Ahmadiji
Ahmadija (احمدیہ Ahmadiyya) ir islāma kustība, ko 19. gadsimtā dibināja Mirza Ghulam Ahmads, kuru uzskata par Mahdi. To sāka pirms Indijas sadalīšanās mūsdienu Indijā, Pakistānā un Bangladešā.
Ahmads vēlējās veikt reformas, lai islāms atjaunotu savu sākotnējo vēstījumu. 1914. gadā kustība sašķēlās divās dažādās grupās jautājuma par to, kam jākļūst par nākamo kalifu. Abas grupas pastāv vēl šodien.
Mirza Ghulam Ahmads apgalvoja, ka ir piepildījis pravietojumus par Mahdi. Papildus tam, ka viņš bija Mahdi, viņu dēvēja arī par 14. islāma gadsimta Mujadīdu (dievišķo reformatoru) un apsolīto Mesiju.
Ahmadieši sevi uzskata par musulmaņiem un apgalvo, ka piekopj islāmu, ko mācīja un praktizēja Muhameds un viņa sekotāji. Mirza Ghulam Ahmads dibināja kustību 1889. gadā un nosauca to par Ahmādijas musulmaņu džamaatu (kopienu). Viņa mērķis bija atjaunot dzīvību islāmā.
Sākotnējā Ahmadija kustība sadalījās divās atsevišķās grupās pēc Gulama Ahmada pirmā pēcteča Nooruddina nāves.
Šīs kustības ir Ahmadija kopiena un mazākā Lahores Ahmadija kustība islāma izplatīšanai (Ahmadija Anjuman Ishaat-i-Islam, AAIIL).Šīs grupas atšķirīgi interpretē Ahmada mācības un prasības. Tām ir arī atšķirīgi viedokļi par to, kam būtu jānāk pēc Mirzas Ghulama Ahmada un kā šī persona būtu jāizvēlas.
Lielākā Ahmādijas kustības frakcija, pazīstama kā Ahmādijas kopiena, darbojas 190 pasaules valstīs. Ahmādijas kopienas starptautiskā galvenā mītne pašlaik atrodas Londonā, Anglijā. Mazākā frakcija, kas pazīstama kā Lahores Ahmadijas kustība, darbojas 17 pasaules valstīs. Ievērojamākās tās ir Vācijā, Austrālijā un Pakistānā. Lahores Ahmadijas kustības starptautiskā mītne atrodas Lahores pilsētā Pakistānā, kur sākās Lahores kustība. Lahores pilsētā Pakistānā atrodas "Ahmadiyya Buildings Lahore", kas darbojas kā Lahores Ahmadiyya kustības starptautiskā administratīvā bāze.
Strīdīgi punkti ietver Ahmadijas viedokli par Jēzus nāvi un atgriešanos, kā arī viņu džihāda jēdzienu. Ahmadiyya kopienai ir arī atšķirīga Korāna 33:40 vārsmas interpretācija. Šis pants runā par Muhamedu kā praviešu zīmogu. Lahores Ahmadija kustības locekļi nav pakļauti šādai kritikai, jo viņi netic, ka Mirza Ghulam Ahmad bija pravietis. Šī iemesla dēļ viņi ir tuvāki tradicionālajam islāmam. lai gan musulmaņi viņus uzskata par ķeceriem. ahmadieši (īpaši Starptautiskās musulmaņu kopienas Ahmadija locekļi) apgalvo, ka viņu ticība ir saskaņā ar islāmu, un, izmantojot argumentus no Korāna, hadīsiem un islāma juristu un teologu viedokli, apstrīd to grupu apgalvojumus, kas viņus sauc par nemuzulmaņiem.
Ahmadīši ir iztulkojuši Svēto Korānu visās galvenajās pasaules valodās. Viņi pārraida visā pasaulē savos 24 stundu satelīttelevīzijas kanālos, piemēram, MTA 1, MTA 2, MTA 3 (arābu skatītājiem) un nesen ieviestajā MTA Africa. Ahmadīši ir nodrošinājuši skolotājus, ārstus un humānās palīdzības darbiniekus daudzās jaunattīstības valstīs. Ceturtais kalifs Hazrāts Mirza Tahirs Ahmads palīdzēja popularizēt homeopātiju kā medicīnas sistēmu, apmācot praktizētājus ar regulāru televīzijas nodarbību palīdzību un izveidojot daudzas bezmaksas ambulances visā pasaulē. Zemāk redzamajā oficiālajā Al-Islam tīmekļa vietnē ir plašs tiešsaistes resursu klāsts ar grāmatām un videomateriāliem, kuros izskaidroti kustības uzskati un sniegtas atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem.
Apsolītais Mesija apgalvoja, ka trīs gadsimtu laikā cilvēki atmetīs ticību, ka Jēzus nāks no debesīm, un islāms kļūs par lielāko reliģiju visā pasaulē.
Mirza Ghulam Ahmad
Liwa-e-Ahmadiyya, Ahmadiyya kopienas karogs
Kritika
Ortodoksālie musulmaņi uzskata Ahmadiju par ķeceriem, jo Mirza Ghulam Ahmads sevi pasludināja par islāma Mahdi, kristiešu Mesiju un Višnu pēdējo avataru jeb inkarnāciju, kā arī tāpēc, ka viņi netic, ka pravietis Muhameds ir pēdējais pravietis. Pamatojoties uz dievišķām atklāsmēm, viņš paziņoja, ka viņš ir līdzīgs Jēzum pēc sejas un auguma un ir sūtīts, lai "salauztu krustu", un parādīja, ka krustā sišana ir bijusi izdomājums. Tāpēc lielākā daļa musulmaņu nemin ahmadiešus ar šo nosaukumu, bet lieto aizvainojošo Qadianis (Qadian, Indijas ziemeļrietumos, ir Ahmada dzimtene) un Mirzai (atsaucoties uz Mirza Ahmad). Izmantojot šos terminus, tiek uzsvērts, ka Ahmadija ir jauna reliģija, ko dibinājusi konkrēta persona konkrētā laikā, atšķirībā no islāma, kas ir universāls: Muhameds ir pravietis, nevis dibinātājs, un tāpēc tiek uzskatīts par pazemojošu dēvēt islāmu par "Muhamedismu".
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Ahmadija?
A: Ahmādija ir islāma kustība, ko 19. gadsimtā dibināja Mirza Ghulam Ahmads, kurš sevi pasludināja par Mahdi un Apsolīto Mesiju. Kustības mērķis bija atjaunot islāma sākotnējo vēsti.
J: Kā Ahmadijas kustība sašķēlās?
A: 1914. gadā kustība sašķēlās divās dažādās grupās jautājuma dēļ par to, kam jākļūst par nākamo kalifu. Abas grupas pastāv vēl šodien.
J: Kas bija Mirza Ghulam Ahmads?
A: Mirza Ghulam Ahmad bija Ahmadijas musulmaņu kopienas dibinātājs un apgalvoja, ka ir piepildījis pravietojumus par Mahdi. Viņu sauca arī par 14. islāma gadsimta Mujaddidu (dievišķo reformatoru) un apsolīto Mesiju.
J: Kādas ir divas galvenās Ahmēdijas musulmaņu kustības frakcijas?
A: Divas galvenās Ahmediyya frakcijas ir pazīstamas kā Ahmadi kopiena un Lahores Ahmadi kustība islāma izplatīšanai (Ahmadiyya Anjuman Ishaat-i-Islam, AAIIL).
J: Kur atrodas katras frakcijas starptautiskā galvenā mītne?
A: Ahmadi kopienas starptautiskā mītne pašlaik atrodas Londonā, Anglijā, bet Lahores Ahmadi kustības starptautiskā mītne atrodas Lahores pilsētā Pakistānā, kur tā arī sākās.
J: Ar kādiem strīdīgiem jautājumiem sastopas Ahmēdija kustības locekļi?
A.: Strīdīgi ir viņu uzskati par Jēzus nāvi un atgriešanos, džihāda jēdziens, Korāna 33:40, kurā runāts par Muhamedu kā Seal Prophets, interpretācija, kā arī tas, ka viņi tiek uzskatīti par ķeceriem, lai gan tie apgalvo, ka piekopj to pašu islāmu, ko mācīja Muhameds un viņa sekotāji.
J: Kā Ahmedija popularizē savu pārliecību pasaulē?
A:Ahmēdiji popularizē savu pārliecību visā pasaulē, izmantojot Korāna tulkojumus visās lielākajās valodās, 24 stundu satelīttelevīzijas kanālus, piemēram, MTA 1, MTA 2 un 3, nodrošinot skolotājus, ārstus un humānās palīdzības darbiniekus daudzās jaunattīstības valstīs un popularizējot homeopātijas sistēmu medicīnā ar regulārām televīzijas nodarbībām un bezmaksas ambulancēm visā pasaulē.
