Datorprogrammatūra, saukta arī par programmatūru, ir instrukciju un to dokumentācijas kopums, kas datoram norāda, ko darīt vai kā veikt konkrētus uzdevumus. Programmatūra ietver visas dažādās datorā esošās programmas, piemēram, lietojumprogrammas un operētājsistēmu. Lietojumprogrammas ir programmas, kas paredzētas konkrētu darbību veikšanai — piemēram, spēle vai teksta procesors. Operētājsistēma (piemēram, Mac OS, Microsoft Windows, Android un dažādas Linux distribūcijas) ir programmatūras slānis, kas nodrošina platformu lietojumprogrammu darbināšanai un kontrolē aparatūras resursus un lietotāja saskarnes elementus, tostarp displeju, tastatūru un perifēriju.

Kas ir programmatūra — īsi un skaidri

Vārdu "programmatūra" pirmo reizi lietoja 20. gadsimta 60. gadu beigās, lai uzsvērtu tās atšķirību no datortehnikas, kuru lietotājs var fiziski novērot. Programmatūra ir instrukciju kopums, ko dators izpilda. Pirms kompaktdisku (CD) vai interneta laikmeta attīstības programmatūru glabāja dažādos datora datu glabāšanas līdzekļos, piemēram, papīra perforācijas kartēs, magnētiskajos diskos vai magnētiskajās lentēs.

Galvenie programmatūras veidi

  • Sistēmas programmatūra: operētājsistēmas un draiveri, kas pārvalda aparatūru un pamatfunkcijas (piem., Mac OS, Microsoft Windows, Android, Linux).
  • Lietojumprogrammas: programmas, kuras lietotājs izmanto konkrētiem mērķiem — biroja rīki, tīmekļa pārlūkprogrammas, spēles, multimediju atskaņotāji u.c. (skat. arī lietojumprogrammas).
  • Starpprogrammatūra (middleware): programmatūras slāņi, kas saista lietojumprogrammas ar operētājsistēmu vai tīklu (piem., datu bāzu savienotāji, ziņapmaiņas serveri).
  • Utilītas un palīgrīki: diagnostikas, dublēšanas un optimizācijas rīki, kas palīdz uzturēt sistēmas darbību.
  • Iebūvētā (embedded) programmatūra: programmatūra, kas darbojas īpašās ierīcēs (piem., sadzīves tehnikā, medicīnas ierīcēs vai automobiļu vadības sistēmās).

Kas ir programmaparatūra (firmware)

Vārdu "programmaparatūra" dažkārt lieto, lai apzīmētu programmatūras veidu, kas īpaši izstrādāta konkrētam datora vai elektroniskas ierīces tipam un parasti tiek glabāta datora Flash atmiņā vai ROM mikroshēmā. Programmaparatūra parasti kontrolē aparatūras darbību tieši. Piemēri ir programmaparatūra kompaktdisku diskdzinim vai programmaparatūra modēmam.

Programmatūras izstrāde un dzīves cikls

Programmatūras izstrādē parasti iekļauti šādi posmi:

  • prasību analīze un specifikācija;
  • dizains un arhitektūra, kurā jāņem vērā maināmība un atbilstība (modularitāte, paplašināmība);
  • programmēšana (kodēšana) dažādās programmēšanas valodās;
  • testēšana (unit test, integrācijas testēšana, sistēmas testēšana, lietotāja pieņemšanas testi);
  • ieviešana (izlaišana), uzturēšana un atjaunināšana.

Ir vairāki programmatūras izstrādes modeļi, piemēram, Build and Fix, Waterfall (ūdenskrītis) un Agile metodes, kas atšķiras pēc pieejas plānošanai, īstenošanai un iterācijai. Programmatūras inženieri, testētāji un sistēmadministratori kopā strādā, lai nodrošinātu drošu, darbspējīgu un lietotājam draudzīgu risinājumu.

Licences, izplatīšana un drošība

  • Licencēšana: programmatūra var būt komerciāla (proprietāra), brīvi pieejama un atvērtā koda (open source), bezmaksas (freeware) vai izmēģināma (shareware). Licences nosaka, kā programmatūru drīkst lietot, koplietot un modificēt.
  • Izplatīšana: mūsdienās programmatūru izplata gan fiziskos nesējos, gan galvenokārt internetā — caur mākoņpakalpojumiem (SaaS), lietotņu veikaliem un tiešām lejupielādēm.
  • Drošība: programmatūras drošība ir kritiska — tai jāaizsargā datus, jānovērš nedrošības un jānodrošina regulāri atjauninājumi, lai novērstu ievainojamības.

Kāpēc programmatūra ir svarīga

Mūsdienās programmatūra ir kļuvusi par būtisku mūsu ikdienas dzīves sastāvdaļu. Bez tās pārvaldības, komunikācijas, izglītības, veselības aprūpes un biznesa procesi nebūtu iespējami tādā apjomā, kādā tie ir tagad. Programmatūra automatizē uzdevumus, apstrādā datus, savieno ierīces un ļauj cilvēkiem un organizācijām darboties efektīvāk.

Bieži sastopami programmatūras piemēri

  • Tīmekļa pārlūkprogrammas (piekļuve internetam)
  • Teksta redaktori un biroja komplekti (piem., teksta procesors)
  • Spēles un multimediju lietotnes
  • Mobilās lietotnes uz Android vai iOS platformām
  • Sistēmu programmatūra — Microsoft Windows, Linux, Mac OS
  • Iebūvētā programmatūra, kas kontrolē rūpnieciskas vai sadzīves ierīces

Programmatūra turpina attīstīties — ar mākslīgā intelekta, mašīnmācīšanās un mākoņtehnoloģiju integrāciju tā kļūst arvien jaudīgāka un aizvien vairāk sasaista virtuālo un fizisko pasauli. Laba programmatūra ir droša, uzturama un pielāgojama lietotāju vajadzībām.