Saturs
· 1 Upju saraksts
o 1.1 Ziemeļjūra
o 1.2 Kanāls
o 1.3 Atlantijas okeāns
o 1.4 Vidusjūra
§ 1.4.1 Korsikā
§ 1.4.2 Po baseins (Adrijas jūra)
· 2 Atsauces
Šis ir to upju saraksts, kas vismaz daļēji atrodas Francijā. Upes ir sagrupētas pēc jūras vai okeāna.
Franču valodā upes, kas ieplūst jūrā (vai ieplūst tuksnesī vai ezerā), sauc par fleuves. Par rivières tās sauc, ja tās ietek citā upē. Fleuves ir norādītas treknrakstā.
Upju saraksts pēc ietekas
Zemāk ir galveno upju saraksts, kas pilnībā vai daļēji atrodas Francijā, sakārtots pēc tā, kurā jūrā vai okeānā tās ieplūst. Augstāk minētā klasifikācija atspoguļo franču terminoloģiju — fleuves (ieplūst jūrā) un rivières (ieplūst citā upē).
Ziemeļjūra
- Rēina (Rhine) — starptautiska nozīme; liela daļa baseina atrodas Vācijā un Nīderlandē, bet daži pietekas posmi un robežas atrodas Francijā.
- Meuse (Meuse / Maas) — daļa baseina šķērso Francijas austrumu daļu; turpmāk plūst uz Ziemeļjūru.
- Citās ziemeļu upēs iekļaujas vairākas mazākas upes un pietekas, kas krājas reģionālajās sistēmās (Lille apkārtne, Nord — Pas-de-Calais).
Kanāls (La Manche / Angļu kanāls)
- Sēna (Seine) — plūst cauri Parīzei un ietek Angļu kanālā (Seine estuārs); tai ir daudz nozīmīgu pieteku (piem., Marne, Oise, Yonne, Aube).
- Somme — ziemeļrietumu Francijā; ietek Angļu kanālā.
- Daudzas mazākas upes Normandijā un Pikardijā, kā arī to pietekas (piem., Arques, Bresle u. c.), ieplūst Kanālā.
Atlantijas okeāns
- Loire — garākā upe, kas plūst pilnībā Francijā un ietek Atlantijas okeānā; tai ir daudz pieteku (piem., Allier, Cher, Vienne).
- Garonne — Dienvidrietumu Francijā; ilgtermiņā savienojas ar Dordogne, lai veidotu Gironde estuāru, kas ietek Atlantijā.
- Dordogne — šķērso centrālo un dienvidrietumu Franciju, ietek Gironde estuārā (tātad Atlantijā).
- Adour — Dienvidrietumu Francijā; ietek Atlantijas dienvidrietumu daļā (Biskaija līcis).
- Charente — rietumu Francijā; ietek Atlantijā.
- Vilaine — Bretanē; ietek Atlantijas piekrastē.
- Papildus šīm ir daudzas reģionālas upes un pietekas (Tarn, Lot, Isle, Vézère, Thouet u. c.), kas piegādā ūdeni Atlantijas baseinam.
Vidusjūra
- Rona (Rhône) — plūst no Šveices caur Franciju un ietek Vidusjūrā; tās lielākie pieteku sistēmas ietver Saône, Isère un Durance.
- Var — Dienvidrietumu Francijas upes daļa; ietek Vidusjūras pussalā pie Francijas Rivjēras.
- Citas dienvidu upes un grāvji (piem., Hérault, Orb, Aude) galvenokārt ietek Vidusjūrā.
Korsikā
- Korsikā ir vairākas īsas upes un upītes, kas tieši ietek Vidusjūru (piem., Golo, Tavignano, Taravo, Fiumorbo). Lielākā daļa no tām raksturīgas stāvām upēm ar strauju ūdens līmeņa svārstību kalnu apvidos.
Po baseins (Adrijas jūra)
- Mazākā Francijas daļa atrodas Alpu nogāzēs, kurū baseini nokrīt arī uz austrumiem un dienvidaustrumiem. Lielākā daļa Po upju atrodas Itālijā, tomēr reģionos pie robežas ūdens novadī var nonākt Po baseinā. Šajā sadaļā iekļaujamas mazas upes un strautas, kas tieši vai starpnieku ceļā pieder Adrijas/Po baseinam.
Klasifikācija — fleuves un rivières
Franču terminoloģijā:
- fleuve — upe, kas tieši ieplūst jūrā vai okeānā (tas ir, tās galapunkts ir piekrastē). Šajā rakstā tās ir norādītas ar treknrakstu.
- rivière — upe, kas beidzas, ietekot citā upē (tātad tā nav tieša jūras novada upe).
Praktiskos piemēros: Seine, Loire, Garonne, Rhône ir fleuves, bet Marne, Allier, Saône, Lot, Tarn ir uzskatāmas par rivières attiecībā pret to lielākajām upēm, kurās tās ietek.
Piezīmes par robežu un starptautiskām upēm
- Daudzas Francijas upes ir starptautiskas — tās vai to pietekas šķērso vai ierobežo kaimiņvalstis (Beļģija, Luksemburga, Vācija, Šveice, Itālija, Spānija).
- Daži lieli ūdensceļi (piem., Rēina) gan sākas, gan turpinās ārpus Francijas teritorijas, taču Francijas daļa ir nozīmīga gan ekoloģiski, gan ekonomiski.
Atsauces
Informācija apkopota no ģeogrāfijas avotiem, valsts hidroloģijas datiem un kartogrāfijas datubāzēm. Lai iegūtu detalizētus datus par garumiem, baseinu platībām un pietekām, ieteicams konsultēties ar Francijas ģeogrāfiskajām institūcijām (piem., IGN), nacionālajām hidroloģijas datu bāzēm vai specializētām enciklopēdijām.