Vikipēdija ( izruna ) ir interneta enciklopēdijas tīmekļa vietne daudzās valodās, kurai var piekļūt bezmaksas. Ikvienam lietotājam nav jāmaksā par rakstu lasīšanu vai rediģēšanu; tomēr brīvprātīgie un citi atbalstītāji var ziedot, lai palīdzētu uzturēt projektu. Vikipēdija darbojas pēc principa, ka saturs ir "atvērts saturs" — tas nozīmē, ka rakstus drīkst kopēt, izplatīt un mainīt, ievērojot attiecīgās koplietošanas licences un rediģēšanas nosacījumus.
Vikipēdija pieder amerikāņu organizācijai Wikimedia Foundation, kura ir labdarības organizācija ar galveno biroju Sanfrancisko, Kalifornijā. Wikimedia Foundation koordinē tehnisko attīstību, serveru uzturēšanu un ziedojumu vākšanu, savukārt saturu veido un uztur brīvprātīgie redaktori visā pasaulē.
Vikipēdijas nosaukums ir divu vārdu — wiki un enciklopēdija - portmanteau. Termins "wiki" atsaucas uz tīmekļa vietni, kurā lietotāji ātri var veikt izmaiņas lapās un sadarboties.
Vikipēdiju 2001. gada 10. janvārī izveidoja Džimijs Velss un Lerijs Sangers kā daļu no iepriekšējās interneta enciklopēdijas ar nosaukumu Nupedia. 2001. gada 15. janvārī Vikipēdija kļuva par atsevišķu tīmekļa vietni. Tā ir wiki, kas darbojas, izmantojot programmatūru MediaWiki (tāpat kā visi pārējie Vikimēdijas projekti).
Ikviens, kas vēlas, var mainīt Vikipēdijas lapas vai izveidot jaunas. Visām enciklopēdijas lapām Vikipēdijā ir standarta lapu izkārtojums. Galvenās rediģēšanas iespējas ietver rediģēšanas logu, izmaiņu vēsturi, sarunu (Talk) lapas un skatīšanās sarakstu (watchlist), kas ļauj lietotājiem sekot izmaiņām konkrētās tēmās.
Galvenie principi un noteikumi
Vikipēdijas saturu veido brīvprātīgie, taču to darbību regulē vairāki pamatprincipi, kas palīdz uzturēt kvalitāti:
- Neitrāla pozīcija (NPOV) — rakstiem jābūt objektīviem un jāatspoguļo dažādas uztveres, izmantojot cienījamus avotus.
- Verificējamība — apgalvojumus jāvar pārbaudīt, atsaucoties uz uzticamiem, publiski pieejamiem avotiem.
- Nav oriģinālu pētījumu — saturam jābūt balstītam uz publicētiem avotiem, nevis personiskām secinājumiem.
- Atvērta rediģēšana — ikviens var rediģēt, bet kopiena un noteikti rīki (piem., administratoru darbības, robotprogrammas, atjaunošana un iebilstamības mehānismi) uzrauga un koriģē vandalismu vai problēmjautājumus.
Licences un kredīts
Lielākā daļa Vikipēdijas satura tiek izplatīta zem brīvām licencēm — galvenokārt Creative Commons Attribution-ShareAlike (CC BY-SA). Agrāk tika izmantota arī GNU Free Documentation License (GFDL), un daļa satura tika pārlicencēta uz CC BY-SA. Tas nozīmē, ka saturs ir atkārtoti izmantojams, ja tiek norādīts avots un ja saglabājas tāda pati koplietošanas licence.
Kopiena, pārvaldība un finansējums
Vikipēdijas kopienu veido brīvprātīgie rakstnieki, redaktori, administratoru loma, tehniskie uzturētāji un daudzi automatizēti rīki (boti). Lēmumi bieži tiek pieņemti, balstoties uz diskusijām starp lietotājiem, konsensu un Vikipēdijas lokālajiem noteikumiem. Wikimedia Foundation nodrošina organizatorisko un tehnisko atbalstu, bet uzņēmuma darbību finansē galvenokārt ar ziedojumiem no privātpersonām un organizācijām.
Saistītie projekti un pieejamība
Wikimedia kustība ietver vairākus citus projektus, kas papildina Vikipēdiju — piemēram, attēlu krātuve, vārdnīcas un brīvteksta projekti. Vikipēdija ir pieejama pārlūkā, ir pieejamas mobilās lietotnes, kā arī regulāri tiek publicēti datu atvērti dumi (database dumps), ko var izmantot bezsaistes un pētniecības vajadzībām. Tā arī piedāvā API piekļuvi automatizētām aplikācijām un pakalpojumiem.
Kritika un ierobežojumi
Vikipēdija tiek augstu vērtēta par pieejamību un plašo tēmu klāstu, taču tai ir arī kritika: rakstu kvalitāte var būt nevienmērīga, var rasties sistēmiskā aizspriedumība vai nepietiekami pārbaudīti avoti dažās tēmās, pastāv risks no vandalismiem un dezinformācijas. Kopiena un tehniskie rīki pastāvīgi strādā, lai mazinātu šos trūkumus.
Apjoms un attīstība
2011. gada septembrī Vikipēdijā bija aptuveni 18 miljoni lappušu aptuveni 300 valodās un vairāk nekā 3,50 miljardi vārdu visās Vikipēdijās. Kopš tā laika Vikipēdija ir strauji augusi — mūsdienās ir miljoniem rakstu daudzās valodās; angļu Vikipēdija ir viena no lielākajām. Kopējais rakstu skaits visās Vikipēdijās pastāvīgi mainās, un jaunākus skaitļus var atrast oficiālajos Wikimedia statistikas rīkos.
Vikipēdija ir plaši izmantots avots mācībām, pētniecībai un ikdienas informācijas meklēšanai, un tā turpina attīstīties gan tehniski, gan kopienas darbībā.
