Muhameds

Vēsture

Daļa no sērijas par

Muhameds

Life Dzīve Mekā Migrācija uz Medinu Dzīve Medinā Atvadu svētceļojums Pavērsiena punkti un rekordi

Karjera Pirmā atklāsme Militārā karjera Diplomātiskā karjera Mekas iekarošana Hadith

Brīnumi Korāns Isra un Mi'raj Mēness sadalīšanās Muhameda brīnumi

Skati Ebreji Kristieši

Mantošana Atvadu sprediķis Hadith (pildspalva un papīrs) Saqifah Ahl al-Bayt Sahaba Vēsture

Slavēt Durood Naat Mawlid

Perspektīvas Islāma Muhameds Bībelē Ebreju Viduslaiku kristieši Vēsturiskums Kritika

Saistīts Pravieša mošeja Īpašumi Relikvijas

·         v ·         t ·         e

Bērnība

Muhameds dzimis aptuveni 570. gadā Mekā. Viņa tēvs, kura vārds bija Abdullah, nomira sešus mēnešus pirms Muhameda dzimšanas. Viņa māte Amina nomira, kad viņam bija septiņi gadi. Pēc Aminas nāves par viņu rūpējās viņa vectēvs Abdul-Muttalibs, taču arī viņš nomira divus gadus vēlāk, kad Muhamedam bija deviņi gadi. Pēc vectēva nāves par viņu rūpējās viņa tēvocis Abu Talibs, kurš bija viņam atbalsts daudzus viņa pieaugušā mūža gadus.

Pravietības sākums

Mūsu ēras 610. gadā, kad Muhameds bija četrdesmit gadus vecs, viņš devās pastaigā uz Hiras kalnu netālu no Mekas. Pēc musulmaņu teiktā, eņģelis Džibrails (Gabriels) runāja ar viņu alā kalnā. Stāsts vēsta, ka tad, kad Muhameds pirmo reizi ieraudzīja eņģeli Gabriēlu, viņš apmaldījās, jo Gabriēls bija tik liels. Tas ir tas, ko Džibrails sacīja Muhamedam:

"Lasiet... Dieva vārdā, kas radījis cilvēku no asins piliena... Dievs ir visatdevīgākais... Tas, kas iemācīja cilvēkam rakstīt ar pildspalvu... un iemācīja cilvēkam to, ko viņš nezināja."

Muhameds atgriezās mājās pie savas sievas Khadijah un pastāstīja viņai, kas bija noticis. Viņam nāca jaunas atklāsmes, kas pavēlēja sludināt to, kas tika sūtīts no Dieva. Kad Muhameds pirmo reizi sāka mācīt, daudziem Mekas iedzīvotājiem, kuri pielūdza elkus, nepatika tas, ko Muhameds teica. Taču bija arī cilvēki, kas klausījās viņa sludināšanā un paklausīja viņa vēstījumiem. Šie cilvēki bija pirmie islāma sekotāji. Mekas vadītāji sodīja un spīdzināja islāma sekotājus. Daži islāma sekotāji tika sodīti ar nāvi. Muhameds tam pretojās un turpināja mācīt islāmu.

Saskaņā ar musulmaņu tradīciju Hiras kalns bija vieta, kur Džibrails pirmo reizi uzrunāja Muhamedu.

Hidžra

Pēc tam, kad Muhameds pabeidza Mekā, viņš aizveda savu vēstījumu uz Medinu, kur daži cilvēki uzzināja par viņu un viņa sekotājiem. Viņi laipni uzņēma viņu savā pilsētā, un Muhameds vēlējās, lai viņi pieņem islāmu. Viņi piekrita, un daudzi viņa sekotāji devās uz Medinu. Šo pārvietošanos no Mekas uz Medinu sauc par hidžru. Hidžra bija arī islāma kalendāra sākums. Muhameds palika Mekā, līdz visi viņa ļaudis droši pameta Meku.

Kad Muhameds palika Mekā, viņa tēvocis Abu Lahabs apmācīja septiņus vīrus, lai nogalinātu Muhamedu miegā. Saskaņā ar vēsturi viņi neredzēja, kā viņš pameta Meku. Vīri iegāja viņa mājā un atrada viņa brālēnu Ali. Abu Lahab un viņa jātnieki devās uz tuksnesi meklēt viņu un viņa draugu Abu Bakru.

Viņa uzturēšanās Medīnā

Muhameds un Abu Bakrs ieradās Medinā. Daži cilvēki laipni uzņēma Muhamedu savās mājās. Viņš izmantoja savu kamieli, lai visiem parādītu, kur viņš būvēs savu māju. Arī pirmā Medīnas mošeja, neliela lūgšanu vieta, tika uzcelta šīs mājas aizmugurē.

Cilvēki no spēcīgas ebreju cilts Medīnā nepiekrita Muhameda mācībām un noteikumiem. Šī cilts saviem sabiedrotajiem Mekā lika pārdot visas lietas un mājas, ko Mekas musulmaņi bija atstājuši. Musulmaņiem un Mekas iedzīvotājiem tika ieteikts cīnīties par savu īpašumu. Muhameds viņiem aizliedza to darīt.

Musulmaņi visā Medīnā tika aicināti pulcēties pie mošejas, kurā lūdzās Muhameds. Viņiem tika pavēlēts cīnīties pret Mekas iedzīvotājiem, kas nodedzināja viņu mājas un nozaga viņu īpašumus.

Kari

Par to uzzināja Mekas pagāni Quraysh, un viņi nosūtīja lielāku armiju, kurā bija 1000 karavīru, lai cīnītos pret musulmaņiem. Viņi tikās Badrā, bet pagāni tika sakauti, un tika nogalināts arī viens no pagānu vadoņiem Abu Džahls.

Taču musulmaņi zaudēja otro kauju pie Uhudas. Gadu pēc kaujas pie Badras Mekas armijai bija ārēja palīdzība. Musulmaņu loka šāvēji neklausīja Muhameda norādījumus, un Khalid ibn al-Walid to gudri izmantoja. Hamza, pēdējais Muhameda tēvocis, tika nogalināts, kad kāds vergs no Mekas iemeta šķēpu viņa krūtīs. Pats Muhameds tika ievainots.

Tad 627. gadā Abu Sufyan vadīja Quraysh un tās sabiedrotie uzbrukt Medina pati. Tomēr viņi nespēja šķērsot tranšeju, ko musulmaņi bija izrakuši ap Medinu. Pēc vairākām nedēļām koalīcija izjuka un devās mājās. Medīnieši tika uzskatīti par uzvarētājiem.

Pamiers ar Meku

Pēc tam, kad Mekas pagāniem neizdevās iegūt kontroli pār Medinu, musulmaņi kļuva spēcīgāki. Tad pagāni nolēma noslēgt pamieru ar musulmaņiem. Tas nozīmē, ka viņi desmit gadus necīnīsies savā starpā. Musulmaņi to izmantoja kā iespēju runāt ar citiem cilvēkiem visā Arābijā. Trīs gadu laikā daudzi cilvēki mainīja savu reliģiju uz islāmu.

Taču šis pamiers nebija ilgs. Pēc trim gadiem neliela jātnieku grupa no Mekas uzbruka musulmaņu nometnei un dažus no viņiem nogalināja. Par to uzzināja Medīnas musulmaņi, un pamiers tika atcelts. Abu Sufjans, trešais Mekas vadonis Muhameda dzīves laikā, mēģināja atsākt pamieru, bet Muhameds pieklājīgi atteicās no šī piedāvājuma. Muhameds saviem sekotājiem lika būt gataviem ieņemt Meku. Pēc Mekas ieņemšanas viņi devās ieņemt Torkānu.

Mekas ieņemšana

630. gadā lielākā daļa Arābijas iedzīvotāju bija kļuvuši par musulmaņiem, un viņi kļuva par daļu no Muhameda lielās armijas, kas ieņēma Meku. Tā kā armija bija liela, Mekas iedzīvotāji baidījās pretoties. Abu Sufjans, kurš jutās nelaimīgs par pārtraukto pamieru, devās uz Muhameda nometni ārpus Mekas, lai lūgtu piedošanu. Muhameds neteica, ka viņš viņam piedos, tāpēc viņš atgriezās mājās. Kamēr viņš bija kopā ar Muhamedu, viņš mainīja savu reliģiju uz islāmu, sakot Liecību (ash-Ashaada):

"Es apliecinu, ka nav cita dieva, izņemot Allah, un es apliecinu, ka Muhameds ir Messenger Allah."

Nākamajā dienā musulmaņu armija devās uz Meku. Visi skrēja uz savām mājām un aizvēra visas durvis un logus. Viņi baidījās, ka musulmaņi viņus nogalinās, jo pirms daudziem gadiem viņi bija nodarījuši musulmaņiem ļaunu. Taču musulmaņi devās uz Ka'abu, ko, kā uzskatīja, uzcēla Ābrahāms un viņa vecākais dēls Ismaēls. Bilals ibn Ribahs, bijušais Etiopijas vergs, skaļi kliedza Mekas iedzīvotājiem, ka viņi visi ir drošībā: "Visi, kas noliek ieročus, ir drošībā. Visi, kas ir Abu Sufjana namā, ir drošībā. Visi, kas atrodas aiz slēgtām durvīm, ir drošībā."

Abu Sufyan dzirdēja to savā mājā. No tā viņš uzzināja, ka Muhameds viņam piedod. Tajā laikā Muhameds un viņa sekotāji noņēma un salauza visus elkus no Kaabas. Elki bija statujas, kas tika pielūgti kā dievi. Muhameds piedeva visiem Mekas iedzīvotājiem. Beigās Bilals uzkāpa Kaabas virsotnē un aicināja uz lūgšanu. Tā bija Muhameda uzvara islāma izplatīšanā visā Arābijā. Taču, tā kā viņš bija vecs, viņš nedzīvoja ilgi.

Viņa nāve

Mūsu ēras 632. gadā, 8. jūnijā, Muhameds kļuva ļoti slims, jo viņu saindēja kāda ebrejiete. Pirms nāves viņš paziņoja saviem sekotājiem par savu nāvi. Viņš ir apglabāts savas sievas Aišas kambarī Medīnā, kur atrodas Masjid al-Nabawi (pravieša mošeja). Medīnā viņa draugs Abu Bakrs devās uz Masjid al-Nabawi un kliedza cilvēkiem:

"Ja kāds no jums pielūdz Muhamedu, jums jāzina, ka Muhameds ir miris. Bet tie no jums, kas pielūdzat Dievu, lai zina, ka Dievs ir dzīvs un nevar nomirt."

Lai gan Muhameds nomira, islāms drīz vien izplatījās visā Tuvo Austrumu reģionā. Vēlāk, gadsimtiem ilgi, tas turpinājās, līdz sasniedza Āfriku, Āziju un Eiropu. Islāms ir kļuvis par vienu no pasaulē lielākajām un visstraujāk augošajām reliģijām.

Masjid al-Nabawi Medīnā. Tiek uzskatīts, ka Muhameds ir apglabāts ēkā ar zaļo kupolu. Kad viņš bija dzīvs, tā bija viņa dzīvesvieta.

Attiecības

Kad musulmaņi saka vai raksta Muhameda vārdu, viņi parasti pievieno vārdu "Miers un svētība viņam" (arābu: sall-Allahu `alayhi wa sallam). Piemēram, "Muhameds (miers un svētība viņam)". Drukātajos materiālos frāzes drukāšanas vietā bieži tiek izmantots kaligrāfisks simbols. Sunnīti uzskata, ka Abu Bakrs bija Muhameda pēctecis. Šiīti uzskata, ka pēc viņa bija jāstājas Ali.

Muhameda attēli

Lielākā daļa musulmaņu neveido un nerāda Muhameda attēlus. Korānā nav teikts, ka Muhameda attēlus nekad nedrīkst izgatavot, taču tajā ir panti, kas aizliedz radīt elkus. Arī Hadīsos ir panti, kas aizliedz Dieva attēlu radīšanu. Musulmaņi, īpaši sunnīti, uzskata, ka nedrīkst būt Muhameda attēlu. Ja cilvēki rada Muhameda attēlus, daži musulmaņi to var uzskatīt par necienīgu, aizskarošu un emocionāli aizvainojošu.

2005. gadā Dānijas laikraksts publicēja politiskas Muhameda karikatūras. Pēc tam notikušajās demonstrācijās gāja bojā vairāk nekā 100 cilvēku. Norvēģu matemātiķis un miera aktīvists Johans Galtungs centās palīdzēt abām pusēm apvienoties un runāt par šo jautājumu. Pēc Galtunga teiktā, uzbrukumi Dānijas iestādēm beidzās pēc tam, kad valdība bija aicinājusi uz sarunām.^[] .

2015. gada 7. janvārī brāļi Kouachi, tērpušies kapucēs un bruņojušies ar kalašņikova automātiem, ielauzās žurnāla Charlie Hebdo redakcijas sapulcē, šaujot uz sanākušajiem. Viņi nogalināja karikatūristus Kabu, Šarbu, Honorē, Tignū un Volinski, psihoanalītiķi Elzu Kajatu, ekonomistu Bernāru Marisu, korektoru Mustafu Oušradu, policistu Franku Brinsolaro, kurš sargāja Šarbu, uz sanāksmi uzaicināto festivāla Rendez-vous du Carnet de voyage dibinātāju Mišelu Renē un pārzini Frédéric Boisseau. Viņi arī smagi ievainoja karikatūristu Riss, žurnālistus Philippe Lançon un Fabrice Nicolino un tīmekļa pārzini Simon Fieschi.

Kad viņi pameta ēku, tieši pirms nogalināt policistu Ahmedu Merabetu, kurš gulēja uz ietves ievainots un lūdza par žēlastību, teroristi kliedza: "Mēs esam atriebuši pravietim Muhamedam".

Turklāt ar Charlie Hebdo slaktiņu ir oficiāli saistītas šādas slepkavības: Montrožas priekšpilsētā tika nogalināta 27 gadus vecā policiste Klarisa Žana Filipe. Tāpat kā četri cilvēki, kas tika sagrābti par ķīlniekiem lielveikalā Parīzes austrumos. Tie bija 20 gadus vecais Johans Koens (Yohan Cohen), kurš strādāja lielveikalā, 45 gadus vecais Filips Brahams (Philippe Braham), IT uzņēmuma biznesa vadītājs, 21 gadu vecais Joavs Hatabs (Yoav Hattab), students, un jaunākais lielveikala upuris, 64 gadus vecais Fransuā-Mišels Saada (Francois-Michel Saada), bijušais pensiju fonda vadītājs.

Parīzes prokurori 32 gadus veco Amediju Kulibalī, kurš lielveikalā sagrāba ķīlniekus, saista arī ar 32 gadus veca skrējēja nošaušanu un ievainošanu Parīzes dienvidrietumu parkā Charlie Hebdo uzbrukuma dienā.

Anonīma ilustrācija no al-Bīrūnī grāmatas "Pagājušo gadsimtu pēdējās zīmes", kurā attēlots Muhameds, kas aizliedz Nasi' atvadu svētceļojuma laikā, 17. gadsimta Osmaņu impērijas kopija no 14. gadsimta (Ilhanāta) manuskripta (Edinburgas kodekss).

Sievas

Viņa sievu vārdu saraksts hronoloģiskā secībā

Khadijah bint Khuwaylid

Abdullah ibn Jafar ziņoja, ka viņš dzirdēja Sayyiduna Ali teica Kufa, ka Allah Messenger, (miers un svētības Allah lai ir pār viņu) teica: "Labākais no viņas laika sievietēm bija Maryam, meita Imran, un labākais no sievietēm viņas laika bija Khadijah, meita Khuwaylid." viņa bija 45 gadus vecs, kad tava apprecējās

Sawda bint Zamʿa

Sawda bint Zam'a bija pirmā sieviete, kas emigrēja uz Abesīniju ceļā Allah.

Aisha

Aiša bija jauna meitene. Viņa tiek raksturota kā ļoti inteliģenta un ar ļoti labu atmiņu. Nākamos deviņus savas dzīves gadus Aiša pavadīja kopā ar Muhamedu, viņa ļoti skaidri atcerējās visu, ko redzēja un dzirdēja, un ziņoja par lielu daļu Muhameda stāstījumu. Viņa apprecējās ar Muhamedu, kad viņai bija seši gadi.

Hafsa bint Umar

apprecot Hafsu, Muhameds nostiprināja saikni starp diviem saviem tuvākajiem līdzgaitniekiem, diviem, kuri pēc viņa nāves kļūs par pirmajiem diviem pareizi vadītajiem halifiem. Tagad viņš bija precējies ar Abu Bakra meitu A'ishu un Umāra meitu Hafsu.

Zaynab bint Khuzayma

Viņa piedāvāja sevi laulībā ar Muhamedu, kurš pieņēma viņas priekšlikumu un apprecējās ar viņu. Zaynab bint Khuzayma sabiedrība uzskatīja par ļoti dāsnu bāreņiem un nabadzīgajiem, vēlāk viņu sāka dēvēt par "nabagu māti". Viņa nomira tikai astoņus mēnešus pēc tam.

Umm Salama

Viņa nebija vienīgā sieva, kas bija atraitne Uhudas kaujas rezultātā, un šīs laulības dēļ daudzi no Companions sekoja Muhameda piemēram, apprecot atraitnes un celt viņus un viņu bērnus savas ģimenes lokā, nevis atstājot tos cīnīties par savu.

Zaynab bint Jahsh

Tāpat kā no visām Muhameda laulībām, arī no šīs laulības visiem musulmaņiem bija daudz ko mācīties. Šīs laulības mērķis bija parādīt, ka Zajeds ibn Haretha nebija Muhameda dēls, un parādīt, ka laulībās ir svarīgs sociālais līmenis. Viņa lielījās ar to, ka viņas laulību bija noorganizējis Allāhs. Tieši šajā brīdī Muhameds mainīja viņas vārdu no Barra uz Zaynab.

Juwayriyya bint al-Harith

Muhameds domāja, kā glābt viņu un visu viņas cilts no briesmām. apprecot Džuveirīju, Banu Mustaliq varētu ar godu iestāties islāmā, un viņu nesenās sakāves radītais pazemojums būtu noņemts, tāpēc viņi vairs neuzskatītu par nepieciešamu uzsākt atriebības karu, kas būtu turpinājies, līdz viena no abām pusēm tiktu iznīcināta. 

Ramla bint Abi Sufjans

Viņa stāstīja, ka reiz Muhameds viņai teicis: "Debesīs tiks uzcelts nams ikvienam, kurš vienas dienas un nakts laikā lūgsies divpadsmit brīvprātīgas lūgšanas." Un viņa piebilda: "Kopš tā laika es nekad neesmu pārstājusi to darīt."

Safiyya bint Huyayyyy

Vienīgā persona, kas varēja glābt viņu no kļūšanas par vergu pēc tam, kad bija baudījusi tik augstu stāvokli, bija Muhameds. Lai gan viņas tēvs bija plānojis nogalināt Muhamedu pēc Uhudas kaujas un bija sazvērējies ar Banu Qurayza, lai iznīcinātu visus musulmaņus al Khandakas kaujas laikā. Musulmaņi uzskata, ka tas bija raksturīgi Muhamedam, jo tiek uzskatīts, ka viņam nav nekādu aizvainojumu.

Maimuna bint al-Harith

Muhameds viņai deva vārdu Majmūna, kas nozīmē "svētīta", un Majmūna nodzīvoja kopā ar Muhamedu nedaudz vairāk nekā trīs gadus līdz viņa nāvei. Viņa esot bijusi ļoti labsirdīga, un tiek apgalvots, ka labi sapratusies ar visiem, un ar viņu nav bijuši nekādi strīdi vai nesaskaņas ar citām Muhameda sievām. Aiša teica: "Mūsu vidū viņai bija vislielākās bailes no Allāha un viņa darīja visvairāk, lai uzturētu radniecības saites."

Maria al-Qibtiyya

Ir teikts, ka Muhameds un viņa ģimene un pavadoņi ir cienījuši un cienījuši Mariju. Viņa kopā ar Muhamedu pavadīja trīs dzīves gadus līdz viņa nāvei un nomira piecus gadus vēlāk. Pēdējos piecus dzīves gadus viņa palika vientuļniece un gandrīz nekad nekur netika, izņemot, lai apmeklētu Muhameda kapu vai sava dēla kapu. Pēc viņas nāves Umars ibn al Khattabs vadīja lūgšanu par viņu, un viņa tika apglabāta al Bakī.