Emigrācija
Emigrācija ir aizbraukšana no savas valsts vai apgabala uz citu valsti vai apgabalu. Emigrācijai (izceļošanai) no vienas valsts parasti seko imigrācija (ieceļošana) citā valstī. Atšķirība starp abiem ir perspektīva (vai viedoklis), no kuras valsts cilvēks izbrauc un uz kuru valsti viņš dodas.
Vēlme migrēt ir daļa no cilvēka dabas. Cilvēki migrēja jau krietni pirms vēstures rakstīšanas. Emigranti no kādas vietas ir tās diaspora.
Cilvēkus, kas visu laiku pārvietojas, sauc par nomadiem.
Forda Madoksa Brauna (Ford Madox Brown) darbs The Last of England, kurā attēloti emigranti, kas pamet Angliju
Japānas valdības plakāts, kas popularizē Dienvidameriku
Iemesli
Emigrācija notiek dažādu iemeslu dēļ:
- Cilvēki domā, ka viņiem ir izdevīgāk pārcelties uz citu vietu, jo viņiem ir labāks darbs, lielākas ekonomiskās veiksmes iespējas vai labāka ekonomiskā situācija. Šāda veida migrāciju parasti sauc par ekonomisko migrāciju.
- Klimats vai klimatiskie apstākļi liek cilvēkiem pārcelties. Klimatiskie notikumi ir plūdi, sausums, zemestrīces un vulkānu izvirdumi. Šāda veida migrāciju parasti sauc par vides migrāciju. Piemēram, pēc vairākiem vulkāna izvirdumiem 1995. gadā cilvēki pameta Plimutu Montseratas salā.
- Cilvēki dzīvo nelabvēlīgā situācijā, bieži vien tāpēc, ka viņiem ir īpaši uzskati vai viedokļi, vai arī tāpēc, ka viņi nepiekrīt vairākumam vai pie varas esošajiem. Bieži vien viņi saskaras ar vajāšanu, piemēram, īpašu reliģisku uzskatu dēļ vai tāpēc, ka pieder pie kādas etniskās grupas. Daudzi cilvēki emigrēja no Eiropas uz "Jauno pasauli", jo viņu reliģiskie uzskati atšķīrās no vairākuma uzskatiem.
- Cilvēkus, kas emigrē (vai bēg no vienas valsts uz citu) tādu iemeslu dēļ kā bruņoti konflikti vai kari, parasti sauc par bēgļiem, kad viņi ierodas citā valstī.
- Ļoti bieži cilvēki pārceļas uz vietu, kur dzīvo viņu ģimenes locekļi.
Starptautiskajās tiesībās dažādas migrantu grupas tiek aplūkotas atšķirīgi.
Attēli
· 
Vācu emigrantu iekāpšana uz kuģa, kas dodas uz ASV, Hamburgā 1850. gadā.
· 
Sausuma bēgļi uz ceļa Kalifornijā 1936. gadā.
· 
Grupa migrantu no Floridas Ziemeļkarolīnā ceļā uz Ņūdžersiju, lai vāktu kartupeļus 1945. gadā.
· 
Hutterītu sievietes darbā. Hutterīti sāka emigrēt uz ASV 16. gadsimtā. Viņi joprojām runā valodā, kas līdzinās tā laika vācu valodai. Mūsdienās ir aptuveni 45 000 huterītu; lielākā daļa dzīvo ASV un Kanādā.
Saistītās lapas
- Politiskais patvērums
- Deportācija
- Diaspora
- Imigrācija
- Izsūtījums
- Cilvēku migrācija
- Bēgļi
- Migrējošais darba ņēmējs
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir emigrācija?
A: Emigrācija ir aizbraukšana no savas valsts vai apgabala uz citu valsti vai apgabalu.
J: Kas ir imigrācija?
A: Imigrācija ir ierašanās citā valstī pēc aizbraukšanas no savas valsts vai teritorijas.
J: Kāda ir atšķirība starp emigrāciju un imigrāciju?
A: Atšķirība starp emigrāciju un imigrāciju ir perspektīva (vai skatpunkts), no kuras valsts cilvēks izbrauc un uz kuru valsti viņš dodas.
J: Kāpēc cilvēki emigrē?
A.: Vēlme emigrēt ir daļa no cilvēka dabas.
Vai emigrācija ir nesenā parādība?
Atbilde: Nē, cilvēki emigrēja jau krietni pirms mūsu vēstures rakstīšanas.
J: Kā jūs saucat cilvēkus, kas ir pametuši kādu vietu?
A.: Cilvēkus, kas ir pametuši kādu vietu, sauc par tās diasporu.
J: Kā jūs saucat cilvēkus, kas visu laiku pārvietojas?
A: Cilvēkus, kas visu laiku pārvietojas, sauc par nomadiem.
