Jyllands-Posten un Muhameda karikatūru strīds (2005) — cēloņi un sekas
Analīze par 2005. gada Jyllands-Posten Muhameda karikatūru krīzi — cēloņi, starptautiskās sekas, vārda brīvība un kultūru konflikts.
Jyllands-Posten strīds par Muhameda karikatūrām ir konflikts, kas radās ap karikatūru sēriju, kuru pirmo reizi publicēja Dānijas laikrakstā Jyllands-Posten. Šī publikācija izraisīja plašu sašutumu un līdz ar to — protestus un vardarbības izpausmes daudzās valstīs ar musulmaņu kopienām, kā arī diplomātiskas spriedzes starp Dāniju un vairākām valstīm.
Fons un publicēšana
Krīze sākās pēc tam, kad 2005. gada 30. septembrī dāņu laikrakstā Jyllands-Posten tika publicētas islāma pravieti Muhamedu attēlojošas karikatūras. Redakcija teica, ka mērķis bija izpētīt pašcenzūras robežas un parādīt, ka arī reliģiskā ironizēšana ir pieļaujama sabiedriskā diskursā. Dānijas musulmaņu organizācijas neatbalstīja šo soli un reaģēja ar protestiem, prasot atvainošanos un izmeklēšanu.
Satiksmes pavērsieni un viltotas publikācijas
Strīds ātri izlīdzinājās pāri robežām — dažas vai vismaz dažas no karikatūrām tika pārpublicētas laikrakstos vairāk nekā piecdesmit citās valstīs, kas vēl vairāk saasināja sabiedrisko attieksmi. Tāpat protestus saasināja viltotas karikatūras un dezinformācija, kas tika izplatīta internetā un arābu medijos; šīs viltotās zīmētās skices nereti bija rupjākas un bija domātas, lai provocētu ekstrēmākas reakcijas.
Kādas bija karikatūras un to uztvere
Vienā no karikatūrām attēlots Muhameds ar bumbu turbānā, kas daudziem šķita tiešs apvainojums, pat liecinieks, ka visi musulmaņi tiek sasaistīti ar terorismu. Citi zīmējumi ironizēja par pašā Jyllands-Posten redakcijā notiekošo, tostarp vienā tika izmantota persiešu valoda, lai kritizētu laikrakstu. Kritiķi uzsvēra, ka karikatūras ir aizskarošas, islamofobiskas un zaimojošas, kā arī var veicināt naida runu un stigmatizāciju pret minoritātēm.
Diskusija par vārda brīvību un atbildību
No otras puses, karikatūru atbalstītāji norādīja, ka to publicēšana ir vārda brīvības izmantošana un ka satīra un reliģiju kritika ir leģitīni žurnālistikas instrumenti. Viņi arī apgalvoja, ka līdzīgas karikatūras tiek veidotas attiecībā uz citām reliģijām, un brīdināja pret īpašām aizskarošībām pret islāmu vai tās sekotājiem. Šis strīds izgaismoja grūto jautājumu: kur beidzas tiesības runāt un sākas atbildība nepieļaut naidīgo retoriku un diskrimināciju.
Reakcijas un sekas
Reakcijas bija dažādas un bieži vardarbīgas. Visā pasaulē notika demonstrācijas, daudzas no tām kļuva vardarbīgas — tika bojāgājis un ievainots ne mazums cilvēku, un radās plašas sabiedriskas un diplomātiskas sekas:
- daudzviet notika bargs protests un dažos gadījumos tika uzbrukts diplomātiskām pārstāvniecībām;
- tika organizēti boikoti pret Dānijas precēm un pakalpojumiem;
- vairāki karikatūristi, žurnālisti un redakcijas saņēma draudus — dažiem tika mēģināts uzbrukt;
- diskusijas ES un citās valstīs aktualizēja likumdošanu par naida runu, žurnālistikas ētiku un drošību;
- daudzi mediji pārcilāja jautājumu par pašcenzūru: daži žurnāli atlasīja vai atteicās publicēt karikatūras, citi tās pārpublicēja, lai aizstāv vārda brīvību.
Ilgtermiņa ietekme
Strīds kļuva par pagrieziena punktu starp vārda brīvības tradīcijām Rietumos un reliģiskās cieņas prasībām daudzās musulmaņu sabiedrībās. Tas veicināja diskusijas par imigrācijas integrāciju, mediju atbildību, drošības pasākumiem un starpkultūru dialoga nepieciešamību. Dažas no šīm diskusijām turpinās joprojām, jo tiek meklēts līdzsvars starp brīvību izteikties un aizsardzību pret diskrimināciju un vardarbību.
Secinājums
Jyllands-Posten karikatūru strīds parādīja, cik ātri lokāla publicēšana var pāraugt globālā krīzē, ja tajā satiekas sakāpinātas jūtas, dezinformācija un mediju darbības. Tas palika kā svarīgs piemērs tam, cik sarežģīts un jūtīgs var būt dialogs starp vārda brīvību, reliģisko cieņu un sabiedrisko drošību.
Saistītās lapas
- Jēzus ar erekciju
Jautājumi un atbildes
Q: Kas ir Jyllands-Posten strīds par Muhameda karikatūrām?
A: Jyllands-Posten Muhameda karikatūru strīds ir strīds par karikatūru sēriju, kas pirmo reizi tika publicētas Dānijas laikrakstā. Publikācija izraisīja sašutumu un izraisīja vardarbīgus protestus islāma pasaulē, kuros daudzi cilvēki gāja bojā.
Jautājums: Kas zīmēja un veidoja karikatūras?
A: Karikatūras zīmēja un veidoja Kurts Vestergards.
J: Kad karikatūras tika publicētas pirmo reizi?
A: Karikatūras pirmo reizi tika publicētas Dānijas laikrakstā Jyllands-Posten 2005. gada 30. septembrī.
J: Kas bija attēlots vienā no karikatūrām?
A.: Vienā no karikatūrām bija attēlots Muhameds ar bumbu turbānā.
J: Ko par karikatūrām apgalvo kritiķi?
A: Kritiķi apgalvo, ka karikatūras ir kultūru aizskarošas, islamofobiskas, zaimojošas un to mērķis ir pazemot "atstumto" minoritāti.
J: Ko apgalvo karikatūru atbalstītāji?
A.: Karikatūru atbalstītāji apgalvo, ka tās ilustrē svarīgu jautājumu un to publicēšana īsteno vārda brīvības tiesības. Viņi arī apgalvo, ka līdzīgas karikatūras tiek veidotas attiecībā uz citām reliģijām, apgalvojot, ka islāms un tā sekotāji nav diskriminējoši uztverti.
Meklēt