānija ir Eiropas Savienības, NATO, ANO un citu starptautisku organizāciju dalībvalsts, kas ietekmē tās ārpolitiku un ekonomiku.

Ekonomika, iedzīvotāji un infrastruktūra

Spānijas teritorija pārsniedz piecus simtus tūkstošus kvadrātkilometru, un iedzīvotāju skaits ir apmēram 47–50 miljoni — tas mainās atkarībā no demogrāfiskajām tendencēm un imigrācijas. Ekonomika balstās uz dažādām nozarēm: pakalpojumi (īpaši tūrisms), rūpniecība, lauksaimniecība (vīnogas, olīveļļa, augļi) un jaunākās tehnoloģijas vietās ar augstu urbanizāciju.

Spānija ir populārs tūrisma galamērķis — tā piesaista miljoniem apmeklētāju gadā ar pludmalēm, vēsturiskiem pilsētas centriem, muzejiem un festivāliem. Liela uzmanība tiek pievērsta arī transporta infrastruktūrai: ātrgaitas dzelzceļam (AVE), attīstītām autoceļu saitēm un starptautiskām lidostām.

Kultūra un sabiedrība

Spānijas kultūra ir daudzveidīga un ietekmēta no gan eiropiešu, gan mauru tradīcijām. Atpazīstami elementi:

  • Gastronomija: paella, tapas, jamón ibérico, vīni (Rioja u.c.) — vietējās virtuves tradīcijas ir gan reģionālas, gan plaši izplatītas.
  • Festivāli: plastiskas un krāsainas tradīcijas kā San Fermín (bēgšana no buļļiem), La Tomatina un svētki, kas saistīti ar reliģiskām un lauku tradīcijām.
  • Māksla un arhitektūra: slavenu mākslinieku — Pikaso, Dalī, Goya — mantojums; Antoni Gaudí modernisma arhitektūra Barselonā; mauru arhitektūras pieminekļi kā Alhambra Granadā.
  • Sports: futbola klubi (Real Madrid, FC Barcelona) un futbola kultūra ir plaši pazīstama visā pasaulē.

Izaicinājumi un perspektīvas

Spānija saskaras ar vairākiem izaicinājumiem: demogrāfiskā novecošana, bezdarbs jauniešu vidū reģionos ar mazāku ekonomisko aktivitāti, reģionālās neatkarības kustību spiediens (it īpaši Katalonijā) un nepieciešamība pielāgot ekonomiku zaļajai transformācijai. Tajā pašā laikā Spānija turpina piesaistīt ārvalstu investīcijas, attīstīt tūrisma nozares pakalpojumus un stiprināt pārrobežu sadarbību ES ietvaros.

Šis pārskats sniedz plašāku ainu par Spāniju — tās ģeogrāfiju, valodām, politisko iekārtu, kultūru un ekonomiskajiem aspektiem. Lai uzzinātu vairāk par konkrētām tēmām (piem., reģionālās tradīcijas, aktuālā politiskā situācija vai tūrisma maršruti), var paplašināt attiecīgās sadaļas ar detalizētāku informāciju.