Reliģija

Reliģiskie uzskati

Dievs

Daudzās reliģijās viens no galvenajiem ticējumiem ir tāds, ka pastāv "dievība" (vai dievs), kas ir liels radīšanas gars. Daudzās reliģijās ir tikai viena dievība, kurai cilvēki tic. Citās reliģijās ir daudzas dievības, kurām katrai ir atšķirīga loma Visumā. Daudzās reliģijās ir arī citi garu veidi. Tie var būt eņģeļi, velni un citi, kas var būt gan labi, gan slikti.

Dievam, dieviem vai gariem tiek izrādīta cieņa, kas ir svarīga vairuma reliģiju sastāvdaļa. Lai gan to bieži vien var darīt privāti, bieži vien tas tiek darīts arī ar cilvēku pulcēšanos un rituāliem. Šo rituālu pamatā bieži vien ir senas tradīcijas, un tie var būt veikti gandrīz tādā pašā veidā simtiem vai pat tūkstošiem gadu.

Cilvēka gars

Vēl viens galvenais ticējums ir tāds, ka cilvēkam ir "dvēsele" jeb gars, kas dzīvo arī pēc viņa ķermeņa nāves.Un viņi tic, ka viņiem ir jānokauj ikviens Zemes vārdā. Cilvēka gars dodas dzīves ceļojumā, kas turpinās arī pēc nāves. Lielākā daļa reliģiju uzskata, ka tas, ko cilvēks dara savas dzīves laikā, ietekmē to, kas notiek ar viņa garu pēcnāves dzīvē. Daudzas reliģijas māca, ka laba cilvēka gars var nokļūt īpašā miera un laimes vietā, piemēram, Debesīs vai Nirvānā, bet slikta cilvēka gars var doties uz sāpju un ciešanu vietu, piemēram, elli. Vēl citas reliģijas tic reinkarnācijai, proti, ka mirušā cilvēka gars nevis dodas uz Debesīm vai elli, bet gan atgriežas uz zemes jaunā ķermenī.

Morāle

"Morāle" ir veids, kā cilvēks izturas pret citiem cilvēkiem. Lielākā daļa reliģiju nosaka noteikumus par cilvēka morāli. Noteikumi par to, kā cilvēkiem vajadzētu izturēties vienam pret otru, dažādās reliģijās ir atšķirīgi.

Dažās reliģijās ir ļoti svarīgi sekot labestības, patiesības un pienākuma "ceļam". Ķīnā to sauc par Tao. Jūdaisma mācībā cilvēkiem ir teikts "mīli savu tuvāko kā sevi pašu". Jēzus mācībā cilvēkiem tika teikts, ka ikviens cilvēks ir jāuzskata par savu "tuvāko" un jāizturas pret viņu ar mīlestību.

Ne katra reliģija māca cilvēkiem būt laipniem pret visiem citiem cilvēkiem. Daudzās reliģijās ir izplatīts uzskats, ka cilvēkiem ir jārīkojas laipni tikai pret dažiem cilvēkiem, bet ne pret citiem. Dažās reliģijās cilvēki ticēja, ka viņi var izpatikt dievam, nogalinot vai upurējot citu cilvēku.

Svētā Pētera statuja ar debesu valstības atslēgām rokās. (Mateja evaņģēlijs (16:18-19 )


Kalkutas Māte Terēze bija pazīstama ar savu kristīgo labestību.

Tradīcijas

Mācības

Reliģija tiek nodota no vienas personas otrai, izmantojot mācības un stāstus (kurus bieži dēvē par mītiem), kas var būt pierakstīti, piemēram, Bībele, vai stāstīti noatmiņas, piemēram, Austrālijas aborigēnu sapņu laika stāsti. Daudzās reliģijās ir cilvēki, kas ieņem "priestera" lomu un visu mūžu māca citus par šo reliģiju. Ir arī cilvēki, kas ieņem "mācītāja" lomu un visu mūžu rūpējas par citiem cilvēkiem. Cilvēks var būt gan priesteris, gan mācītājs. Dažādās reliģijās viņi tiek saukti dažādi.

Simboli

Simboli tiek izmantoti, lai atgādinātu cilvēkiem par viņu reliģiskajiem uzskatiem. Tos izmanto vai nēsā arī kā zīmi citiem cilvēkiem, ka persona pieder pie konkrētas reliģijas. Simbols var būt kaut kas uzzīmēts vai uzrakstīts, tas var būt apģērba gabals vai rotaslietas, tā var būt zīme, ko persona izdara ar savu ķermeni, vai arī tā var būt ēka, piemineklis vai mākslas darbs. Dažādu reliģiju simboli ir attēloti šā raksta ievadā iekļautajā lodziņā.

Liecība un atgriešanās

Daudzās reliģijās tiek uzskatīts, ka cilvēkiem ir svarīgi parādīt citiem cilvēkiem, ka viņi seko konkrētajai reliģijai. To var darīt vispārīgā veidā, nēsājot kādu simbolu vai apģērba veidu. Daudzi cilvēki uzskata, ka ir svarīgi pastāstīt citiem cilvēkiem par savu reliģiju, lai arī viņi varētu ticēt. To sauc par "liecināšanu".

Ir daudz veidu, kā liecināt. Jaunietis var vienkārši pateikt saviem draugiem: "Es nelietoju narkotikas un nedzeru dzērumā savas reliģijas dēļ". Tas ir liecība. Cilvēks var pastāstīt par savu pārliecību klasesbiedriem, darba biedriem un draugiem. Persona var doties pie citiem cilvēkiem uz mājām un stāstīt par savu pārliecību vai aicināt cilvēkus piedalīties reliģijas rituālos, piemēram, doties uz baznīcu vai reliģiskiem svētkiem. Personai var būt drukāti materiāli, piemēram, grāmatas vai brošūras, ko tā dod lasīt citiem cilvēkiem. Persona var doties uz citu valsti, lai mācītu, strādātu veselības aprūpes dienestā vai citādi palīdzētu cilvēkiem. (Cilvēkus, kas to dara, sauc par misionāriem.) Šie ir dažādi veidi, kā cilvēki liecina par savu reliģiju.

Kad cilvēks uzklausa liecību un nolemj pievienoties reliģijai, to sauc par "atgriešanos". Parasti cilvēks nolemj pievienoties reliģijai, jo viņam patīk tas, ko viņš ir izlasījis vai kas viņam ir pateikts, un viņš tic, ka dzird patiesību. Viņi pievienojas reliģijai, jo paši izvēlas. Tomēr vēstures gaitā ir bijuši daudzi gadījumi, kad cilvēki ar vardarbību un draudiem ir bijuši spiesti pievienoties kādai reliģijai. Tas notiek arī mūsdienās.

Lielākajā daļā pasaules valstu cilvēki var brīvi piederēt pie jebkuras reliģijas pēc savas izvēles. To parasti uzskata par cilvēka pamattiesībām. Tomēr ir pasaules valstis, kurās ir nelikumīgi (pret likumu) apliecināt jebkuru reliģiju, izņemot to, kuru ir akceptējusi attiecīgās valsts valdība. Cilvēkiem, kas pieder pie citas reliģijas, var draudēt, ieslodzīt cietumā vai nogalināt.

Rituāls

Rituāli ir svarīga daudzu reliģiju tradīciju daļa. Daudzās reliģijās ir tradīcija, ka vienā dienā nedēļā cilvēki satiekas, lai svinētu svētkus. Ir arī lielas svinības, kas var notikt tikai noteiktos gadalaikos, piemēram, kādas personas dzimšanas dienā, kas šajā reliģijā tiek godināta. Dažās reliģijās ir svinības dažādos gadalaikos vai tad, kad saule vai mēness atrodas noteiktā debess daļā.

Gandrīz katrā reliģijā svarīgiem cilvēka dzīves posmiem ir reliģiskas svinības. Dažās reliģijās tiek svinēti dzimšanas, vārda došanas, vecuma sasniegšanas, lai domātu par sevi, pilngadības sasniegšanas, laulības, dzemdību, slimības un nāves svētki. Ļoti izplatīta ir svinēšana vai īpašas tradīcijas, kad cilvēks mirst.

Tieši tradīcijas, kas saistītas ar nāvi, ir vissenākās liecības par reliģiskajiem uzskatiem. Zinātnieki ir atklājuši, ka pirms 120 000 gadu neandertālieši sāka apglabāt savus mirušos. Agrīnie homo sapiens kapos kopā ar mirušo ķermeņiem lika darbarīkus un citas lietas, it kā tās varētu izmantot pēcnāves dzīvē. Pirms 40 000 gadu daudzi priekšmeti kapos ir nelieli mākslas darbi. Zinātnieki uzskata, ka šie priekšmeti tur tika ielikti reliģisku iemeslu dēļ.

Grupas un iestādes

Iestāde ir viens no organizācijas nosaukumiem. Daudzām reliģijām ir organizācijas, kas pārvalda to, kā cilvēkiem, kuri seko šai reliģijai, ir jārīkojas. Organizācijā var strādāt reliģiskie līderi, izglītot cilvēkus par reliģijas idejām, pārvaldīt naudu, tai var piederēt ēkas un tā var pieņemt noteikumus. Daudzām reliģijām ir apakšgrupas, kuras sauc par konfesijām. Piemēram, islāmā ir ahmadija, sunnītisms, šiītisms un sufisms.

Ēkas

Lielākajā daļā reliģiju ir īpašas ēkas, kurās cilvēki tiekas. Tās bieži sauc par tempļiem. Jūdaismā tos sauc par sinagogām. Kristietībā tās sauc par baznīcām. Islāmā tās sauc par mošejām. Budismā ir pagodas, tempļi un klosteri. Hinduismā tos sauc par mandiriem. Cilvēki bieži cenšas padarīt savu reliģisko ēku pēc iespējas skaistāku. Dažas reliģiskās celtnes ir izcili arhitektūras darbi.

Māksla un mūzika

Cilvēki bieži vien rada mākslas darbus, kas ir saistīti ar viņu reliģiju, tiek izmantoti reliģiskos svētkos vai izvietoti reliģiskās ēkās. Reliģiskajai mākslai ir visdažādākās formas un izmēri, sākot no sīkām rotaslietām līdz milzīgām statujām un gleznām. Mākslas darbi vēsturniekiem bieži vien sniedz svarīgas norādes par dažādām senām reliģijām, kuras nav labi izprastas.

Reliģiskajās svinībās mūzikai bieži ir liela nozīme. Dziedāšana, dziedāšana un mūzikas instrumentu spēlēšana bieži ir daļa no regulārām reliģiskām cilvēku sanāksmēm. Īpašos gadījumos bieži tiek izmantota īpaša mūzika. Daudzi slaveni komponisti ir rakstījuši reliģisku mūziku. Dziesmu vārdi, kas ir 3000 gadu veci, ik dienas tiek izmantoti kristiešu baznīcās un ebreju sinagogās.

Vīrietis kreisajā pusē māca citus par savu reliģiju.


Sikhi Kanādā nēsā turbanu vai galvas lakatu kā savas reliģijas simbolu un liecību.


Karmelītu mūķene meditē par Bībeli


Divu reliģisko institūciju vadītāji - Dalailama (budistu) un arhibīskaps Desmonds Tutu (anglikāņu).


Musulmaņu vīrietis lūdzas uz kaabas pusi, Meka

Saistītās lapas

• Reliģijas brīvība
• Reliģiju saraksts
• Reliģijas filozofija
• Reliģiskā konfesija