Lielhercogiste

Lielhercogiste ir valsts, kuras valsts galva ir lielhercogs vai lielhercogiene.

Vienīgā šobrīd pastāvošā lielhercogiste ir Luksemburga. Luksemburga kļuva par lielhercogisti 1815. gadā, kad Nīderlande kļuva par neatkarīgu karalisti un Nīderlandes karalis Vilhelms I tika iecelts par Luksemburgas lielhercogu. 1890. gadā abas valstis atdalījās. Nīderlandes Vilhelmam III nebija vīriešu kārtas mantinieka, tāpēc Nīderlandē viņu nomainīja karaliene Vilhelmīna, bet Luksemburgā tika ievēroti Salicas likumi, kas nozīmēja, ka valdīt varēja tikai vīrietis. Pašreizējais Luksemburgas lielhercogs ir Anrī.

Tomēr Eiropā ir arī citi nami, kas sevi dēvē par dižkunigaišiem, pat ja pārējā sabiedrība tos pilnībā neatzīst.

Somijas un Lietuvas neatkarīgās republikas, kā arī Nīderlandes Limburgas province (Limburgas hercogiste) atsevišķos vēstures periodos ir bijušas lielhercogistes.

Lielhercogistes nosaukums un izcelsme

Tituls lielhercogs (latīņu: Magnus Dux, vācu: Großherzog, itāļu: Gran Duca, franču: Grand-Duc, zviedru valodā: Grand-Duc: Storhertig, lietuviešu: Didysis kunigaikštis, poļu: Didysis kunigaikštis: Kārļa: Wielki książę, čehu: Wielki książę, čehu: Wielki Künnigidis, latviski: Velkovévoda) goda pakāpē ir zemāks par karali, bet augstāks par suverēnu hercogu (Herzog) vai princi (Fürst).

Lielhercogs (vai lielhercogiene) ir persona, kas pārvalda lielhercogisti. Taču angļu valodā "Grand Duke" var nozīmēt arī tāda veida princi, kurš nevalda valsti, bet ir saistīts ar monarhu. Krievu valodā Veļikij kņaz ir "lielkņazi", cara radinieki, citi kņazi bija muižnieki, kas bija augstākā rangā nekā hercogs. Angļu valodā "Grand Duke" vietā "Grand Prince" tiek lietots "Grand Duke".

Lielhercogistes saraksts

Starp Napoleona kariem un Pirmo pasaules karu Eiropā pastāvēja vismaz astoņas lielhercogistes:

Daudz lielhercogistes tika izveidotas Napoleona laikmetā, kā arī Vīnes kongresa un Vācijas Konfederācijas laikā.

Toskānas Lielhercogiste (1569-1860, pēc tam Itālijas daļa)
Berga Lielhercogiste (1806-1813, vēlāk Prūsijas sastāvā)
Vircburgas Lielhercogiste (1806-1814, vēlāk Bavārijas sastāvā)
Bādenes Lielhercogiste (1806-1918, kopš 1871. gada Vācijas impērijas sastāvā)
Hesenes-Darmštates Lielhercogiste (1806-1918, kopš 1871. gada Vācijas impērijas sastāvā)
Somijas Lielhercogiste (1809-1917 personālūnijā ar Krieviju, kopš 1917. gada Republika)
Frankfurtes Lielhercogiste (1810-1813, pēc tam daļa no vairākām Vācijas valstīm)
Poznaņas Lielhercogiste (1815-1848 Prūsijas sastāvā)
Luksemburgas Lielhercogiste (kopš 1815. gada līdz 1890. gadam bija personālajā savienībā ar Nīderlandi)
Meklenburgas-Šverīnes Lielhercogiste (1815-1918, kopš 1871. gada Vācijas impērijas sastāvā)
Meklenburgas-Štrelicas Lielhercogiste (1815-1918, kopš 1871. gada Vācijas impērijas sastāvā)
Saksijas-Veimāras-Aizenahas Lielhercogiste (1815-1918, kopš 1871. gada Vācijas impērijas sastāvā)
Oldenburgas Lielhercogiste (1829-1918, kopš 1871. gada Vācijas impērijas sastāvā)
Krakovas Lielhercogiste (1846-1918 personālūnijā ar Austriju, Polijas daļa)

Varšavas hercogisti (1807-1813) dažkārt dēvē par lielhercogisti, taču tā tāda nebija.

Šodien Luksemburga ir vienīgā palikusī lielhercogiste. Tomēr dažas vecās lielhercogistes joprojām saglabā titulus, kas tām parasti tika piešķirti Vīnes kongresā.

Adreses forma

Lielāko daļu valdošo lielkņazu sauca par Karalisko Augstību. Citiem dzimtu locekļiem tituli bija atšķirīgi. Hesenē-Darmštatē un Bādenē jaunākos locekļus sauca par lielhercogistes augstmaņiem.

Vienīgā pastāvošā Luksemburgas dižkunigaišu dzimta savus jaunākos locekļus dēvē par karaliskām augstībām, taču viņi bija arī Parmas prinči.

Krievijas lielkņazs vai lielkņaziene bija impērijas augstība.

Saistītās lapas

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir lielkņaziste?

A: Lielhercogiste ir valsts, kuras valsts galva ir lielkņazs vai lielkņaziene.

J: Kura ir vienīgā šobrīd pastāvošā lielhercogiste?

A: Vienīgā šobrīd pastāvošā lielhercogiste ir Luksemburga.

J: Kā Luksemburga kļuva par lielhercogisti?

A: Luksemburga kļuva par lielhercogisti 1815. gadā, kad Nīderlande kļuva par neatkarīgu karalisti un Nīderlandes karalis Vilhelms I tika iecelts par Luksemburgas lielhercogu.

J: Kāpēc Luksemburga nesekoja šim piemēram, kad 1890. gadā abas valstis atdalījās?

A: Luksemburgā tika ievēroti Salicas likumi, kas nozīmēja, ka valdīt varēja tikai vīrietis, tāpēc Nīderlandes Vilhelma III pēctece bija karaliene Vilhelmīna, bet Luksemburgai bija nepieciešams vīriešu kārtas mantinieks.

J: Kas ir pašreizējais Luksemburgas lielhercogs?

A: Pašreizējais Luksemburgas lielhercogs ir Anrī.

J: Kādi ir citi lielhercogistes piemēri vēsturē, izņemot Luksemburgu?

A: Citi lielhercogistes piemēri vēsturē ir Somijas un Lietuvas neatkarīgās republikas un Nīderlandes province Limburga (Limburgas hercogiste).

J: Vai Eiropā ir kādas dzimtas, kas sevi dēvē par lielkņazistēm, bet nav atzītas?

A: Jā, Eiropā ir arī citi nami, kas sevi dēvē par lielkņaziem, pat ja pārējā sabiedrība tos pilnībā neatzīst.