Lietuva

Vēsture

Lietuva par valsti sāka veidoties 7.-9. gadsimtā no baltu tautu grupas. Balti, lietuviešu un latviešu senči, ieradās teritorijā starp Nemunu, Daugavu un Baltijas jūru no domājamās protoindoeiropiešu valodu pirmdzimtenes. Daudzi zinātnieki uzskata, ka viņi tur ieradās ap 3. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras.

Par valsts pirmsākumu tradicionāli uzskata 1236. gadu, kad lietuvieši uzvarēja Šauļu kaujā (Saules kaujā).

1569. gadā Lietuva (tolaik - Lietuvas Lielhercogiste) noslēdza līgumu ar Poliju. 1795. gadā valsti pārņēma Krievijas impērija, izbeidzot Polijas-Lietuvas kopvalsts pastāvēšanu. Neatkarību tā atguva 1918. gada 16. februārī. 1940. gada 16. jūnijā to pārņēma Padomju Savienība, no 1941. līdz 1944. gadam - nacistiskā Vācija, bet no 1944. līdz 1990. gadam - Padomju Savienība. Lietuva savu neatkarību atjaunoja 1990. gada 11. martā. Pašlaik Lietuva ir neatkarīga, daļēji prezidentāla, demokrātiska republika.

Politika

Lietuva ir NATO un Eiropas Savienības dalībvalsts kopš 2004. gada.

Lietuva ir daļēji prezidentāla republika, kas 1990. gadā atjaunoja neatkarību un demokrātiju. Kopš tā laika tika veiktas ļoti svarīgas reformas, un tagad Lietuva ir pasludināta par demokrātisku valsti, kas nodrošina cilvēktiesības.

1992. gadā pieņemtajā konstitūcijā ir noteikts, ka valsts vadītājs ir prezidents, kurš ir jāievēlē, lai stātos amatā. Vēlēšanas notiek reizi piecos gados. Ja prezidents lauž zvērestu, parlaments var piespiest viņu atkāpties no amata. Prezidents arī pārstāv Lietuvu ārvalstīs un ir tās virspavēlnieks.

Lietuvas likumdošanas varu sauc par Seimu jeb parlamentu. Seimā ir 141 deputāts, kurus ievēl uz četriem gadiem. Seims pieņem likumus, kas ir jāpilda Seima izveidotajai valdībai, un tie ir jāapstiprina prezidentam. Premjerministru amatā ieceļ un atlaiž prezidents.

Tiesa ir tiesu kompetencē. Lietuvas augstākā tiesa ir Konstitucionālā tiesa.

Valdas Adamkus, bijušais prezidents un ASV viceprezidents Diks Čeinijs Viļņā

Administratīvās apakšvienības

Lietuva ir sadalīta 10 apgabalos, 60 pašvaldībās un 500 pagastos. Apgabali ir šādi:

• Alītas apgabals
• Kauņas apgabals
• Klaipēdas apgabals
• Marijampoles novads
• Panevēžas apgabals
• Šauļu apriņķis
• Taurages apriņķis
• Telšu apriņķis
• Utenas apgabals
• Viļņas apgabals

Apgabala pārvaldnieks pārvalda apgabalu. Viņu ieceļ centrālā valdība. Pašvaldības pārvalda pašvaldību padomes, kuras ievēl uz 4 gadiem. Pašvaldības vadītājs ir mērs. Sēlijas pārvalda vecākie. Vecākos ieceļ pašvaldību padomes.

Lietuvas apriņķi un pašvaldības

Ģeogrāfija

Lietuva ir valsts Ziemeļeiropā. Tās kaimiņvalstis ir Polija dienvidrietumos, Krievija (Kaļiņingrada) rietumos, Latvija ziemeļos un Baltkrievija austrumos. Lietuva robežojas ar Baltijas jūru, un 99 kilometri tās piekrastes pieder Lietuvai. Augstākais kalns ir Aukštojas (294 m augsts), lielākais ezers ir Drūkšu ezers. 31 % zemes ir piemērota lauksaimniecībām.

Lietuva ir iedalīta 5 kultūras reģionos atbilstoši to pagātnei un tradīcijām:

• Aukštaitija
• Dzūkija
• Mažoji Lietuva (Mazā Lietuva)
• Suvalkija
• Žemaitija (Žemaitija)

Klimats

Ekstremālās temperatūras Lietuvā (°C)

Mēnesis

Jan

Feb

Mar

Apr

Maijs

Jun

Jūlijs

Aug

Sep

Oktobris

Novembris

Dec

Augstākā temperatūra

+12,6

+16,5

+21,8

+28,8

+34

+35

+37,5

+36

+32

+26

+18

+15,6

Zemākā temperatūra

-40,5

-42,9

-37,5

-23,0

-6,8

-2,8

+0,9

-2,9

-6,3

-19,5

-23

-34

Lietuvas fiziskā karte

Ekonomika

Lietuvā ir strauji augoša ekonomika. Tās izaugsme 2008. gada pirmajā ceturksnī sasniedza 7 %.

IKP uz vienu iedzīvotāju, pamatojoties uz pirktspējas paritāti, 2008. gadā tika lēsts 19 730 ASV dolāru apmērā. Nominālais IKP uz vienu iedzīvotāju tajā pašā gadā tiek lēsts 14 213 ASV dolāru apmērā. Saskaņā ar šiem skaitļiem Lietuvas IKP uz vienu iedzīvotāju sasniedz tikai 61 % no ES vidējā rādītāja. Tomēr iespaidīgs ir fakts, ka tikai astoņu gadu laikā, kopš 2000. gada, tas ir pieaudzis no 30 % no ES vidējā rādītāja.

Emigrācija joprojām rada problēmas. Saskaņā ar oficiālajiem datiem emigrācija 2006. gadā bija par 30 % mazāka nekā iepriekšējā gadā, un četros mēnešos no valsts izceļoja 3483 cilvēki.

Demogrāfiskie dati

Lietuvā aptuveni 80 % iedzīvotāju ir lietuvieši. Ir lielas mazākumtautības:

• Poļi (6,3 %) galvenokārt dzīvo Viļņas apriņķī, kas 1920. gadā nonāca Polijas pakļautībā.
• Krievi (5,1 %) galvenokārt dzīvo Viļņas apriņķī un Utenas apriņķī kā Ignalinas atomelektrostacijas darbinieki.
• Baltkrievi (1,1%), no kuriem lielākā daļa dzīvo Viļņas apriņķī.

Lietuviešu valodā runā 82% iedzīvotāju, un tā ir vienīgā valsts valoda. Poļu valodu galvenokārt lieto Viļņas apgabalā, kur poļu politiķi tiek ievēlēti, lai pārstāvētu poļu minoritāti. Dokumentiem un ielu nosaukumiem jābūt lietuviešu valodā.

Lielākās pilsētas ir Viļņa (542 287 cilvēki), Kauņa (358 107 cilvēki) un Klaipēda (185 899 cilvēki).

Lielākās pilsētas

Pilsēta	Reģions	Iedzīvotāju skaits	Blīvums* (/km²)	Platība (km²)
Viļņa	East	&&&&&&&&&&544206.&&&&&0544,206	&&&&&&&&&&&&1354.&&&&&01,354	401
Kauņa	Middle	&&&&&&&&&&355586.&&&&&0355,586	&&&&&&&&&&&&2281.&&&&&02,281	157
Klaipēda	West	&&&&&&&&&&184657.&&&&&0184,657	&&&&&&&&&&&&1926.&&&&&01,926	98
Šauļi	Ziemeļos	&&&&&&&&&&127059.&&&&&0127,059	&&&&&&&&&&&&1605.&&&&&01,605	81
Panevėžys	Ziemeļos	&&&&&&&&&&113653.&&&&& 0113,653	&&&&&&&&&&&&2236.&&&&&02,236	52
Alytus	South	&&&&&&&&&&&68304.&&&&&068,304	&&&&&&&&&&&&1747.&&&&&01,747	40
Marijampolė	South	&&&&&&&&&&&47010.&&&&&047,010	&&&&&&&&&&&&2271.&&&&&02,271	21
Mažeikiai	Ziemeļos	&&&&&&&&&&&40572.&&&&&040,572	&&&&&&&&&&&&2956.&&&&&02,956	14
Jonava	Middle	&&&&&&&&&&&34446.&&&&&034,446	Izteiksmes kļūda: .: Neatpazīts vārds "n".. Izteiksmes kļūda: n/d.: kļūda: neatpazīts vārds "n".	n/d
Utena	East	&&&&&&&&&&&32572.&&&&&032,572	&&&&&&&&&&&&2191.&&&&&02,191	15,1
Kėdainiai	Middle	&&&&&&&&&&&31055.&&&&&031,055	Izteiksmes kļūda: .: Neatpazīts vārds "n".. Izteiksmes kļūda: n/d.: neatpazīts vārds "n". n/d	44

Kauņas vecpilsēta

Izglītība

Bērnudārzi un bērnudārzi ir pirmā līmeņa izglītības iestādes. Tomēr tās nav obligātas. Bērni sāk apmeklēt pamatskolu 7 gadu vecumā, kur izglītības programmas ilgst 4 gadus; pēc tam viņiem jāsāk apmeklēt vidusskolu (5.-10. klase). Pēc 8. vai 10. klases pabeigšanas skolēns var turpināt mācības vidusskolā vai izvēlēties kursus profesionālajā koledžā. Skolēni, kas pabeidz vidusskolu, var iestāties koledžās un universitātēs. Augstākā izglītība ir bezmaksas tiem skolēniem, kuru gada vidējais vērtējums ir 8 vai vairāk balles. Pārējiem jāmaksā vismaz 500 litass par semestri.

Augstākās izglītības skolas ir universitātes un koledžas. Galvenās universitātes ir:

• Viļņas Universitāte (vecākā universitāte Eiropas ziemeļaustrumos, dibināta 1579. gadā);
• Vītauta Lielā universitāte Kauņā;
• Ģedimina Tehnoloģiju universitāte Viļņā;
• Klaipēdas Universitāte.

Viļņas Universitātes Lielais pagalms 2006. gadā

Mediji

Radio un televīzija

Lietuvieši var izvēlēties no daudzām televīzijas un radio stacijām. Pirmā radiostacija sāka darboties 1926. gadā Kauņā. Pirmā televīzijas stacija sāka darboties 1957. gadā. Galvenās radiostacijas ir:

• Sabiedriskā raidorganizācija: LRT Radijas (sarunu stacija), LRT Klasika (klasiskā mūzika), LRT Opus (alternatīvā mūzika).
• M-1 (TOP 40)
• Lietus (lietuviešu pop)
• Radiocentrs (TOP 40)
• Power Hit Radio (deja)
• ZIP FM (TOP 40)
• M-1 Plius (pieaugušo laikmetīgais)
• Žinių Radijas (sarunu stacija)

Populārākās TV stacijas ir:

• Sabiedriskā raidorganizācija: LRT Televīzija (galvenā programma), LRT Plius (kultūra, sports, filmas).
• TV3 (valsts)
• LNK (valsts)
• BTV (valsts)
• Lrytas TV (valsts)
• TV1 (orientēta uz sievietēm)
• TV8 (orientēts uz sievietēm)
• TV6 (orientēts uz vīriešiem)
• Info TV (ziņas)

Preses izdevumi un internets

Lietuvas vecākais juridiskais laikraksts ir poļu laikraksts Kurier Wilenski. Tas pirmo reizi tika izdots 18. gadsimtā un tagad ir populārs tikai poļu kopienas vidū. Visvairāk pārdotās avīzes ir:

• Lietuvos Rytas (valsts)
• Verslo žinios (uzņēmējdarbība)
• Kauno diena (reģionālā)
• Vakaro žinios (tabloīds)
• Vakarų ekspresas (reģionālā)

Lietuvā ļoti populāri ir interneta ziņu portāli. Tajos ir pieejama jaunākā informācija, kā arī cilvēki var izteikt komentārus. Populārākās interneta vietnes ar ziņām un informāciju ir šādas:

• Delfi.lt
• 15min.lt
• lrytas.lt
• tv3.lt
• lrt.lt

Eiropas ģeogrāfiskais centrs atrodas Lietuvā

Saistītās lapas

• Lietuva olimpiskajās spēlēs
• Lietuvas nacionālā futbola izlase
• Lietuvas upju saraksts