Islāms — definīcija, ticība, vēsture un musulmaņu pamatprincipi
Islāms — skaidrojums par ticību, Korānu, praviešiem, vēsturi un musulmaņu pamatprincipiem. Uzzini mācības, hadīsus, tradīcijas un islāma ietekmi pasaulē.
Islāms (/ˈɪslɑːm/; arābu: ٱلْإِسْلَام, romanizēts: al-Islām, [alʔɪsˈlaːm] ( klausīties)) ir abrahāmiskā monoteisma reliģija. Islāma mācības un ticības avots galvenokārt ir Korāns (rakstīts arī Korāns vai Kūrāns), ko musulmaņi uzskata par Dieva atklāsmi. Musulmaņus sauc par musulmaņiem — vārds burtiski nozīmē "pakļāvušies (Dievam)". Viņi tic, ka Korāns Muhamedam ir nosūtīts un atklāts caur eņģeļa starpniecību, un ka Korāns ir Dieva vārds. Viņi uzskata Muhamedu par pēdējo pravieti un pravieti un vēstnesi. Daļa reliģiskā likuma, ētikas un prakses pamatojas arī uz ziņojumiem par to, ko mācījis Muhameds, jeb hadīsiem, kuri papildina Korāna mācības un palīdz interpretēt praktisko rīcību.
Musulmaņi tic, ka pirms Muhameda cilvēces vēsturē bija daudzi pravieši — sākot ar pravieti Ādamu un ietverot pravieti Noasu (Nuh), pravieti Ābrahāmu (Ibrahimu), pravieti Mozu (Musu) un pravieti Jēzu (Īsu). Saskaņā ar islāma mācību, Dievs dažādos vēstures posmos ir sūtījis savus praviešus ar vienotības un dievbijības vēsti, taču daļai kopienu šīs vēstis esot tikušas mainītas vai aizmirstas. Musulmaņi uzskata, ka Korāna teksts arābu valodā ir saglabāts un aizsargāts, kā minēts Korānā, un tas ir galīgais Dieva vēstījums cilvēcei līdz tiesas dienai.
Pamatticības (īmān)
Islāma pamatticība parasti ietver sekojošus galvenos principus:
- Tawhīd — Dieva vienotība (vienīgais Dievs: Allāhs);
- Pravietība (risāla) — ticība tam, ka Dievs sūta cilvēkiem praviešus, kuri pasniedz dievišķo atklāsmi;
- Svētie raksti — uzskats, ka Dievs ir atklājis vēstījumus (piem., Toru, Evaņģēlijus, Korānu), no kuriem Korāns tiek uzskatīts par nepieļaujamā veidā saglabātu;
- Apjukšana un pēcnāve (ahīra) — ticība dzīvei pēc nāves, atskaites tiesai un atlīdzībai vai sodam;
- Priekšapziņa (kadar) — ticība Dieva zināšanai un pārdabiskajam varējumam, lai gan dažādas islāma skolas šo jēdzienu interpretē atšķirīgi.
Pieci islāma pīlāri (prakse)
Praktiskā reliģiskā dzīvē centrālie elementi — pazīstami kā pieci pīlāri — ir:
- Šahāda (ticības apliecinājums): "Nav cita dieva kā Allāhs, un Muhameds ir Allāha vēstnesis";
- Sala (lūgšanas): piecas noteiktas diennakts lūgšanas virzienā uz Meku;
- Zakāts (labdarības nodoklis): noteikts labdarības devums, kas paredzēts sociālajai palīdzībai un labklājībai;
- Saums (gavēnis Ramadāna mēnesī): atturēšanās no ēšanas, dzeršanas un intīmām attiecībām no rītausmas līdz saulrietam Ramadāna laikā;
- Hadždža (piedevas svētceļojums): svētceļojums uz Meku, kas jāveic vismaz vienu reizi mūžā tiem, kam tas finansiāli un veselības ziņā iespējams.
Hadīsi, šerija un islāma jurisprudence
Bez Korāna islāmisko dzīvi un likumus interpretē hadīsi (Muhameda sacītie vārdi un darbi) un juristu (fakīhu) izstrādātas tiesību sistēmas — šerija. Šerija ietver personīgās, ģimenes, civiltiesību un krimināltiesību normas, taču tās piemērošana atšķiras starp valstīm, skolām un vēsturiskajiem periodiem. Islāma jurisprudence (fiqh) izstrādā principus, kā piemērot tekstus mūsdienu situācijās, un pastāv vairākas tiesību skolas (madhhab).
Sunīti un šiīti
Lielākā daļa musulmaņu pieder vienai no divām galvenajām grupām. Visizplatītākā ir sunnītu islāms, kam pieder vairums musulmaņu (parasti tiek minēts aptuveni 75–90 %). Otra galvenā grupa ir šiītu islāms (apmēram 10–20 %), kas atšķiras historiski un teoloģiski, īpaši attiecībā uz vadības un kalifāta jautājumiem pēc Muhameda nāves. Papildus šīm divām ir vairākas citas kopienas un tradīcijas, piemēram, alevieši Turcijā un citi loka vai mistiskie virzieni (piem., sufi tradīcijas).
Vēstures un izplatība
Islāma izcelsme saistīta ar 7. gadsimta Arābiju; Muhameda dzīves laikā (apm. 570–632) tika atklāti Korāna panti un izveidojās pirmie musulmaņu kopienu centri Mekā un Medīnā. Pēc tam islāms izplatījās gan militāri, gan tirdzniecības un kultūras ceļos visā Tuvajos Austrumos, Ziemeļāfrikā, Centrālāzijā, Dienvidaustrumāzijā un citur, veidojot dažādas civilizācijas un mācību tradīcijas.
Demogrāfija un mūsdienu loma
Aptuveni 1,9 miljardiem cilvēku visā pasaulē islāmam seko (apmēram 24 % no pasaules iedzīvotājiem), kas padara islāmu par otro lielāko pasaules reliģiju pēc kristietības. Islāms ir viena no visstraujāk augošajām reliģiskajām kopienām globālā mērogā, kas skaidrojams gan ar dzimstību rādītājiem, gan reliģiskās piederības saglabāšanos. Reģionālā izplatība, sociālās un politiskās lomas atšķiras — dažviet islāms ir dominējošā kultūras un valsts reliģija, citur pastāv kā minoritāte ar akcentētu integrācijas un reliģiskās brīvības jautājumiem.
Kultūra, māksla un izglītība
Islāma kultūrai ir liels ieguldījums zinātnē, filozofijā, literatūrā, arhitektūrā un mākslā — piemēram, dzejā, kaligrāfijā un mozaīkās mākslas formās. Islāma saprašana un prakse ir daudzveidīga: pastāv gan tradicionālas, gan modernistiskas un reformistu kustības, kā arī plašs spektrs interpretāciju par to, kā reliģiskos principus piemērot mūsdienu dzīvē.
Šis raksts sniedz pārskatu par islāma galvenajiem elementiem; detaļas un interpretācijas var atšķirties atkarībā no reģiona, skolas un individuālās prakses.
Ticējumi un prakse
Islāma pieci pīlāri
Saskaņā ar islāma tradīcijām ir piecas galvenās lietas, kas musulmaņiem ir jādara. Tās sauc par "Pieciem islāma pīlāriem":
- Tawheed: Liecība (ticība angļu valodā) ir musulmaņu ticības kodols, kas apliecina, ka nav cita dieva, kā tikai pats Dievs, un ka Muhameds ir viņa pēdējais vēstnesis.
- Salāats: Musulmaņi lūdzas piecas reizes dienā īpašos dienas laikos. Kad viņi lūdzas, viņi ir vērsti pret Kaabu - lielu kubisku struktūru, kas atrodas svētajā pilsētā Mekā. Salāts ir namaz persiešu, turku un urdu valodā. Šiītu musulmaņi var lūgties pēcpusdienas un vakara lūgšanas uzreiz viena pēc otras.
- Zakats: Musulmaņiem, kuriem ir nauda, ir jāatdod 1/40 daļa no naudas, kas vēl ir pie viņiem gada laikā, lai palīdzētu cilvēkiem, kuriem nav naudas vai kuriem ir vajadzīga palīdzība (labdarība angļu valodā).
- Sawm vai Siyam: Ramadāna, islāma gada devītā mēneša, laikā. Musulmaņi neēd un nedzer no rītausmas līdz saulrietam vienu mēnesi. Pēc Ramadāna ir svētki, ko sauc par Eid al-Fitr (kas angļu valodā nozīmē "gavēņa beigu svētki"). Eid al-Fitr dienā musulmaņi parasti no rīta dodas uz mošeju, lai piedalītos īpašā dievkalpojumā, un pēc tam svin svētkus kopā ar ģimenēm un draugiem.
- Hadžs (svētceļojums angļu valodā): Tas ir islāma kalendāra 12. mēnesis - Zulhedžā, kad daudzi musulmaņi dodas uz Meku, vissvētāko islāma pilsētu. Tomēr, ja musulmaņi finansiāli nespēj veikt hadžu, viņiem tas nav obligāti jādara. Tiem, kuriem ir lielas finansiālās iespējas, bija vislielākais pienākums veikt hadžu.
Piezīme: Islāma pieci pīlāri ir sunnītu islāma jēdziens, kas radies no hadīsiem. Šiītu islāmā ir cits termins Osul al-Din (angļu valodā - reliģijas principi). Tas ietver piecus uzskatus: Tawheed, Adl, Nabovah, Imamah, Maad.
Korāns
Saskaņā ar islāma ticību Korāns ir islāma svētā grāmata, kurā ir ietverti Allaha (Dieva) vārdi, un to pravietim Muhamedam nodeva erceņģelis Jibraeels, kuram kopš Ādama laikiem bija uzticēts Dieva vārdu kā norādījumu cilvēcei pārnesējs. Korāns ir centrālais atskaites punkts un saikne, kas savieno cilvēci ar Dievu.
Korānā ir daudz fragmentu un nodaļu, kas aptver visus cilvēces aspektus līdz pat vissīkākajām detaļām. Sākot ar cilvēka radīšanu un bērna ieņemšanu un beidzot ar Zemes un citām detaļām. Cilvēka dzīves aspektā tajā ir stāsti un nostāsti par senām civilizācijām un pagātnes praviešiem un viņu dzīves hronikām. Korāns satur arī likumu "Sjaria" jeb hudud, un tajā ir uzsvērtas vienlīdzīgas tiesības gan vīriešiem, gan sievietēm, turklāt īpašs statuss ir piešķirts mātēm, uz kurām ir grēcīgi pat skatīties.
Korānā kopumā ir 30 juzuki. Katrā no tiem ir daudz suras jeb panti, un 114 suras sākas ar Surah al-Fatehah (Sākums) un beidzas ar Surah an-Naas (Cilvēce). Hafeez ir musulmanis, kurš ir iegaumējis Korānu un spēj precīzi nolasīt katru Korāna vārdu, nepāršķirstot nevienu lappusi, un pielietot tos ikdienas dzīvē.
Citas svarīgas islāma mācības ir sunnas (kas stāsta par Muhameda dzīvi) un hadīsi (tie ir sarunu dialogu krājumi, ko, pēc musulmaņu domām, sacījis Muhameds).
Korāns islāmā tiek uzskatīts par rokasgrāmatu visai cilvēcei, un tā mācība ir jāīsteno un jādalās ar tās lasītājiem.
Pielūgsmes vieta / Korāna lasījumi
Musulmaņi lūdzas dievnamā, ko sauc par mošeju. Arābu valodā mošeju sauc par masdžidu. Lielākā daļa mošeju lielākoties tika atzītas ar vismaz vienu kupolu, bet dažām ir viens vai vairāki torņi. Tomēr daudzas mošejas tika būvētas bez kupoliem vai torņiem.
Musulmaņi pirms ieiešanas masdžidā, lai lūgtos, novelk apavus. Lūgšana ir viena no svarīgākajām lietām, ko dara musulmaņi.
Lūgšana
Musulmaņi piecas reizes dienā tiek aicināti uz lūgšanu jeb solah. Šo aicinājumu uz lūgšanu sauc par Adhan. Muedzins, cilvēks, kas izvēlēts, lai aicinātu uz lūgšanu, izmanto skaļruni, kas pārraida viņa balsi līdz tuvumā esošajiem cilvēkiem. Musulmaņu valstīs aicinājums uz lūgšanu bieži tiek teikts skaļi, publiski. Aicinājums uz solah ir normāla ikdienas dzīves sastāvdaļa lielākajai daļai musulmaņu valstu iedzīvotāju.
Musulmaņi lūdzas uz paklājiņa, ko angļu valodā sauc par lūgšanu paklājiņu vai lūgšanu paklāju. Arābu valodā izplatītie lūgšanu paklājiņa nosaukumi ir sajjāda un namazlık.
Kad ir pienācis laiks lūgties, musulmaņi ir vērsti pret Qibla - virzienu, kurā viņiem ir jālūdzas, proti, uz Meku. Tad viņi izklāj savu lūgšanu paklājiņu un lūdz Dievu.
Miers ir pār viņu
Saskaņā ar islāma mācību, musulmaņiem ir jāsaka "Miers ar viņu" (PBUH vai pbuh), kad vien viņi dzird pravieša vārdu. Šādā veidā viņi izrāda cieņu Muhamedam un citiem praviešiem.
Vīrieši lūdzas mošejā.
Korāns ir musulmaņu svētā grāmata. Viņi tic, ka tajā ir atklāts Dieva vārds.
Musulmaņi lūdzas mošejā, kas atrodas Jeruzalemē.
Lūgšanu paklājs
Islāms pasaulē
2009. gadā tika veikts pētījums 232 valstīs un teritorijās. Šajā pētījumā tika konstatēts, ka 23 % jeb 1,57 miljardi pasaules iedzīvotāju ir musulmaņi. No tiem 75 % līdz 90 % ir sunnīti un 10 % līdz 25 % ir šiīti. Neliela daļa pieder pie citām islāma sektām. Aptuveni piecdesmit valstīs vairāk nekā puse iedzīvotāju ir musulmaņi. Arābi veido aptuveni divdesmit procentus no visiem pasaules musulmaņiem. Islāmam ir trīs svētās vietas: Jeruzaleme, Meka un Medina.
Lielākā daļa musulmaņu dzīvo Āzijā un Āfrikā. Aptuveni 62 % pasaules musulmaņu dzīvo Āzijā, un Indonēzijā, Pakistānā, Indijā un Bangladešā ir vairāk nekā 683 miljoni sekotāju. Tuvajos Austrumos lielākās musulmaņu vairākuma valstis ir tādas valstis, kas nav arābu valstis, piemēram, Turcija un Irāna; Āfrikā lielākās musulmaņu kopienas ir Ēģiptē un Nigērijā.
Lielākā daļa aplēšu liecina, ka Ķīnas Tautas Republikā ir aptuveni 20 līdz 30 miljoni musulmaņu (1,5 līdz 2 % iedzīvotāju). Tomēr dati, ko ASV izdevumam "U.S. News & World Report" sniedza San Diego Valsts universitātes Starptautiskais iedzīvotāju centrs, liecina, ka Ķīnā ir 65,3 miljoni musulmaņu. Daudzās Eiropas valstīs islāms ir otra lielākā reliģija aiz kristietības, un tas lēnām gūst šo statusu arī Amerikā.
Valstis, kurās vairāk nekā puse iedzīvotāju ir musulmaņi.
Dažādi nosaukumi
Tāpat kā citās reliģijās, arī islāmā laika gaitā ir izveidojušās dažādas kustības. Šo kustību pamatā ir atšķirīga Svēto Rakstu interpretācija. Turpmākajās sadaļās ir uzskaitītas visbiežāk sastopamās kustības.
- Bezkonfesionālie musulmaņi ir musulmaņi, kuri neievēro nevienu reliģisko atzaru un vienkārši sauc sevi par musulmaņiem. Tos sauc arī par Ghayr Muqallids.
- Muvahīdi jeb muvahīdi musulmaņi ir musulmaņu atjaunošanas kustība, kas pieņem galveno islāma virzienu, bet dod priekšroku orientācijai uz Dieva pavēļu pārākumu šariata tiesību jautājumos. Muvahīdi uzskata, ka mūsdienu islāms ir sajaukts ar daudzām kultūras tradīcijām, un viņi vēlas to mainīt.
- Šīīti uzskata, ka tāpat kā tikai Dievs var iecelt pravieti, Viņš var iecelt otru vadītāju pēc pravieša. Šiītu musulmaņi tic, ka Dievs izvēlējās Ali par vadoni pēc Muhameda. Aptuveni 10-20 % musulmaņu ir šiīti, kas nozīmē, ka pasaulē ir aptuveni 120 miljoni. Šiītu musulmaņi veido musulmaņu vairākumu Irānā, Azerbaidžānā, Bahreinā, Irākā un Libānā. Jemenā lielākā adhab ir zaydi šiīti. Šiīti parasti pulcējas Ašura dienā Karbalā. Viņi atzīst četrus hadīsus.
- Sunnisms par Muhameda pēcteci uzskata Abu Bakru. Sunnīti veido aptuveni 75 % musulmaņu. Sunnīti uzskata, ka islāma līderi jāizvēlas musulmaņu pasaules iedzīvotājiem. Pēc Abu Bakra nāves viņa vietā stājās Omars, pēc tam Uthmans un tad Ali. Viņi visi bija Muhameda pavadoņi un dzīvoja Medīnā. Sunnītu ticības pamatā parasti ir Korāns un Kutub al-Sittah (seši hadīsi). Sunnīti dažkārt tiek dēvēti par bukharistiem.
- Sūfi ir islāma atzars, kas vairāk koncentrējas uz islāma garīgajiem un mistiskajiem elementiem. Sufiji parasti savas lūgšanas noslēdz ar dhikr deklamācijām.
- Quraniyoon parasti noraida autoritāti hadīsiem. Šādi musulmaņi, ko dēvē arī par koranistiem un Ahle Quran, uzskata, ka Korāns ir vienīgais vadlīniju avots. Viņi saka, ka hadīsus Korāns neapstiprina, un daži tos dēvē par novatorisku bid'ah.
- Ibadi ir musulmaņi, kas cēlušies no harižītiem. Ibadiešu ticība mūsdienās ir reformēta no sākotnējiem harižītiem.
- Ahmadiji ir musulmaņi, kas seko Mirzai Ghulamam Ahmedam, kuru viņi uzskata par Mahdi. Viņi ir iedalīti divās apakšgrupās: Ahmādija musulmaņu kopienā un Lahores Ahmādija kustībā.
- Islāma nācija ir islāma konfesija, kas galvenokārt orientēta uz afroamerikāņiem.
- Piecu procentu nācija - konfesija, kurā pārsvarā ir afroamerikāņi, pazīstama arī kā Dievu un Zemes nācija.
Sūfiju virpuļdirvisi Turcijā
Saistītās lapas
- Islāma nācija
- Sunnītu islāms
- Šiītu islāms
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir islāms?
A: Islāms ir Ābrahāma monoteistiskā reliģija, kas māca un tic Korānam, islāma svētajiem rakstiem. Tas nozīmē pakļaušanos Dieva gribai, un musulmaņi uzskata Muhamedu par Dieva pravieti un vēstnesi.
J: Kas ir musulmaņi?
A: Musulmaņi ir islāma ticīgie, kas pakļaujas Dieva gribai.
J: Ko islāmā nozīmē vārds "kafirs"?
A: Islāmā ar vārdu "kafir" apzīmē nemusulmaņus.
J: Kā tas ir definēts lingvistiski?
A: Lingvistiski islāms tiek definēts kā padošanās Dieva pavēlei bez iebildumiem, pakļaušanās, nepakļaušanās, sacelšanās vai stūrgalvības.
J: Ko musulmaņi uzskata par praviešiem pirms Muhameda?
A: Musulmaņi tic, ka pirms Muhameda kopš cilvēces pirmsākumiem bija daudzi citi pravieši, tostarp Ādams, Noa (Nuh), Ābrahāms (Ibrahims), Mozus (Musa) un Jēzus (Isa). Viņi tic, ka visiem šiem praviešiem Dievs bija devis vēstījumus, bet sātans lika pagātnes kopienām novirzīties no tiem.
J: Kādas grupas veido lielāko daļu musulmaņu iedzīvotāju?
A: Lielākā daļa musulmaņu pieder pie vienas no divām grupām: sunnītu islāms, kas veido 75-90 %, vai šiītu islāms, kas veido 10-20 %. Turcijā ir arī citas mazākas grupas, piemēram, alevieši.
Jautājums: Cik daudz sekotāju ir islāmam visā pasaulē?
A: Ar aptuveni 1,75 miljardiem sekotāju (24 % pasaules iedzīvotāju) islāms ir otrā lielākā reliģija pasaulē, un tā strauji aug gan pasaulē, gan Eiropā.
Meklēt