Luksemburga: valsts pārskats, vēsture un galvenie fakti
Atklāj Luksemburgu: detalizēts valsts pārskats ar vēsturi, galvenajiem faktiem, ģeogrāfiju un statistiku — viss, kas jāzina par šo mazvalsti Eiropā.
Luksemburga ir valsts Rietumeiropā; tās oficiālais nosaukums ir Luksemburgas Lielhercogiste (luksemburgiešu valodā: Lëtzebuerg, franču: Groussherzogtum Lëtzebuerg: Luksemburgas Lielhercogiste, vācu: Großherzogtum Luxemburg). Pēc platības tā ir neliela valsts. Tā bija viena no pirmajām Eiropas Savienības valstīm. Tā ir arī Beniluksa valstu grupas locekle. Luksemburgai līdzās atrodas Beļģija, Vācija un Francija. Luksemburgas iedzīvotāju skaits 2015. gadā bija 569 700, kas to padara par vienu no visblīvāk apdzīvotajām valstīm Eiropā.
Īss pārskats
Luksemburga (oficiāli Luksemburgas Lielhercogiste) ir maza, bet ekonomiski un politiski nozīmīga valsts Rietumeiropā. Tās galvaspilsēta ir Luksemburga (Luxembourg City), un valsts ir pazīstama ar spēcīgu finanšu sektoru, starptautiskām institūcijām un daudzvalodīgu sabiedrību. Teritoriāli tā aizņem apmēram 2 586 km².
Ģeogrāfija un klimats
Valsts atrodas starp Beļģiju, Vāciju un Franciju. Ainavas var iedalīt divās galvenajās daļās: ziemeļu reģions (Adenu vai Ardennes kalnainais reģions) ir augstāks un mežaināks, bet dienvidu un centrālā daļa (Gutland) ir reljefa ziņā maigāka un vairāk apdzīvota. Klimats ir mēreni okeānisks ar aukstākām ziemām ziemeļos un mērenākām dienvidos.
Vēsture
Luksemburga ir sena ar vēsturi, kas datējas no viduslaikiem, kad pastāvēja Luksemburgas hercogiste. Pārejas starp dažādām varām — Burgundijas, Spānijas, Austrijas un Francijas — veidoja tās politisko attīstību. 1815. gadā pēc Vīnes kongresa tika izveidots Luksemburgas Lielhercogiste, un līdz 1890. gadam tā atradās personālajā savienībā ar Nīderlandi. 20. gadsimta otrajā pusē Luksemburga bija viens no Eiropas integrācijas kustības līderiem un bija viens no ES dibinātājiem. Kopš Otrā pasaules kara valsts ir kļuvusi par svarīgu finanšu centru un starptautisku institūciju mājvietu.
Politiskā iekārta
Luksemburga ir konstitucionāla monarhija ar Lielhercogu kā valsts galvu. Valsts pārvalde balstās uz parlamentāru sistēmu, kur izpildvara ir valdība, ko vada premjerministrs. Luksemburgā ir attīstīta demokrātiska tradīcija un plaša politisko partiju sistēma.
Ekonomika
Luksemburgas ekonomika ir viena no bagātākajām pasaulē pēc iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju. Nozīmīgākie sektori ir:
- Finanšu pakalpojumi — banka, ieguldījumu fondi un apdrošināšana ir ekonomikas pamats.
- Starptautiskās institūcijas — Grieķu Investīciju banka (EIB) un citas ES institūcijas veicina darījumu plūsmu un nodrošina darbavietas.
- Loģistika un informācijas tehnoloģijas — pateicoties ģeogrāfiskai atrašanās vietai un biznesa draudzīgai regulēšanai.
Valūta: eiro. Ekonomiku raksturo liels ārvalstu kapitāla īpatsvars un daudzi ikdienas darba ņēmēji, kas ikdienā šķērso robežas no Beļģijas, Vācijas un Francijas.
Iedzīvotāji un valodas
Luksemburga ir daudz etniska izcelsme un ar augstu ārvalstu iedzīvotāju īpatsvaru. Oficiālās valodas ir luksemburgiešu, franču un vācu; tās tiek izmantotas dažādās sabiedriskajās jomās — luksemburgiešu valoda bieži tiek lietota sarunvalodā, franču — tiesu un administrācijas darbā, bet vācu — presē un izglītībā. Valsts demogrāfija pastāvīgi mainās, un iedzīvotāju skaits pēdējos gados ir pieaudzis (pēdējo gadu aplēses liecina par aptuveni 600–650 tūkstošu iedzīvotāju atkarībā no gada).
Kultūra, izglītība un tūrisms
Luksemburgai ir bagāta kultūras dzīve, ko ietekmē tās daudzvalodība un Eiropas savienojuma loma. Luksemburgas pilsētas vecpilsētas un tās fortifikācijas ir ierakstītas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Valsts piedāvā muzejus, festivālus, tradicionālos svētkus un kulinārijas baudījumus, kas apvieno franču un vācu ietekmi ar vietējo tradicionālo virtuvi.
Transporta savienojumi
Luksemburga ir labi savienota ar reģionu — dzelzceļa un autoceļu tīkls nodrošina ērtu piekļuvi uz Belģiju, Vāciju un Franciju. Starptautiskā lidosta Luxembourg Findel atbalsta gan reģionālās, gan starptautiskās aviokompānijas. Sabiedriskais transports iekšzemē ietver vilcienus, autobusus un vietējos tramvajus projektos, kas pakāpeniski tiek attīstīti.
Svarīgi fakti īsumā
- Platība: aptuveni 2 586 km².
- Galvaspilsēta: Luksemburga (Luxembourg City).
- Valsts iekārta: konstitucionāla lielhercogiste (Lielhercogs kā valsts galva).
- Valodas: luksemburgiešu, franču, vācu.
- Membre: Eiropas Savienība, Benilukss un citas starptautiskas organizācijas.
Šis pārskats sniedz pamatu sapratnei par Luksemburgu — mazu, bet globāli savienotu valsti ar bagātu vēsturi, spēcīgu ekonomiku un daudzvalodīgu sabiedrību.
Laika grafiks
- 963. gads - tiek dibināta Luksemburga. Ardēnu grāfs Sigefrīds no Trīras Svētā Maksimīna abatijas mūkiem ieguva vecā romiešu cietokšņa drupas ar nosaukumu "Castellum Lucilinburhuc" ("Mazā pils").
- 1354. gads - imperators Kārlis IV Luksemburgu pasludina par hercogisti.
- 1437. gads - valdošās ģimenes locekļu vairs nebija dzīvu. Pils tika atdota Habsburgiem.
- 1443. gads - Luksemburgu ieņem Burgundijas Filips.
- 1482. gads - mirst Burgundijas Marija. Luksemburgā atkal valdīja Habsburgi.
- 1795. gads - pēc Francijas revolūcijas Luksemburgu pārņem Francija. Tā kļuva par Francijas departamentu.
- 1815. gads - Luksemburga kļūst par lielhercogisti. Tajā valdīja Nīderlandes karalis.
- 1815-1866 - Luksemburga kļūst par Vācijas Konfederācijas dalībvalsti.
- 1890. gads - pēc Vilhelma III nāves Luksemburga pāriet Nasavas-Veilburgas nama rokās.
- 1914.-1918. gads - Pirmā pasaules kara laikā Luksemburgu iekaro Vācija.
- 1940. gads - Otrā pasaules kara laikā vācieši atgriežas, un 1942. gadā Luksemburga kļūst par Trešā reiha sastāvdaļu.
- 1944. gada septembrī Luksemburga kļūst neatkarīga, jo ierodas ASV armija.
- 1945 - Luksemburga pievienojas Apvienoto Nāciju Organizācijai
- 1957. gads - Luksemburga kļūst par vienu no pirmajām sešām Eiropas Ekonomikas kopienas dalībvalstīm. Tagad to sauc par Eiropas Savienību.
Valdība
Luksemburgā ir parlamentāra demokrātija, kuru vada konstitucionāls monarhs. Saskaņā ar 1868. gada konstitūciju izpildvara ir gubernatora un kabineta, ko veido vairāki citi ministri, rokās.
Rajoni, kantoni un komūnas
Luksemburga ir sadalīta 3 apgabalos, kas tālāk ir sadalīti 12 kantonos un 116 komūnās. Divpadsmit komūnām ir pilsētas statuss, un lielākā no tām ir Luksemburgas pilsēta.
Apgabali
Apgabali ir šādi.
Saistītās lapas
- Luksemburgas upju saraksts
- Luksemburga olimpiskajās spēlēs
- Luksemburgas nacionālā futbola izlase
Jautājumi un atbildes
J: Kur atrodas Luksemburga?
A: Luksemburga atrodas Rietumeiropā.
Q: Kāds ir Luksemburgas oficiālais nosaukums?
A: Luksemburgas oficiālais nosaukums ir Luksemburgas Lielhercogiste.
Q: Kādas ir Luksemburgas oficiālās valodas?
A: Luksemburgas oficiālās valodas ir luksemburgiešu, franču un vācu valoda.
J: Kuras valstis atrodas blakus Luksemburgai?
A: Luksemburgai blakus atrodas Beļģija, Vācija un Francija.
J: Kad Luksemburga pievienojās Eiropas Savienībai?
A: Luksemburga bija viena no pirmajām valstīm, kas pievienojās Eiropas Savienībai.
J: Kāds ir Luksemburgas iedzīvotāju skaits 2015. gadā?
A: 2015. gadā Luksemburgā dzīvoja 569 700 iedzīvotāju, un tā ir viena no visblīvāk apdzīvotajām valstīm Eiropā.
J: Kas ir Beniluksa valstis?
A: Benilukss ir politiska un ekonomiska savienība starp Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu.
Meklēt