Glasnostj
Glasnost (krievu: Гла́сность) bija politika, kas aicināja palielināt Padomju Savienības valsts iestāžu un darbību atklātību. Mihails Gorbačovs to ieviesa 20. gadsimta 80. gadu otrajā pusē. Glasnost bieži vien tiek saistīta ar Perestroiku (pārstrukturēšanu), vēl vienu reformu, ko Gorbačovs ieviesa tajā pašā laikā. Vārdu "glasnost" krievu valodā lieto vismaz kopš 18. gadsimta beigām.
Gorbačovs bieži lietoja šo vārdu, lai apzīmētu politiku, kas, viņaprāt, varētu mazināt korupciju augstākajos amatos un ierobežot Centrālās komitejas ļaunprātīgu varas izmantošanu. Krievijas cilvēktiesību aktīviste un disidente Ludmila Aleksejeva skaidroja, ka vārds glasnost "krievu valodā ir bijis gadsimtiem ilgi. Tas bija vārdnīcās un tiesību grāmatās tik ilgi, kamēr vien ir bijušas vārdnīcas un tiesību grāmatas. Tas bija parasts, darbīgs, nesaprotams vārds, ko lietoja, lai apzīmētu procesu, jebkuru pārvaldes tiesvedības procesu, kas notiek atklāti".
Glasnost var apzīmēt arī konkrētu PSRS vēstures periodu 20. gadsimta 80. gados, kad bija mazāk cenzūras un lielāka informācijas brīvība.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Glasnost?
A: Glasnost bija Mihaila Gorbačova 20. gadsimta 80. gadu otrajā pusē ieviestā politika, kas paredzēja lielāku atklātību Padomju Savienības valsts iestādēs un darbībā.
Q: Kāds bija Glasnost mērķis?
A: Glasnost mērķis bija mazināt korupciju augstākajos amatos un ierobežot Padomju Savienības Centrālās komitejas ļaunprātīgu varas izmantošanu.
J: Kas ir Perestroika?
A: Perestroika bija pārstrukturēšanas reforma, ko Mihails Gorbačovs Padomju Savienībā īstenoja vienlaikus ar Glasnost.
J: Vai varat paskaidrot vārda "glasnost" nozīmi?
A.: Vārds "glasnost" jau gadsimtiem ilgi krievu valodas vārdnīcās un tiesību grāmatās tiek lietots, lai apzīmētu procesu, jebkuru tiesvedības vai pārvaldības procesu, kas tiek veikts atklāti. Tas ir parasts, darbīgs, nesakopts vārds.
J: Kad PSRS bija īpašais glasnost periods?
A: Konkrētais glasnost periods PSRS vēsturē bija 20. gadsimta 80. gados, kad bija mazāk cenzūras un lielāka informācijas brīvība.
J: Kas bija Ludmila Aleksejeva?
Ludmila Aleksejeva bija Krievijas cilvēktiesību aktīviste un disidente, kura skaidroja Glasnost nozīmi, jo šis vārds krievu valodā ir pastāvējis gadsimtiem ilgi un tika lietots, lai apzīmētu atklātu tiesas vai pārvaldes procesu.
Jautājums: Vai Glasnost bija veiksmīga savu mērķu sasniegšanā?
A: Par to, vai Glasnost izdevās sasniegt savus mērķus, ir diskutējams jautājums, jo galu galā šī politika noveda pie Padomju Savienības sabrukuma un neatkarīgu valstu rašanās. Tomēr tās rezultātā Padomju Savienībā tika panākta lielāka pārredzamība un atklātība valsts iestādēs.
