Sāra (Sarre/Saar) — Mozeles labā pieteka Francijā un Vācijā

Sāra — Mozeles labā pieteka: upe no Vogēzu kalniem Francijā, kas ietek pie Trīras Vācijā; vēsture, daba un reģionālie maršruti.

Sāra (franču: Sarre) ir upe Francijas ziemeļaustrumos (Grand Est) un Vācijas rietumos (Sāra, Reinzeme-Pfalca). Tā ir Mozeles labā pieteka. Tā iztek Vogēzu kalnos Lielajā Estē un ietek Mozeles upē uz ziemeļiem pie Trīras.

Pirmo reizi latīņu valodā Sāra kā Saravus pieminēta romiešu dzejnieka Decima Magnusa Ausonija poēmā Mosella.

Ģeogrāfija un galvenie punkti

Sāra tek no Vogēzu nogāzēm Francijas teritorijā ziemeļu virzienā, šķērso Francijas reģionu Grand Est un pēc tam ieiet Vācijas federālajās zemēs Sāra (Saarland) un Reinzeme-Pfalca (Rheinland-Pfalz). Upe ietek Mozelē pie Konce (Konz), nelielas pilsētas uz ziemeļrietumiem no Trīras. Galvenie pilsētu un apdzīvoto vietu punkti gar upi ir

• Sarreguemines (franču: Sarreguemines / vācu: Saargemünd) — pie Francijas/Vācijas robežas
• Saarbrücken (Sārasbrukene) — Sāras federālās zemes galvaspilsēta
• Saarlouis, Dillingen, Völklingen, Merzig un Mettlach — nozīmīgas pilsētas Saarland reģionā
• Konz — pie upes ietekas Mozelē

Izmēri un hidroloģija

Sāra ir mērena lieluma upe, tās garums ir apmēram 246 km (no avota līdz ietekai Mozelē). Upei ir vairāki pietecūdeņi; nozīmīgākā pieteka ir Blies, kā arī citi mazāki upju pieplūdumi no abām krastmalām. Upes baseins aptver plašāku apgabalu Francijas un Vācijas robežjoslā, un ūdens režīmu ietekmē gan nokrišņi Vogēzos, gan cilvēku darbība — meliorācija, dambji un regulēšanas būves.

Kuģošanās, kanāli un infrastruktūra

Vidējā un apakšējā tecējā Sāra ir regulēta — tajā ir slūžas un kanāli, kas nodrošina kravu kuģošanu un savienojumu ar Mozeles un Rēnas ūdensceļiem. Francijā darbojas arī vēsturiskais Canal des Houillères de la Sarre (Sāras ogļraktuves kanāls), kas savienoja reģionu ar plašāko kanālu tīklu un bija svarīgs ogļu un smagās rūpniecības preču transportam. Tās dēļ reģions attīstījās kā industriāls centrs.

Vēsture un reģiona nozīme

Sāra ir bijusi reģiona ekonomikas un kultūras ass. No seniem laikiem upes ieleja bija apdzīvota un izmantota lauksaimniecībai un tirdzniecībai; romieši izmantoja reģiona ceļus un upes sakarus. Industriālā revolūcija 19. gadsimtā padarīja Sāras baseinu par svarīgu ogļu un tērauda ražošanas centru — tas atstāja lielu ietekmi uz apbūvi, dzelzceļu un pilsētu attīstību. 20. gadsimtā Sāras reģions bieži bija politiski pretrunīgs (piem., Pirmā un Otrā pasaules kara un starpkaru perioda jautājumi), un pati Sāras zeme savulaik bija īpašā starptautiskā statusā.

Daba, tūrisms un vides jautājumi

Sāras ainava ir daudzveidīga — no mežainiem Vogēzu nogāzēm līdz industriālām ielejām un savvaļas upes līkločiem zemākajā tecējumā. Viena no populārākajām dabas vietām ir Saarschleife pie Mettlach — raksturīgs upes līkums ar skatu laukumiem un takām tūristiem. Reģionā attīstījušies veloceļi un ūdens tūrisms (laivu braucieni, kanoe), kas piesaista apmeklētājus gan no Francijas, gan Vācijas.

Ilgu laiku intensīvā rūpnieciskā darbība (ogļu raktuves, tērauda rūpniecība) radīja nopietnas vides problēmas — ūdens piesārņojumu un ekosistēmas degradāciju. Kopš otrās puses 20. gadsimta un 21. gadsimtā notikušas atjaunošanas un attīrīšanas programmas, kas uzlabojušas ūdens kvalitāti; upē atgriežas zivis un citas ūdens dzīvības formas. Dažās teritorijās ir izveidotas aizsargājamās dabas zonas un atjaunotas palienes, lai veicinātu bioloģisko daudzveidību.

Šodienas nozīme

Sāra joprojām ir svarīga reģionālā transporta, enerģētikas un tūrisma infrastruktūras sastāvdaļa. Lai gan smagā rūpniecība ir samazinājusies, mazāka mēroga rūpniecība, pakalpojumu sektors un tūrisms uztur upes reģiona ekonomiku. Reģiona kultūra un identitāte cieši saistīta ar upi — no vietvārdiem līdz vietējām tradīcijām un kulinārijai.

Ja vēlaties, varu pievienot precīzākus skaitliskus datus (piem., baseina platību, vidējo ūdens plūsmu) vai izvērst sadaļu par konkrētām pietekām, upes regulēšanas būvēm un bioloģisko daudzveidību.

Ģeogrāfija

Tā ir lielākā Mozeles pieteka, kuras garums ir 246 km (153 jūdzes). Tās sateces baseina platība ir aptuveni 7431 km (²2869 km²).

Kurss

Sāras upe dzimst Mont Dononas, kas ir augstākais virsotnes punkts Vogēzu kalnu ziemeļu daļā, pakājē. Vispirms tā plūst apmēram 126 km (78 jūdžu) garumā cauri Francijas Grand Est reģionam. No tās satekas ar Bliesu starp Sarreguemines un Sārbrikenes pilsētām apmēram 11 km (7 jūdzes) garumā Sāra iezīmē robežu starp Franciju un Vāciju un ieplūst Vācijas teritorijā.

Tālāk upe plūst cauri Zāras zemei apmēram 68 km (42 jūdzes), cauri Reinzemei-Pfalcam apmēram 31 km (19 jūdzes) un, visbeidzot, ietek Mozeli pie Konzas starp Trīru un Luksemburgas robežu.

Sāras augštece

Par divām Sāras iztekas upēm tiek uzskatītas Sāra Rouge (Sarkanā Sāra) un Sāra Blanche (Baltā Sāra).

Sarkanā un Baltā Sāra iztek Dononā, mazāk nekā 1 km attālumā viena no otras. Baltās Sāras iztekas atrodas netālu no Grandfontainas pilsētas (Basreinas departaments), bet Sarkanās Sāras iztekas atrodas netālu no Abrešviljē pilsētas (Mozeles departaments). Abu upju satekas atrodas pie Hermelanžas (48°40′46″N 07°01′01″E / 48.67944°N 7.01694°E / 48.67944; 7.01694 (Hermelange)), uz dienvidiem no Sarrebourg.

Zāras upes augštece
	Izkraušana	Garums	Ūdenskrātuve	Avota augstums	Koordinātas
Sarkanā Sāra	1,86 m³/s	26,8 km	107,3 km²	785 m	48°32′4.3″N 07°2.7′0″E / 48.534528°N 7.04500°E / 48.534528; 7.04500 (Sarre Rouge)
Baltā Sāra	1,60 m³/s	26,6 km	80,4 km²	710 m	48°31′37″N 07°09′45″E / 48.52694°N 7.16250°E / 48.52694; 7.16250 (Sarre Blanche)

Sāras upe un tās abas iztekas vispirms plūst cauri Mozeles departamentam Lotringas reģionā, pēc tam nelielā attālumā plūst cauri Basreinas departamentam Lielo Estijas reģionā. No Sarrealbe līdz Sarreguemines Sāra plūst gar robežu ar Vāciju. Pie Sarreguemines Sārā ieplūst Bliesa upe, kas ir lielākā Sāras pieteka, un tās caurplūdums palielinās no 20,9 m³/s līdz 41,5 m³/s. Pie Sarreguemines upes atrodas Sāras upes krasts.

Sāras vidienes un lejteces

No Sarreguemines Sāra ir kuģojama (tā ir dziļa, plata un pietiekami lēna, lai pa to varētu braukt kuģis). Pēc tam Sāra nonāk Vācijas teritorijā, veidojot šauru ieleju cauri rietumu Reinas masīvam. Savā sākumā šajā reģionā tā veido slaveno Zāras cilpu (vācu: Saarschleife) pie Mettlach.

Pēc 246 km (129 km Francijā un 117 km Vācijā) Sāra ietek Mozeles upē pie Konzas (Reinzeme-Pfalca) starp Trīru un Luksemburgas robežu.

Vīnogas vīna ražošanai audzē gar Zāras lejteces upi, galvenokārt starp Serrig un Konz.

Sarkanās Sāras avots


Baltās Sāras avots


Sarkanās Sāras (aizmugurē) un Baltās Sāras (zem tilta) satekas.

Pilsētas gar upi

Dažas pilsētas, kas atrodas gar upi, ir:

Francija	Départments	Pilsētas un ciemati
	Mozele	Abreschviller (Sarre Rouge), Lorquin, Sarrebourg, Fénétrange
	Bas-Rhin	Sarre-Union
	Mozele	Sarralbe, Sarreguemines
Vācija	Bundesländer	Pilsētas un ciemati
	Zāras federālā zeme	Zārbriķene, Völklingen, Wadgassen, Bous, Saarlouis, Dillingen, Merzig
	Reinzeme-Pfalca	Saarburg, Konz

Skats no Zāras no Sārburgas

Jautājumi un atbildes

J: Kur atrodas Zāras upe?

Q: Kurā upē ieplūst Zāra?

Jautājums: Kur Sāra iztek?

J: Kurā valodā pirmo reizi rakstos tika pieminēta Zāra?

J: Vai Zāra ir Mozeles kreisā vai labā pieteka?

J: Kurā virzienā plūst Zāra?

J: Kā Sāru sauc franču valodā?

Meklēt pēc burta