Hruščova slepenā runa
Hruščova slepenā runa bija runa, kurā Ņikita Hruščovs nosodīja Josifu Staļinu pēc viņa nāves. Runa bija mutisks ziņojums Padomju Savienības Komunistiskās partijas divdesmitajā partijas kongresā 1956. gada 25. februārī. Tās nosaukums bija "Par personības kultu un tā sekām".
Ziņojumu dēvēja par "slepeno runu", jo tas tika nolasīts slēgtā Komunistiskās partijas delegātu sēdē, kurā nepiedalījās viesi un preses pārstāvji. Lai gan Hruščova ziņojuma teksts noplūda gandrīz nekavējoties, oficiālais teksts krievu valodā tika publicēts tikai 1989. gadā padomju līdera Mihaila Gorbačova glasnost kampaņas laikā.
Runa bija balstīta uz 1934. gada Padomju Savienības Komunistiskās partijas XVII kongresa delegātu represiju izmeklēšanu. Viņi bija 30. gadu staļinisko tīrīšanu upuri. Runa mainīja vērtējumu par Staļina lomu vēsturē. Daudzi Rietumos, kas bija Komunistiskās partijas biedri vai vismaz simpātiski līdzgaitnieki, izstājās no savas biedru rindas un vairs neaizstāvēja Staļina reputāciju. Krievu rakstnieki, piemēram, Solžeņicins, atklāja, ka pret viņiem izturas ar lielāku līdzjūtību. Runa bija nozīmīgs pagrieziena punkts vēsturē.
Runa izraisīja tik lielu šoku auditorijā, ka, pēc dažām ziņām, daži no klātesošajiem piedzīvoja sirdslēkmes, bet citi vēlāk izdarīja pašnāvību. Daudzi padomju pilsoņi bija apjukuši. Viņi bija pastāvīgi baroti ar slavinājumiem par Staļina "ģenialitāti". Īpaši acīmredzami tas bija Gruzijas PSR, Staļina dzimtenē, kur nemieri beidzās ar padomju Sarkanās armijas apspiešanu 1956. gada 9. martā.
Jautājumi un atbildes
J: Kas teica slepeno runu?
A: Slepeno runu teica Ņikita Kruščevs.
J: Kāds bija runas nosaukums?
A: Runas nosaukums bija "Personības kultūra un tās sekas".
J: Kad Hruščevs teica savu runu?
A: Hruščovs uzstājās 1956. gada 25. februārī.
J: Kāpēc to sauca par "slepeno runu"?
Atbilde: To sauca par "slepenu runu", jo tā tika teikta slēgtā Komunistiskās partijas pārstāvju sēdē, uz kuru netika uzaicināti ne viesi, ne preses pārstāvji.
J: Kāda bija Hruščova runas ietekme Rietumos?
A: Daudzi cilvēki Rietumos, kas bija Komunistiskās partijas biedri vai simpātiski līdzgaitnieki, pēc Hruščova runas izteikšanās izstājās no savas biedru rindas un vairs neaizstāvēja Staļina reputāciju. Arī pret krievu rakstniekiem, piemēram, Solžeņicinu, vēlāk izturējās ar lielāku labvēlību.
J. Kā padomju iedzīvotāji reaģēja uz destaļinizāciju?
A: Padomju iedzīvotāji bija apjukuši saistībā ar destaļinizāciju, jo viņi bija baroti ar uzslavām par Staļina "ģenialitāti". Šī reakcija bija īpaši izteikta Staļina dzimtenē Gruzijā, kur 1956. gada 9. martā nemieri beidzās ar Sarkanās armijas apspiešanu.
J. Vai kāds cieta no fiziskām sekām, dzirdot Hruščova slepeno runu?
Atbilstoši dažām ziņām daži cilvēki, kas bija klāt Hruščova slepenajā runā, piedzīvoja infarktu, bet citi vēlāk izdarīja pašnāvību, pārsteigti par dzirdēto.
