Cenzūra
Cenzūra ir tad, ja kāda iestāde (piemēram, valdība vai reliģija) pārtrauc vai apslāpē saziņu.
Tas ir plaši darīts. Visās valstīs, reliģijās un sabiedrībās ir savas robežas attiecībā uz to, ko drīkst teikt, rakstīt vai sazināties ar mākslas vai mūsdienās ar datoru palīdzību.
Daži fakti ir mainīti vai izņemti apzināti. Tas var tikt darīts tāpēc, ka tas tiek uzskatīts par nepareizu, kaitīgu, sensitīvu vai neērtu valdībai vai citai iestādei. To var darīt dažādu iemeslu dēļ.
Cenzors ir persona, kuras uzdevums ir pārbaudīt visu veidu plašsaziņas līdzekļus un no tiem izņemt materiālus. Cenzūrai ir daudz iemeslu, piemēram, militāro noslēpumu aizsardzība, amorālu vai pret reliģiju vērstu darbu apturēšana vai politiskās varas saglabāšana. Cenzūra gandrīz vienmēr tiek lietota kā apvainojums, un ir daudz diskusiju par to, kas ir cenzūra un kad tā ir pieļaujama.
Ja pastāv vārda un preses brīvība, lielāko daļu informācijas var publicēt. Tomēr pat attīstītajās valstīs, kurās ir liela preses brīvība, ir lietas, ko nedrīkst publicēt. Piemēram, žurnālistiem parasti nav atļauts publicēt daudzus militāros noslēpumus, piemēram, kur karaspēks tiks nosūtīts uz misiju. Dažās valstīs tiek cenzēta pornogrāfija, jo tā tiek uzskatīta par ne tikumisku. Šo iemeslu dēļ valdība var arestēt ikvienu, kas to publicē.
Cenzurēti laikraksta raksti no Portugāles laikraksta "Noticias da Amadora", 1970. g.
17. gadsimtā publicētā Index Librorum prohibitorum - katoļu baznīcas aizliegto grāmatu saraksta - titullapa.
Iemesli
Visbiežāk lietas tiek cenzētas viena vai vairāku šādu iemeslu dēļ:
- Morālā cenzūra: Tiek uzskatīts, ka daži fakti var būt nepiemēroti auditorijai. Daudzās valstīs ir ierobežojumi, kas ierobežo personas, kuras drīkst skatīties pornogrāfiju. Turklāt var būt aizliegts rādīt vai rakstīt par noteiktiem pornogrāfijas veidiem, piemēram, bērnu pornogrāfiju. Var būt aizliegti nepieklājīgi vārdi. Aptuveni kopš 1960. gada spiediena grupas ir mēģinājušas pārtraukt dažu vārdu lietošanu par labu citiem. Īpaši tas ir noticis ar vārdiem, kas raksturo rasi un dzimumu.
- Militārā cenzūra: Kara laikā visi ziņu ziņojumi var tikt cenzēti. Tas tiek darīts, lai garantētu, ka ienaidnieks nevar iegūt informāciju, ko varētu izmantot uzbrukuma plānošanai. Ļoti bieži tas attiecas ne tikai uz militāro vienību lielumu, bet arī uz izmantotajām stratēģijām un taktikām.
- Politiskā cenzūra: Valdība (vai politiskā partija) var aizturēt noteiktu veidu informāciju. Tas tiek darīts, lai izvairītos no sacelšanās vai neērtībām.
- Reliģiskā cenzūra: Bieži vien ir kāda dominējošā reliģija, kas izslēdz vai maina noteikta veida informāciju. Piemēram, Vatikāns cenzēja Galileo Galileju vai Irānas ajatolla Homeini aizliedza Salmana Rušdi romānu "Sātaniskās vārsmas". Rumānijā daudzās skolās vairs netiek mācīta evolūcija, un daudzās skolās ASV un Apvienotajā Karalistē atsakās diskutēt par kreacionismu.
- Korporatīvā cenzūra: (Bieži vien lieli) uzņēmumi pārtrauc materiālu publicēšanu, jo tie rāda kādu to biznesa ideju vai darbiniekus sliktā gaismā, un slikta gaisma nav laba.
Debates
Daudz tiek diskutēts par to, kad cenzūra ir pieļaujama. Piemēram, ASV prezidents Ričards Niksons cenzēja laikrakstu New York Times, kad tas mēģināja publicēt rakstus par Pentagona dokumentiem - slepenu militāro dokumentu grupu, kas liecināja, ka Niksons un militārie spēki meloja par Vjetnamas karu. Augstākā tiesa lietā New York Times Co pret Amerikas Savienotajām Valstīm atcēla cenzūru, norādot, ka Niksons nav pierādījis, ka tas būtu bīstami militārajiem spēkiem, bet tikai mulsinoši. Citās valstīs žurnālisti un blogeri (kurus parasti neuzskata par žurnālistiem) dažkārt tiek arestēti par sliktu vārdu paušanu par valdību. Ēģiptē Kareems Amers tika arestēts par islāma aizskaršanu un Ēģiptes prezidenta Hosni Mubaraka nosaucieniem par diktatoru.
Nevalstiskā cenzūra
Valdības nav vienīgās, kas cenzē informāciju. Piemēram, kad Middlebury koledžas vēstures katedra neļāva pasniedzējiem darbos izmantot Vikipēdiju kā avotu, daži teica, ka tā ir cenzūra. Tas bija tāpēc, ka katedra norādīja profesoriem (kuriem parasti ir akadēmiskā brīvība), kādus darbus viņiem vajadzētu vai nevajadzētu pieņemt. Dažkārt kāda grupa vai tīmekļa vietne neļauj izmantot dažus faktus, rakstus un attēlus, kurus, viņuprāt, nevajadzētu redzēt. Daudz tiek diskutēts par atšķirību starp cenzūru un rediģēšanu, proti, lemšanu par to, kas būtu vai nebūtu jāpublicē.
Zināšanu cenzūra
Dažkārt zināšanas tiek cenzētas, jo tiek uzskatīts, ka piekļuve tām var kaitēt vidusmēra cilvēkam.
Slate Magazine rakstīja, ka 18. gadsimtā Francijas karaļa padome pārtrauca Encyclopédie izplatīšanu, jo tā "grauj karalisko varu un veicina neatkarības un sacelšanās garu".
Ķīnas valdība kopš 2015. gada jūnija ir bloķējusi Vikipēdiju ķīniešu valodā.
2019. gada 16. jūlijā laikrakstā National Post tika publicēts raksts par sievieti, kurai tika aizliegts lietotTwitter. Lindsija Šepards (Lindsay Shepherd), kas tiek dēvēta par vārda brīvības aizstāvi, apgalvoja, ka twitter pārāk labprāt cenzē labēji noskaņotas sabiedrībā pazīstamas personas. Šeperda bija pasniedzēja asistente Vilfrīda Lorjēra universitātē.
Saistītās lapas
- Filmu cenzūra
- Google cenzūra
- Reportieri bez robežām
- Wikileaks
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir cenzūra?
A: Cenzūra ir tad, ja kāda iestāde (piemēram, valdība vai reliģija) vai cita grupa pārtrauc vai apslāpē saziņu. To var darīt dažādu iemeslu dēļ, piemēram, lai aizsargātu militāros noslēpumus, apturētu amorālus vai pret reliģiju vērstus darbus vai saglabātu politisko varu.
J: Kas ir cenzori?
A: Cenzori ir cilvēki, kuru uzdevums ir pārbaudīt visu veidu plašsaziņas līdzekļus un izņemt materiālus, kurus valdība vai cita iestāde ir atzinusi par nepareiziem, kaitīgiem, sensitīviem vai neērtiem.
Vai cenzūra vienmēr tiek uzskatīta par apvainojumu?
A: Jā, cenzūra gandrīz vienmēr tiek izmantota kā apvainojums, un ir daudz diskusiju par to, kas ir cenzūra un kad tā ir pieļaujama.
J: Vai valstīs, kurās ir vārda un preses brīvība, ir kādi ierobežojumi attiecībā uz to, ko drīkst publicēt?
A.: Pat attīstītajās valstīs ar lielu preses brīvību ir lietas, ko nedrīkst publicēt. Piemēram, žurnālistiem parasti nav atļauts publicēt daudzus militāros noslēpumus, un dažās valstīs pornogrāfija var tikt cenzēta, jo tā tiek uzskatīta par ne tikumisku.
Jautājums: Kas notiek, ja kāds publicē kaut ko, kas ir cenzēts?
A: Ja kāds publicē kaut ko, kas ir cenzēts, viņam var draudēt arests no valdības puses.
J: Kāpēc valdības cenzē noteiktus materiālus?
A: Valdības cenzē noteiktus materiālus, lai aizsargātu militāros noslēpumus, apturētu amorālus vai pret reliģiju vērstus darbus un saglabātu politisko varu.
J: Kā cenzūra ietekmē mūsdienu sabiedrību? A: Cenzūra ietekmē mūsdienu sabiedrību, ierobežojot piekļuvi informācijai, kas var novest pie zināšanu trūkuma par sabiedrībai svarīgām tēmām un jautājumiem. Tā arī ierobežo radošumu, neļaujot publiski dalīties ar noteiktiem izteiksmes veidiem, kas var ierobežot māksliniecisko izaugsmi sabiedrībā.
