Datorizēta datu glabāšana
Datora datu glabāšana ir vairāku datora komponentu nosaukums. Šo komponentu galvenais mērķis ir uzglabāt datus. Pēc tam centrālais procesors var iegūt un mainīt datus. Lielākajā daļā datoru ir datora atmiņas hierarhija: Atmiņai, kas atrodas "tuvāk" centrālajam procesoram, parasti ir ātrāka piekļuve, taču tā ir arī mazāka; lai saglabātu datus, kas tiek glabāti šāda veida atmiņā, parasti ir nepieciešama elektriskā jauda.
Attālāk esošai atmiņai parasti ir lēnāka piekļuve, taču tā ir arī lielāka. Klasiskie šāda veida datu glabāšanas datu nesēji ir cietie diski un USB zibatmiņas. Daži datu nesēji piedāvā vēl lielāku ietilpību, taču piekļuve tiem ir ļoti lēna. Šādu datu nesēju piemēri ir lentes diski. Mūsdienu centrālajiem procesoriem ir reģistri, kuros var glabāt datus, tiem bieži ir arī vairāku līmeņu kešatmiņa.
Visbeidzot, ir galvenā atmiņa, kurai var piekļūt procesors. Šīs trīs atmiņas parasti dēvē par primāro datu glabātuvi. Dažiem datoriem ir arī kešatmiņa.
Sekundārā krātuve parasti nav tieši pieejama centrālajam procesoram, un, lai dati būtu pieejami, tie ir jāpārnes uz primāro krātuvi. Sekundārā krātuve ietver cietos diskus un negaistošo brīvpiekļuves atmiņu. Terciārā krātuve tiek izmantota arhivēšanai un dublēšanai; ļoti bieži pirms lietošanas tā tiek kopēta uz sekundāro krātuvi. Programmatūru dažkārt izplata, izmantojot terciāros datu nesējus, piemēram, magnētiskās lentes un CD-ROM.
40 GB PATA cietais disks (HDD); savienots ar datoru, tas kalpo kā sekundārā krātuve.
160 GB SDLT lentes kasetne, piemēram, bezsaistes datu glabāšana. Ja to izmanto robotizētā lentņu bibliotēkā, to klasificē kā terciāro krātuvi.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir datora datu glabāšana?
A: Datora datu glabātuve ir vairāku datora komponentu nosaukums, ko izmanto datu glabāšanai.
J: Kāds ir šo komponentu mērķis?
A: Šo komponentu galvenais mērķis ir uzglabāt datus, lai centrālais procesors varētu tiem piekļūt un tos mainīt.
J: Kā darbojas atmiņas hierarhija?
A: Lielākajā daļā datoru pastāv datora atmiņas hierarhija, kurā atmiņai, kas atrodas tuvāk centrālajam procesoram, parasti ir ātrāka piekļuve, bet tās izmērs ir mazāks, savukārt atmiņai, kas atrodas tālāk no centrālā procesora, piekļuve ir lēnāka, bet tās izmērs ir lielāks.
J: Kādi ir daži klasisko atmiņas nesēju piemēri?
A: Klasisko atmiņas nesēju piemēri ir cietie diski un USB zibatmiņas.
J: Kāda veida datu nesējiem ir lielāka ietilpība, bet piekļuve tiem ir ļoti lēna?
A: Tādi datu nesēji kā lentes diski piedāvā lielāku ietilpību nekā citi datu nesēji, tomēr piekļuve tiem ir ļoti lēna.
J: Kādi ir primārie datu glabāšanas komponenti?
A.: Primārie datu glabāšanas komponenti ir mūsdienu procesoru reģistri, kuros var glabāt datus, vairāku līmeņu kešatmiņa un galvenā atmiņa, kurai var piekļūt procesors.
J: Kāda veida datu glabātuvei procesors parasti nevar tieši piekļūt?
A: Sekundārajai datu glabāšanai parasti nevar tieši piekļūt no centrālā procesora, un pirms tās izmantošanas tās saturs jāpārnes uz primāro datu glabāšanu. Kā piemērus var minēt cietos diskus un negaistošo brīvpiekļuves atmiņu.
