Kas ir Glasnost? Gorbačova atklātības politika PSRS 1980. gados
Glasnost: Gorbačova atklātības reforma PSRS 1980. gados — cenzūras mazināšana, informācijas brīvība un politiskās pārmaiņas.
Glasnost (krievu: Гла́сность) bija politika, kas aicināja palielināt Padomju Savienības valsts iestāžu un darbību atklātību. Mihails Gorbačovs to ieviesa 20. gadsimta 80. gadu otrajā pusē. Glasnost bieži vien tiek saistīta ar Perestroiku (pārstrukturēšanu), vēl vienu reformu, ko Gorbačovs ieviesa tajā pašā laikā. Vārdu "glasnost" krievu valodā lieto vismaz kopš 18. gadsimta beigām.
Gorbačovs bieži lietoja šo vārdu, lai apzīmētu politiku, kas, viņaprāt, varētu mazināt korupciju augstākajos amatos un ierobežot Centrālās komitejas ļaunprātīgu varas izmantošanu. Krievijas cilvēktiesību aktīviste un disidente Ludmila Aleksejeva skaidroja, ka vārds glasnost "krievu valodā ir bijis gadsimtiem ilgi. Tas bija vārdnīcās un tiesību grāmatās tik ilgi, kamēr vien ir bijušas vārdnīcas un tiesību grāmatas. Tas bija parasts, darbīgs, nesaprotams vārds, ko lietoja, lai apzīmētu procesu, jebkuru pārvaldes tiesvedības procesu, kas notiek atklāti".
Glasnost var apzīmēt arī konkrētu PSRS vēstures periodu 20. gadsimta 80. gados, kad bija mazāk cenzūras un lielāka informācijas brīvība.
Ko nozīmēja glasnost praksē
Glasnost nozīmēja pakāpenisku vēršanos pret stingru censūru un slepenību. Tā praksē izpaudās šādi:
- Plašāka prese un televīzija sāka publicēt kritiskus rakstus par birokrātiju, korupciju un sociālajām problēmām.
- Atklāšana arhīvos — tika atbrīvotas un publicētas dokumentu kopas par pagātnes represijām, Staļina režīma noziegumiem un citām iepriekš slēptām vēstures lappusēm.
- Valsts iestāžu darbības kļuva vairāk uzraudzāmas — bija vairāk debates un diskusiju arī par politikas kļūdām.
- Daļēja vārda un ticības brīvība: daudzi disidenti tika atbrīvoti, savukārt daļa aizliegtās literatūras un pētniecības darbi kļuva pieejami sabiedrībai.
- Politiski atvieglojumi — parādījās vairāk publisku debatju un 1989. gadā tika sarīkotas vēlēšanas uz Jaunā Padomju Savienības institūciju — Tautas deputātu kongresu, kurās varēja piedalīties arī neatkarīgi kandidāti.
Galvenie mērķi un Gorbačova motivācija
Gorbačova mērķis bija atjaunot kompartijas un valsts prestižu, padarīt ekonomikas reformas efektīvākas un samazināt iekšējo stagnāciju. Viņš uzskatīja, ka atklātība palīdzēs atmaskot un novērst korupciju, uzlabos sabiedrības informētību un liks pieņemt reālistiskākus lēmumus. Glasnost bija cieši saistīta ar perestroiku — ekonomisku un administratīvu pārkārtošanu.
Sekas — gaidītās un negaidītās
Glasnost sasniedza daudz no plānotā: vāja, taču nozīmīga masu mediju brīvība radīja spiedienu pēc plašākām reformām. Tomēr atklātības process radīja arī negaidītas sekas:
- Publiski atklāti cilvēktiesību pārkāpumi un vēsturiskās traģēdijas radīja sabiedrības rētas, kas ilgi nebija ārstētas.
- Atvērība stimulēja nacionālās kustības Baltijas valstīs, Ukrainā, Gruzijā un citur, jo vietējās problēmas un vēsture tika plašāk apspriestas.
- Politiskā nejutība un ekonomikas problēmas saglabājās; ekonomiskās reformas daļēji neveicās un radīja papildu spriedzi.
- Glasnost un radošā sabiedriskā telpa pastiprināja spiedienu uz ātrāku politisku pārmaiņu tempu, kas galu galā veicināja PSRS sabrukumu 1991. gadā.
- Starptautiski glasnost palīdzēja uzlabot attiecības ar Rietumiem un veicināja aukstā kara atkusni — tai skaitā starptautiskos līgumus un dialogu.
Ierobežojumi un kritika
Lai arī glasnost atviegloja daudzas brīvības, tā nebija pilnīga demokrātija. Kompartijas elites daļa pretojās reformām, un cenzūra nebija pilnībā atcelta — bieži vien robežas noteica vajadzība saglabāt stabilitāti. Daži kritiķi arī norādīja, ka atklātība tika izmantota kā instrumentāla politika, kas nepietiekami risināja ekonomiskos defektus.
Mantojums
Glasnost paliek kā komplekss un pretrunīgs vēsturiskais fenomens: no vienas puses, tā atvērusi ceļu patiesības atklāšanai, spēcīgākai sabiedriskai diskusijai un starptautiskai sadarbībai; no otras, tā paātrināja politisku un nacionālu spriedzi, kas galu galā noveda pie fundamentālām pārmaiņām Eiropā un pasaulē. Tās sekas jūtamas vēl ilgi pēc PSRS sabrukuma — gan kā brīdinājums, gan kā piemērs tam, ko nozīmē valsts atklātība un sabiedrības tiesības uz informāciju.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Glasnost?
A: Glasnost bija Mihaila Gorbačova 20. gadsimta 80. gadu otrajā pusē ieviestā politika, kas paredzēja lielāku atklātību Padomju Savienības valsts iestādēs un darbībā.
Q: Kāds bija Glasnost mērķis?
A: Glasnost mērķis bija mazināt korupciju augstākajos amatos un ierobežot Padomju Savienības Centrālās komitejas ļaunprātīgu varas izmantošanu.
J: Kas ir Perestroika?
A: Perestroika bija pārstrukturēšanas reforma, ko Mihails Gorbačovs Padomju Savienībā īstenoja vienlaikus ar Glasnost.
J: Vai varat paskaidrot vārda "glasnost" nozīmi?
A.: Vārds "glasnost" jau gadsimtiem ilgi krievu valodas vārdnīcās un tiesību grāmatās tiek lietots, lai apzīmētu procesu, jebkuru tiesvedības vai pārvaldības procesu, kas tiek veikts atklāti. Tas ir parasts, darbīgs, nesakopts vārds.
J: Kad PSRS bija īpašais glasnost periods?
A: Konkrētais glasnost periods PSRS vēsturē bija 20. gadsimta 80. gados, kad bija mazāk cenzūras un lielāka informācijas brīvība.
J: Kas bija Ludmila Aleksejeva?
Ludmila Aleksejeva bija Krievijas cilvēktiesību aktīviste un disidente, kura skaidroja Glasnost nozīmi, jo šis vārds krievu valodā ir pastāvējis gadsimtiem ilgi un tika lietots, lai apzīmētu atklātu tiesas vai pārvaldes procesu.
Jautājums: Vai Glasnost bija veiksmīga savu mērķu sasniegšanā?
A: Par to, vai Glasnost izdevās sasniegt savus mērķus, ir diskutējams jautājums, jo galu galā šī politika noveda pie Padomju Savienības sabrukuma un neatkarīgu valstu rašanās. Tomēr tās rezultātā Padomju Savienībā tika panākta lielāka pārredzamība un atklātība valsts iestādēs.
Meklēt