Vikipēdija — atvērtā, bezmaksas interneta enciklopēdija

Vikipēdija — bezmaksas, atvērtā daudzvalodu interneta enciklopēdija: miljoniem rakstu, brīva rediģēšana un piekļuve ikvienam.

Vikipēdija ( izruna ) ir interneta enciklopēdijas tīmekļa vietne daudzās valodās, kurai var piekļūt bezmaksas. Ikvienam lietotājam nav jāmaksā par rakstu lasīšanu vai rediģēšanu; tomēr brīvprātīgie un citi atbalstītāji var ziedot, lai palīdzētu uzturēt projektu. Vikipēdija darbojas pēc principa, ka saturs ir "atvērts saturs" — tas nozīmē, ka rakstus drīkst kopēt, izplatīt un mainīt, ievērojot attiecīgās koplietošanas licences un rediģēšanas nosacījumus.

Vikipēdija pieder amerikāņu organizācijai Wikimedia Foundation, kura ir labdarības organizācija ar galveno biroju Sanfrancisko, Kalifornijā. Wikimedia Foundation koordinē tehnisko attīstību, serveru uzturēšanu un ziedojumu vākšanu, savukārt saturu veido un uztur brīvprātīgie redaktori visā pasaulē.

Vikipēdijas nosaukums ir divu vārdu — wiki un enciklopēdija - portmanteau. Termins "wiki" atsaucas uz tīmekļa vietni, kurā lietotāji ātri var veikt izmaiņas lapās un sadarboties.

Vikipēdiju 2001. gada 10. janvārī izveidoja Džimijs Velss un Lerijs Sangers kā daļu no iepriekšējās interneta enciklopēdijas ar nosaukumu Nupedia. 2001. gada 15. janvārī Vikipēdija kļuva par atsevišķu tīmekļa vietni. Tā ir wiki, kas darbojas, izmantojot programmatūru MediaWiki (tāpat kā visi pārējie Vikimēdijas projekti).

Ikviens, kas vēlas, var mainīt Vikipēdijas lapas vai izveidot jaunas. Visām enciklopēdijas lapām Vikipēdijā ir standarta lapu izkārtojums. Galvenās rediģēšanas iespējas ietver rediģēšanas logu, izmaiņu vēsturi, sarunu (Talk) lapas un skatīšanās sarakstu (watchlist), kas ļauj lietotājiem sekot izmaiņām konkrētās tēmās.

Galvenie principi un noteikumi

Vikipēdijas saturu veido brīvprātīgie, taču to darbību regulē vairāki pamatprincipi, kas palīdz uzturēt kvalitāti:

• Neitrāla pozīcija (NPOV) — rakstiem jābūt objektīviem un jāatspoguļo dažādas uztveres, izmantojot cienījamus avotus.
• Verificējamība — apgalvojumus jāvar pārbaudīt, atsaucoties uz uzticamiem, publiski pieejamiem avotiem.
• Nav oriģinālu pētījumu — saturam jābūt balstītam uz publicētiem avotiem, nevis personiskām secinājumiem.
• Atvērta rediģēšana — ikviens var rediģēt, bet kopiena un noteikti rīki (piem., administratoru darbības, robotprogrammas, atjaunošana un iebilstamības mehānismi) uzrauga un koriģē vandalismu vai problēmjautājumus.

Licences un kredīts

Lielākā daļa Vikipēdijas satura tiek izplatīta zem brīvām licencēm — galvenokārt Creative Commons Attribution-ShareAlike (CC BY-SA). Agrāk tika izmantota arī GNU Free Documentation License (GFDL), un daļa satura tika pārlicencēta uz CC BY-SA. Tas nozīmē, ka saturs ir atkārtoti izmantojams, ja tiek norādīts avots un ja saglabājas tāda pati koplietošanas licence.

Kopiena, pārvaldība un finansējums

Vikipēdijas kopienu veido brīvprātīgie rakstnieki, redaktori, administratoru loma, tehniskie uzturētāji un daudzi automatizēti rīki (boti). Lēmumi bieži tiek pieņemti, balstoties uz diskusijām starp lietotājiem, konsensu un Vikipēdijas lokālajiem noteikumiem. Wikimedia Foundation nodrošina organizatorisko un tehnisko atbalstu, bet uzņēmuma darbību finansē galvenokārt ar ziedojumiem no privātpersonām un organizācijām.

Saistītie projekti un pieejamība

Wikimedia kustība ietver vairākus citus projektus, kas papildina Vikipēdiju — piemēram, attēlu krātuve, vārdnīcas un brīvteksta projekti. Vikipēdija ir pieejama pārlūkā, ir pieejamas mobilās lietotnes, kā arī regulāri tiek publicēti datu atvērti dumi (database dumps), ko var izmantot bezsaistes un pētniecības vajadzībām. Tā arī piedāvā API piekļuvi automatizētām aplikācijām un pakalpojumiem.

Kritika un ierobežojumi

Vikipēdija tiek augstu vērtēta par pieejamību un plašo tēmu klāstu, taču tai ir arī kritika: rakstu kvalitāte var būt nevienmērīga, var rasties sistēmiskā aizspriedumība vai nepietiekami pārbaudīti avoti dažās tēmās, pastāv risks no vandalismiem un dezinformācijas. Kopiena un tehniskie rīki pastāvīgi strādā, lai mazinātu šos trūkumus.

Apjoms un attīstība

2011. gada septembrī Vikipēdijā bija aptuveni 18 miljoni lappušu aptuveni 300 valodās un vairāk nekā 3,50 miljardi vārdu visās Vikipēdijās. Kopš tā laika Vikipēdija ir strauji augusi — mūsdienās ir miljoniem rakstu daudzās valodās; angļu Vikipēdija ir viena no lielākajām. Kopējais rakstu skaits visās Vikipēdijās pastāvīgi mainās, un jaunākus skaitļus var atrast oficiālajos Wikimedia statistikas rīkos.

Vikipēdija ir plaši izmantots avots mācībām, pētniecībai un ikdienas informācijas meklēšanai, un tā turpina attīstīties gan tehniski, gan kopienas darbībā.

Vēsture

Vikipēdija sākās kā saistīts Nupedia projekts. Nupedia bija bezmaksas tiešsaistes enciklopēdijas projekts angļu valodā. Nupedia rakstus rakstīja un tie piederēja Bomis, Inc, kas bija tīmekļa portālu uzņēmums. Galvenie uzņēmuma darbinieki bija Džimijs Velss (Jimmy Wales), kurš vadīja Bomis, un Lerijs Sangers (Larry Sanger), Nupedia galvenais redaktors. Nupedia pirmo reizi tika licencēta ar Nupedia Open Content License, kas tika mainīta uz GNU Brīvās dokumentācijas licenci pirms Vikipēdijas izveides, un pirmo rakstu izveidoja pēc Ričarda Stallmana pieprasījuma.

Larijs Sangers un Džimijs Velss ir tie, kas izveidoja Vikipēdiju. Velss ir atbildīgs par projekta mērķu noteikšanu. Sangers izveidoja stratēģiju, kā izmantot wiki, lai sasniegtu Velsas mērķi. Lerijs Sangers 2001. gada 10. janvārī Nupedia adresātu sarakstā ierosināja izveidot wiki kā Nupedia "barošanas" projektu. Vikipēdija tika izveidota 2001. gada 15. janvārī. Tā tika palaista kā angļu valodas redakcija vietnē www.wikipedia.com, un Sangers par to paziņoja Nupedia adresātu sarakstā. Vikipēdijas "neitrāla viedokļa" politika tika kodificēta tās pirmajos mēnešos un bija līdzīga Nupedia agrākajai "neobjektīvajai" politikai. Citādi sākotnēji nebija daudz noteikumu, un Vikipēdija darbojās neatkarīgi no Nupedia.

Vikipēdija ieguva pirmos autorus no Nupedia, Slashdot un arī no meklētājprogrammām. Līdz 2001. gada beigām tā paplašinājās līdz aptuveni 20 000 rakstu un 18 valodām. Līdz 2002. gada beigām tajā bija 26 valodas, 2003. gada beigās - 46, bet 2004. gada beigās - 161 valoda. Gan Nupedia, gan Wikipedia pastāvēja līdz brīdim, kad 2003. gadā tika apturēti Nupedia serveri. Pēc tam tās teksts tika iekļauts Vikipēdijā. Angļu Vikipēdija 2007. gada 9. septembrī pārsniedza 2 miljonu rakstu robežu, padarot to par lielāko enciklopēdiju, kāda jebkad apkopota, pat lielāku par Jongles enciklopēdiju (1407. gads), kurai šis rekords piederēja tieši 600 gadus.

2009. gada augustā angļu Vikipēdija sasniedza 3 miljonus rakstu. Ap 2007. gada pavasari rakstu un autoru skaits, šķiet, pieauga lēnāk.

2014. gada oktobrī Polijā tika atklāts Vikipēdijas piemineklis, lai godinātu visus Vikipēdijas autorus.

10. gadadiena

2011. gada 15. janvārī Vikipēdija svinēja savu 10. gadadienu. Tā izmantoja īpašu logotipu (attēlā), lai atzīmētu 10 gadus kopš tās atklāšanas 2001. gada 15. janvārī. Logotips tika izmantots visu dienu angļu Vikipēdijas sānu joslā.

2011. gada 15. janvārī angļu Vikipēdijā izmantotais logotips


Vikipēdija sākotnēji tika izveidota no cita enciklopēdijas projekta - Nupedia.


Vikipēdija Piemineklis


Atskaņot multivides Video par to, kā Vikipēdija veicina brīvas zināšanas

Izmantojot Vikipēdiju

Vikipēdija ir bezmaksas vietne, kurā ikviens var izveidot vai rediģēt lapu. Tā ir globāla vietne, kas pieejama daudzās valodās. Lai gan cilvēki var izmantot jebkuru meklētājprogrammu, Vikipēdijas lapa parādīsies daudzu meklēšanas veidu pirmajos rezultātos. Lai labāk izmantotu Vikipēdiju, cilvēkiem ir jāizprot lapas pamatfunkcijas. Kamēr viņi meklē lapu, tā tiek organizēta. Viņiem kā Vikipēdijas lietotājiem ir jābūt labai izpratnei par Vikipēdiju.

• Vai zinājāt, ka: Jaunie raksti: sīkumi no jauniem rakstiem.
• Ziņās: Pasaules ziņas.
• Šajā dienā: Jubilejas.
• Pašreizējie notikumi: Pašlaik nav pieejami.

Klikšķināms

(apskatīt - apspriest)

WIKIPEDIA - Brīvā enciklopēdija

WIKIPEDIA - piektā populārākā vietne internetā tika izveidota 2001. gada 15. janvārī (1. rediģēšanu veica viens no tās dibinātājiem Džimijs Velss), šobrīd tā tiek publicēta vairāk nekā 300 valodās, ir brīvi pieejama visā pasaulē jau 19 gadus, 4 mēnešus un 7 dienas - Vikipēdijā (2020. gada 10. februārī) kopumā ir vairāk nekā 51 542 106 raksti (6 012 163 angļu valodā (statistika); 151 656 vienkāršā angļu valodā) - *VIRTUĀLI* => Top10-100-1000; *LABĀKIE PĀRSKATĪJUMI* => vairāk nekā 29 800; *POPULĀRI PĀRSKATĪJUMI* (pēdējā nedēļa) => Top25; Top5000 - un tai ir (vienkāršajā angļu valodas versijā) 17 administratori un 1 306 aktīvi redaktori - no 13. novembra līdz 21. decembrim:45, 2020. gada 22. maijs (UTC).

• Vikipēdija => ir "vairāk nekā 85 reizes" lielāka par enciklopēdiju Britannica. (calc)
• Vikipēdija => Ir kodēts sintētiskās DNS virknēs - no 2019. gada jūnija.
• Vikipēdija => Uz Mēness ir lāzerā iegravēts uz stikla - no 2019. gada aprīļa.
• Vikipēdija => Ir pieejams kā 7,473 Grāmatas par $500,000 - no 2015. gada jūlija.
• Vikipēdija => Tiek godināts ar pieminekli - no 2014. gada oktobra.
• Vikipēdija => Vai asteroīda nosaukums - no 2013. gada janvāra.
• Vikipēdija => "Ir viens no dārgakmeņiem interneta kronī."
• Wikipedia => "Nos Auxilium Facere Interrete Non Lactaverunt."
• Vikipēdija => "Iedomājieties pasauli, kurā katrs cilvēks var brīvi dalīties ar visu zināšanu kopumu. Tieši to mēs darām."

 

Vikipēdijas drukātās versijas aptuvenais izmērs (2010. gada augusts). Noklikšķiniet šeit, lai iegūtu atjauninātu attēlu, izmantojot Encyclopædia Britannica sējumus.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Vikipēdija?

Jautājums: Kam pieder Wikipedia?

Jautājums: Cik valodu ir Vikipēdijā?

J: Kad tika izveidota Vikipēdija?

J: Kādu programmatūru izmanto Vikipēdija?

J: Vai visām Vikipēdijas lapām ir standarta lapu izkārtojums?

Meklēt pēc burta