Lietuva — valsts pārskats: vēsture, ģeogrāfija, iedzīvotāji un fakti
Lietuva — pārskats: vēsture, ģeogrāfija, iedzīvotāji un būtiskākie fakti par politiku, kultūru un tūrisma iespējām.
Lietuva ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā. Lietuva ir Eiropas Savienības, NATO un vairāku citu organizāciju dalībvalsts.
Valstī dzīvo aptuveni 3 000 000 cilvēku. Oficiālā valoda ir lietuviešu valoda, kurā runā vairāk nekā 82 % iedzīvotāju. Viļņa ir galvaspilsēta un lielākā pilsēta.
Lietuvas karoga krāsas ir dzeltenā (augšpusē) - saule, zaļā (vidū) - lauki, un sarkanā (apakšā) - par neatkarību cīnījušos lietuviešu asinis.
Vēsture īsumā
Lietuvas teritorijā jau viduslaikos izveidojās spēcīga valsts — Lielkņaziste Lietuva, kas 14.–15. gadsimtā kļuva par vienu no lielākajām Eiropas valsts veidojumiem. 1569. gadā izveidojās Polijas–Lietuvas Kopvalsts (Rzeczpospolita). 18. gadsimtā, Pļutveida dalīšanās rezultātā, Latvijas un Lietuvas teritorijas nonāca citu impēriju varā, un 19. gadsimtā tās kļuva par Krievijas impērijas daļu.
20. gadsimta sākumā, Pirmajā pasaules karā un pēc tā, Lietuva pasludināja neatkarību 1918. gadā. Pēc Otrā pasaules kara valsts tika iekļauta Padomju Savienībā (1940–1990), taču 1990. gada 11. martā Lietuva pirmā PSRS republiku vidū pasludināja neatkarības atjaunošanu. No 2004. gada Lietuva ir Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts; 2015. gadā oficiālā valūta kļuva eiro.
Ģeogrāfija un daba
Lietuva atrodas Baltijas jūras austrumu piekrastē, robežojas ar Latviju ziemeļos, Baltkrieviju austrumos un dienvidaustrumos, Poliju un Krievijas Kaļiņingradas apgabalu dienvidos un rietumos. Valsts teritorija ir salīdzinoši līdzenā reljefā ar daudzām upēm (piem., Nemuna, Nere) un ezeriem. Meži aizņem lielu daļu teritorijas, un valstī ir arī kāpas un lagūnas gar jūru.
Uzskaitījums ar galvenajiem ģeogrāfiskiem faktiem:
- Platība: apmēram 65 000 km².
- Valsts garums no ziemeļiem uz dienvidiem un rietumiem uz austrumiem nav liels, tādēļ klimats ir mēreni kontinentāls ar jūras ietekmi pie krasta.
- Bogāti meži, daudz ezeru (vairāki tūkstoši) un dabas rezervāti; nozīmīgākais dabas piemineklis ir Kuršu kāpa, kas iekļauta UNESCO pasaules mantojuma sarakstā.
Iedzīvotāji, valoda un reliģija
Oficiālā valoda ir lietuviešu valoda — viena no senākajām saglabājušajām indoeiropiešu valodām. Lielākā daļa iedzīvotāju ir lietuvieši; būtiskas minoritātes ir poļi, krievi un baltkrievi. Pēdējās desmitgadēs iedzīvotāju skaits samazinājies migrācijas un dzimstības rādītāju dēļ — mūsdienās iedzīvotāju skaits ir aptuveni 2,8–3 miljoni (atkarībā no avota un gada).
Reliģiski dominē Romas katoļu baznīca, taču ir arī protestantu kopienas, pareizticīgo un neliela citu konfesiju pārstāvji. Kultūras dzīvē nozīmīga loma ir tautas tradīcijām, literatūrai, mūzikai un amatniecībai.
Valsts pārvalde un politika
Lietuva ir parlamentāra republika. Valsts galva ir prezidents, bet izpildvaru vada premjerministrs un Ministru kabinets. Likumdošanas varu īsteno vienpalātas parlamenta — Seima — deputāti. Lietuva aktīvi piedalās starptautiskajās organizācijās, tostarp Eiropas Savienībā un NATO.
Ekonomika
Lietuvas ekonomika ir vidēji attīstīta Eiropā, balstīta uz pakalpojumiem, rūpniecību un lauksaimniecību. Nozīmīgi ekonomikas virzieni ir IT un tehnoloģijas, finanšu pakalpojumi, transporta un loģistikas sektors (Klaipēdas osta) un pārtikas pārstrāde. Lietuva ieviesa eiro 2015. gadā un ir daļa no Šengenas zonas, kas atvieglo ceļošanu un tirdzniecību ar citām Eiropas valstīm.
Kultūra un tūrisms
Lietuvas kultūra apvieno senas tradīcijas un mūsdienu mākslas izpausmes. Tūristus piesaista galvaspilsētas Viļņas vecpilsēta ar baroka arhitektūru, Kaunas ar starpkaru ēkām, Kuršu kāpa, Krustu kalns (Siaurupes Krustu kalns) un jūras piekraste ar Klaipēdas ostu un kūrortiem. Valsts rīko daudzas festivālus, mūzikas un mākslas pasākumus.
Transporta savienojumi
Lietuva ir labi savienota ar ceļu, dzelzceļu un jūras satiksmi. Galvenie transporta mezgli ir Vilnius, Kaunas un Klaipėda (osta). Starptautiskie lidostu pakalpojumi nodrošina savienojumus ar Eiropu un citām pasaules daļām.
Īsi faktu punkti
- Galvaspilsēta: Viļņa.
- Oficiālā valoda: lietuviešu.
- Dalība ES un NATO: Eiropas Savienība un NATO.
- Valsts karogs: saules dzeltenā, lauku zaļā un neatkarības asinīm zeme sarkanā (Lietuvas karoga apraksts).
- Valūta: eiro (kopš 2015).
- Apdzīvotība: aptuveni 2,8–3 miljoni iedzīvotāju (mūsdienu demogrāfiskie izaicinājumi — emigrācija un novecošanās).
Šis pārskats sniedz pamata informāciju par Lietuvu — valsti ar bagātu vēsturi, izteiktu nacionālo identitāti un strauji mainīgu mūsdienu ekonomiku. Lai uzzinātu vairāk par konkrētām tēmām (vēsturi, dabas objektiem, tūrisma iespējām vai ekonomiskiem rādītājiem), var pieprasīt papildu detalizētu informāciju.
Vēsture
Lietuva par valsti sāka veidoties 7.-9. gadsimtā no baltu tautu grupas. Balti, lietuviešu un latviešu senči, ieradās teritorijā starp Nemunu, Daugavu un Baltijas jūru no domājamās protoindoeiropiešu valodu pirmdzimtenes. Daudzi zinātnieki uzskata, ka viņi tur ieradās ap 3. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras.
Par valsts pirmsākumu tradicionāli uzskata 1236. gadu, kad lietuvieši uzvarēja Šauļu kaujā (Saules kaujā).
1569. gadā Lietuva (tolaik - Lietuvas Lielhercogiste) noslēdza līgumu ar Poliju. 1795. gadā valsti pārņēma Krievijas impērija, izbeidzot Polijas-Lietuvas kopvalsts pastāvēšanu. Neatkarību tā atguva 1918. gada 16. februārī. 1940. gada 16. jūnijā to pārņēma Padomju Savienība, no 1941. līdz 1944. gadam - nacistiskā Vācija, bet no 1944. līdz 1990. gadam - Padomju Savienība. Lietuva savu neatkarību atjaunoja 1990. gada 11. martā. Pašlaik Lietuva ir neatkarīga, daļēji prezidentāla, demokrātiska republika.
Politika
Lietuva ir NATO un Eiropas Savienības dalībvalsts kopš 2004. gada.
Lietuva ir daļēji prezidentāla republika, kas 1990. gadā atjaunoja neatkarību un demokrātiju. Kopš tā laika tika veiktas ļoti svarīgas reformas, un tagad Lietuva ir pasludināta par demokrātisku valsti, kas nodrošina cilvēktiesības.
1992. gadā pieņemtajā konstitūcijā ir noteikts, ka valsts vadītājs ir prezidents, kurš ir jāievēlē, lai stātos amatā. Vēlēšanas notiek reizi piecos gados. Ja prezidents lauž zvērestu, parlaments var piespiest viņu atkāpties no amata. Prezidents arī pārstāv Lietuvu ārvalstīs un ir tās virspavēlnieks.
Lietuvas likumdošanas varu sauc par Seimu jeb parlamentu. Seimā ir 141 deputāts, kurus ievēl uz četriem gadiem. Seims pieņem likumus, kas ir jāpilda Seima izveidotajai valdībai, un tie ir jāapstiprina prezidentam. Premjerministru amatā ieceļ un atlaiž prezidents.
Tiesa ir tiesu kompetencē. Lietuvas augstākā tiesa ir Konstitucionālā tiesa.
Valdas Adamkus, bijušais prezidents un ASV viceprezidents Diks Čeinijs Viļņā
Administratīvās apakšvienības
Lietuva ir sadalīta 10 apgabalos, 60 pašvaldībās un 500 pagastos. Apgabali ir šādi:
- Alītas apgabals
- Kauņas apgabals
- Klaipēdas apgabals
- Marijampoles novads
- Panevēžas apgabals
- Šauļu apriņķis
- Taurages apriņķis
- Telšu apriņķis
- Utenas apgabals
- Viļņas apgabals
Apgabala pārvaldnieks pārvalda apgabalu. Viņu ieceļ centrālā valdība. Pašvaldības pārvalda pašvaldību padomes, kuras ievēl uz 4 gadiem. Pašvaldības vadītājs ir mērs. Sēlijas pārvalda vecākie. Vecākos ieceļ pašvaldību padomes.
Lietuvas apriņķi un pašvaldības
Ģeogrāfija
Lietuva ir valsts Ziemeļeiropā. Tās kaimiņvalstis ir Polija dienvidrietumos, Krievija (Kaļiņingrada) rietumos, Latvija ziemeļos un Baltkrievija austrumos. Lietuva robežojas ar Baltijas jūru, un 99 kilometri tās piekrastes pieder Lietuvai. Augstākais kalns ir Aukštojas (294 m augsts), lielākais ezers ir Drūkšu ezers. 31 % zemes ir piemērota lauksaimniecībām.
Lietuva ir iedalīta 5 kultūras reģionos atbilstoši to pagātnei un tradīcijām:
- Aukštaitija
- Dzūkija
- Mažoji Lietuva (Mazā Lietuva)
- Suvalkija
- Žemaitija (Žemaitija)
Klimats
| Ekstremālās temperatūras Lietuvā (°C) | ||||||||||||
| Mēnesis | Jan | Feb | Mar | Apr | Maijs | Jun | Jūlijs | Aug | Sep | Oktobris | Novembris | Dec |
| Augstākā temperatūra | +12,6 | +16,5 | +21,8 | +28,8 | +34 | +35 | +37,5 | +36 | +32 | +26 | +18 | +15,6 |
| Zemākā temperatūra | -40,5 | -42,9 | -37,5 | -23,0 | -6,8 | -2,8 | +0,9 | -2,9 | -6,3 | -19,5 | -23 | -34 |
Lietuvas fiziskā karte
Ekonomika
Lietuvā ir strauji augoša ekonomika. Tās izaugsme 2008. gada pirmajā ceturksnī sasniedza 7 %.
IKP uz vienu iedzīvotāju, pamatojoties uz pirktspējas paritāti, 2008. gadā tika lēsts 19 730 ASV dolāru apmērā. Nominālais IKP uz vienu iedzīvotāju tajā pašā gadā tiek lēsts 14 213 ASV dolāru apmērā. Saskaņā ar šiem skaitļiem Lietuvas IKP uz vienu iedzīvotāju sasniedz tikai 61 % no ES vidējā rādītāja. Tomēr iespaidīgs ir fakts, ka tikai astoņu gadu laikā, kopš 2000. gada, tas ir pieaudzis no 30 % no ES vidējā rādītāja.
Emigrācija joprojām rada problēmas. Saskaņā ar oficiālajiem datiem emigrācija 2006. gadā bija par 30 % mazāka nekā iepriekšējā gadā, un četros mēnešos no valsts izceļoja 3483 cilvēki.
Demogrāfiskie dati
Lietuvā aptuveni 80 % iedzīvotāju ir lietuvieši. Ir lielas mazākumtautības:
- Poļi (6,3 %) galvenokārt dzīvo Viļņas apriņķī, kas 1920. gadā nonāca Polijas pakļautībā.
- Krievi (5,1 %) galvenokārt dzīvo Viļņas apriņķī un Utenas apriņķī kā Ignalinas atomelektrostacijas darbinieki.
- Baltkrievi (1,1%), no kuriem lielākā daļa dzīvo Viļņas apriņķī.
Lietuviešu valodā runā 82% iedzīvotāju, un tā ir vienīgā valsts valoda. Poļu valodu galvenokārt lieto Viļņas apgabalā, kur poļu politiķi tiek ievēlēti, lai pārstāvētu poļu minoritāti. Dokumentiem un ielu nosaukumiem jābūt lietuviešu valodā.
Lielākās pilsētas ir Viļņa (542 287 cilvēki), Kauņa (358 107 cilvēki) un Klaipēda (185 899 cilvēki).
Lielākās pilsētas
| Pilsēta | Reģions | Iedzīvotāju skaits | Blīvums* (/km²) | Platība (km²) |
|
| East | &&&&&&&&&&544206.&&&&&0544,206 | &&&&&&&&&&&&1354.&&&&&01,354 | 401 |
|
| Middle | &&&&&&&&&&355586.&&&&&0355,586 | &&&&&&&&&&&&2281.&&&&&02,281 | 157 |
| West | &&&&&&&&&&184657.&&&&&0184,657 | &&&&&&&&&&&&1926.&&&&&01,926 | 98 | |
|
| Ziemeļos | &&&&&&&&&&127059.&&&&&0127,059 | &&&&&&&&&&&&1605.&&&&&01,605 | 81 |
|
| Ziemeļos | &&&&&&&&&&113653.&&&&& 0113,653 | &&&&&&&&&&&&2236.&&&&&02,236 | 52 |
|
| South | &&&&&&&&&&&68304.&&&&&068,304 | &&&&&&&&&&&&1747.&&&&&01,747 | 40 |
|
| South | &&&&&&&&&&&47010.&&&&&047,010 | &&&&&&&&&&&&2271.&&&&&02,271 | 21 |
|
| Ziemeļos | &&&&&&&&&&&40572.&&&&&040,572 | &&&&&&&&&&&&2956.&&&&&02,956 | 14 |
|
| Middle | &&&&&&&&&&&34446.&&&&&034,446 | Izteiksmes kļūda: .: Neatpazīts vārds "n".. Izteiksmes kļūda: n/d.: kļūda: neatpazīts vārds "n". | n/d |
|
| East | &&&&&&&&&&&32572.&&&&&032,572 | &&&&&&&&&&&&2191.&&&&&02,191 | 15,1 |
|
| Middle | &&&&&&&&&&&31055.&&&&&031,055 | Izteiksmes kļūda: .: Neatpazīts vārds "n".. Izteiksmes kļūda: n/d.: neatpazīts vārds "n". n/d | 44 |
.png){kind=small}
.svg.png){kind=small}
.svg.png){kind=small}
Kauņas vecpilsēta
Izglītība
Bērnudārzi un bērnudārzi ir pirmā līmeņa izglītības iestādes. Tomēr tās nav obligātas. Bērni sāk apmeklēt pamatskolu 7 gadu vecumā, kur izglītības programmas ilgst 4 gadus; pēc tam viņiem jāsāk apmeklēt vidusskolu (5.-10. klase). Pēc 8. vai 10. klases pabeigšanas skolēns var turpināt mācības vidusskolā vai izvēlēties kursus profesionālajā koledžā. Skolēni, kas pabeidz vidusskolu, var iestāties koledžās un universitātēs. Augstākā izglītība ir bezmaksas tiem skolēniem, kuru gada vidējais vērtējums ir 8 vai vairāk balles. Pārējiem jāmaksā vismaz 500 litass par semestri.
Augstākās izglītības skolas ir universitātes un koledžas. Galvenās universitātes ir:
- Viļņas Universitāte (vecākā universitāte Eiropas ziemeļaustrumos, dibināta 1579. gadā);
- Vītauta Lielā universitāte Kauņā;
- Ģedimina Tehnoloģiju universitāte Viļņā;
- Klaipēdas Universitāte.
Viļņas Universitātes Lielais pagalms 2006. gadā
Mediji
Radio un televīzija
Lietuvieši var izvēlēties no daudzām televīzijas un radio stacijām. Pirmā radiostacija sāka darboties 1926. gadā Kauņā. Pirmā televīzijas stacija sāka darboties 1957. gadā. Galvenās radiostacijas ir:
- Sabiedriskā raidorganizācija: LRT Radijas (sarunu stacija), LRT Klasika (klasiskā mūzika), LRT Opus (alternatīvā mūzika).
- M-1 (TOP 40)
- Lietus (lietuviešu pop)
- Radiocentrs (TOP 40)
- Power Hit Radio (deja)
- ZIP FM (TOP 40)
- M-1 Plius (pieaugušo laikmetīgais)
- Žinių Radijas (sarunu stacija)
Populārākās TV stacijas ir:
- Sabiedriskā raidorganizācija: LRT Televīzija (galvenā programma), LRT Plius (kultūra, sports, filmas).
- TV3 (valsts)
- LNK (valsts)
- BTV (valsts)
- Lrytas TV (valsts)
- TV1 (orientēta uz sievietēm)
- TV8 (orientēts uz sievietēm)
- TV6 (orientēts uz vīriešiem)
- Info TV (ziņas)
Preses izdevumi un internets
Lietuvas vecākais juridiskais laikraksts ir poļu laikraksts Kurier Wilenski. Tas pirmo reizi tika izdots 18. gadsimtā un tagad ir populārs tikai poļu kopienas vidū. Visvairāk pārdotās avīzes ir:
- Lietuvos Rytas (valsts)
- Verslo žinios (uzņēmējdarbība)
- Kauno diena (reģionālā)
- Vakaro žinios (tabloīds)
- Vakarų ekspresas (reģionālā)
Lietuvā ļoti populāri ir interneta ziņu portāli. Tajos ir pieejama jaunākā informācija, kā arī cilvēki var izteikt komentārus. Populārākās interneta vietnes ar ziņām un informāciju ir šādas:
- Delfi.lt
- 15min.lt
- lrytas.lt
- tv3.lt
- lrt.lt
Eiropas ģeogrāfiskais centrs atrodas Lietuvā
Saistītās lapas
- Lietuva olimpiskajās spēlēs
- Lietuvas nacionālā futbola izlase
- Lietuvas upju saraksts
Jautājumi un atbildes
J: Kāda ir Lietuvas teritorija?
A: Valsts platība ir 65 300 km².
J: Cik daudz cilvēku dzīvo Lietuvā?
A: Lietuvā dzīvo aptuveni 2,8 miljoni cilvēku.
Q: Kādā valodā runā Lietuvā?
A: Valsts valoda ir lietuviešu valoda, kurā runā apmēram 3 miljoni cilvēku.
J: Kura pilsēta ir Lietuvas galvaspilsēta?
A: Viļņa ir Lietuvas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.
J: Vai Lietuva ir kādas starptautiskas organizācijas dalībniece?
A: Jā, Lietuva ir Eiropas Savienības, NATO un vairāku citu organizāciju dalībvalsts.
J: Kādas krāsas ir uz Lietuvas karoga? A: Lietuvas karoga krāsas ir dzeltenā (augšpusē) - saule, zaļā (vidū) - lauki, un sarkanā (apakšā) - lietuviešu asinis, kas cīnījās par Lietuvas neatkarību.
Meklēt