Francija (/ˈfræns/ vai /ˈfrɑːns/; franču izruna: [fʁɑ̃s]), oficiāli Francijas Republika (franču: République française, izruna: [ʁepyblik fʁɑ̃sɛz]), ir plaša un ģeogrāfiski daudzveidīga valsts, kuras metropoles teritorija atrodas Rietumeiropā un kurā ietilpst arī vairākas aizjūras salas un pārvaldes teritorijas citos kontinentos. Francijas metropoles teritorija stiepjas no Vidusjūras līdz Lamanšam un Ziemeļjūrai, un no Reinas līdz Atlantijas okeānam. Tās kontūras dēļ valsti bieži dēvē par L'Hexagone ("Sešstūris"). Francija ir vienota pusprezidentāla republika, kuras pamatprincipi un pilsoņu tiesības ir formulētas Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācijā.

Ģeogrāfija

Francijas metropole robežojas ar Beļģiju, Luksemburgu, Vāciju, Šveici, Itāliju, Monako, Andoru un Spāniju (pulksteņrādītāja virzienā no ziemeļiem). Francijas aizjūras departamentiem un kopienām ir arī sauszemes robežas ar Brazīliju un Surinamu (robežojas ar Franču Gviānu) un ar Nīderlandes Antiļām (robežojas ar Senmartēnu). Franciju ar Apvienoto Karalisti savieno Lamanša tunelis, kas iet zem Lamanša šauruma.

Valsts reljefs ir dažāds: Lamanša piekrastes līdzenumi, Atlantijas piekrastes platības, Reinas un Sēnas upju ielejas, Francijas Alpu un Pireneju kalni, kā arī Vidusjūras klimata apgabali dienvidos. Aizjūras teritorijas sniedz Francijai plašu klāstu klimatu un biotopus — no tropiem līdz subarktiskiem apgabaliem.

Vēsture

Francijas teritorijā norisinājušās nozīmīgas vēsturiski politiskas pārmaiņas: no romiešu iekarojumiem un feodālisma viduslaikos līdz centrālai lomas nostiprināšanai Absolūtiem monarhiem un vēlāk — franču revolūcijai 1789. gadā, kas fundamentāli ietekmēja mūsdienu politiskās idejas. 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā Francija izveidoja vienu no lielākajām tā laika koloniālajām impērijām, kas ietvēra plašas teritorijas Ziemeļamerikā, Ziemeļāfrikā, Rietumāfrikā, Centrālāfrikā, Dienvidaustrumāzijā un daudzās Klusā okeāna salās. Pēc Otrā pasaules kara sekoja dekolonizācija un valsts pakāpeniska pārveide par moderno republiku. Francija arī būtiski ietekmēja Eiropas integrācijas procesu un bija viena no Eiropas Savienības dibinātājām.

Politiskā sistēma

  • Valsts iekārta: Francija ir vienota republika ar pusprezidentālu sistēmu. Prezidentam ir plašas pilnvaras ārpolitikā un aizsardzībā, taču izpildvaru kopā ar valdību īsteno arī premjerministrs.
  • Saeima: Parlaments ir divpalātu — Nacionālā Asambleja (Assemblée nationale) un Senāts (Sénat). Parlamentā pieņem likumus, budžetu un uzrauga valdību.
  • Tiesu varas neatkarība: tiesu sistēma nodrošina likumu piemērošanu, tai skaitā Konstitucionālā padome, kas pārbilst likumu atbilstību konstitūcijai.

Ekonomika

Francija ir attīstīta valsts ar daudzveidīgu ekonomiku. Pēc nominālā IKP datiem tai ir viena no lielākajām ekonomikām pasaulē. Galvenie sektori:

  • pakalpojumi (īpaši finanses, tūrisms, transports, viesnīcu un restorānu nozare);
  • industrija (auto, aviācija — Airbus, mašīnbūve, farmācija, ķīmija, enerģētika);
  • lauksaimniecība — Francija ir Eiropas lielākais lauksaimniecības ražotājs un nozīmīgs pārtikas produktu eksportētājs;
  • enerģētika — valsts plaši izmanto kodolenerģiju elektroenerģijas ražošanai, pateicoties tam Francijas enerģētikas bilance ir salīdzinoši zemu oglekļa emisiju intensitāte.

Francija ir arī pasaules vadošais tūrisma galamērķis — valsti apmeklē aptuveni 82 miljoni ārvalstu tūristu gadā, kas būtiski ietekmē vietējo ekonomiku. Transporta infrastruktūra ietver ātrvilcienu tīklu (TGV), plašu autoceļu un lidostu tīklu, kā arī ostas Atlantijas un Vidusjūras piekrastē.

Demogrāfija un kultūra

Francijas oficiālā valoda ir franču valoda, kas ir viena no svarīgākajām starptautiskajām valodām un oficiāla arī daudzās frankofonajās valstīs. Francija ir aktīvs Frankofonijas kopienas dalībnieks. Franču valoda ir oficiāla vai plaši lietota aptuveni 29 citās valstīs; starp franču valodas runātājām valstīm ir, piemēram, Haiti, Beļģija un Nigērija (dažos gadījumos franciski runājošās kopienas).

Kultūras mantojums ir ļoti bagāts: literatūra, māksla, kino, gastronomy (franču virtuve) un modes industrija — Francija, īpaši Parīze, ilgu laiku ir bijusi pasaules kultūras un modes centrs. Francija ir devusi nozīmīgus ieguldījumus mākslā, filozofijā, zinātnē un tiesību domāšanā.

Aizjūras teritorijas un starptautiskās attiecības

Francijai pieder vairāki aizjūras departamenti un teritoriālās kopienas, piemēram, Karību salu reģionos (Guadalaupa, Martinika), Atlantijas un Indijas okeāna salās (Réunion, Mayotte) un Dienvidu okeāna teritorijas. Tā nodrošina Savienības un globālu klātbūtni, kas bieži palielina Francijas stratēģisko ietekmi starptautiskā mērogā.

Francija ir viena no Eiropas Savienības dibinātājām un tās teritorija ir lielākā starp dalībvalstīm. Tā ir arī viena no Apvienoto Nāciju Organizācijas dibinātājām, G8 dalībniece (šobrīd G7), NATO locekle un aktīva starptautisko organizāciju dalībniece. Francija ir viena no piecām ANO Drošības padomes pastāvīgajām loceklēm. Tā ir arī kodolvalsts ar modernu bruņoto spēku un ievērojamu kodolspējas programmu Eiropā.

Tūrisms, transports un izglītība

Tūrisms ir viens no nozīmīgākajiem pakalpojumu sektoriem: Parīze, Loaras ieleja, Francijas Rivjēra, Normandija, Bordo vīna reģioni un Alpu slēpošanas kūrorti piesaista miljoniem apmeklētāju. Transporta sistēma — starptautiskas lidostas, augstas kvalitātes dzelzceļa savienojumi (TGV), plašs ceļu tīkls — nodrošina labu savienojamību iekšzemē un ar kaimiņvalstīm.

Izglītības sistēma ietver publiskās un privātās skolas, augstskolas un slavenās grandi écoles (elitārās augstskolas). Francijas universitātes un pētniecības institūti ir starptautiski atzīti, īpaši zinātnes, tehnoloģiju un medicīnas jomās.

Nobeigums

Francija ir liela un daudzšķautņaina valsts ar spēcīgu vēsturiski kultūras, politisko un ekonomisko ietekmi pasaulē. Tās ģeogrāfiskā atrašanās vieta, aizjūras teritorijas, attīstīta ekonomika, bagāta kultūra un aktīva ārpolitika padara Franciju par vienu no nozīmīgākajām valstīm starptautiskajā arēnā.