Modems
Modems (no: modulator demodulator) ir datora aparatūras daļa. To izmanto saziņai starp attāliem datoriem. Lai izveidotu savienojumu, ir nepieciešami divi modemi, pa vienam katrā datorā, un katrs modems var nosūtīt un saņemt datus uz otru modemu un no tā.
- Modulācija ir datora digitālo datu pārveidošana analogajos datos (audio signālos vai skaņās), kas nosūtāmi pa telefona līnijām.
- Demodulācija ir analogo datu, kas tiek saņemti pa telefona līnijām, pārveidošana ciparu datos, kurus izmanto dators.
Modemus klasificē pēc datu apjoma, ko tie var nosūtīt noteiktā laikā, ko parasti mēra bitos sekundē (bits/s jeb bps). Tos klasificē arī pēc pieslēgšanas metodes. 20. gadsimtā parasti izmantoja zvanāmos modemus, bet tagad vairāk izmanto DSL modemus un kabeļtelevīzijas modemus.
Modemus, kas ar datoru savienoti ar kabeli, sauc par ārējiem modemiem. Modemi, kas atrodas datorā, ir iekšējie modemi. Daži iekšējie modemi ir daļa no pamatplates, citi ir iebūvēti datorā uz PC kartes. Lielākā daļa DSL un kabeļmodemu ir ārējie modemi.
Daudzi modemi tiek izmantoti, lai pieslēgtos internetam, izmantojot tālruņa vai kabeļtelevīzijas pakalpojumus. Lēno tālruņa pakalpojumu sauc par zvanu savienojumu (maksimālais ātrums 56 000 bitu sekundē). Ātrāku tālruņa pakalpojumu sauc par DSL, un tas parasti ir vairāk nekā desmit reizes ātrāks. Kabeļmodemi pieslēdzas, izmantojot kabeļtelevīziju, un ir līdzīgi ātri.
CEA 2006. gadā veiktajā pētījumā konstatēts, ka ASV samazinās zvanāmā interneta piekļuve. Interneta pieslēgumi ar zvanāmo pieslēgumu 2000. gadā veidoja 74 % no visiem ASV interneta pieslēgumiem privātpersonām. Šis samazinājums ir vairāk vai mazāk atspoguļojies arī Kanādā un Austrālijā.
Līdz 2003. gadam ASV izsaukšanas modema izmantošana samazinājās līdz 60 %, bet 2006. gadā - līdz 36 %. Savulaik ASV vispopulārākais interneta piekļuves veids bija balss joslas modemi, bet, tā kā arvien vairāk mājsaimniecību izmanto ātrākus interneta piekļuves veidus, tradicionālais 56K modems zaudē popularitāti.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir modems?
A: Modems ir datoriekārta, ko izmanto saziņai starp attālinātiem datoriem. Tas darbojas, modulējot ciparu datus no datora analogos datos (signālos vai toņos), ko var nosūtīt pa tālruņa līnijām, un demodulējot analogos datus, kas saņemti pa tālruņa līnijām, atpakaļ ciparu datos, ko var izmantot datorā.
J: Kā tiek klasificēti modemi?
A: Modemus iedala pēc to savienojuma metodes un datu apjoma, ko tie var pārraidīt noteiktā laikā, ko parasti mēra bitos sekundē (bits/s vai bps).
J: Kas ir ārējie un iekšējie modemi?
A: Ārējie modemi ir savienoti ar datoru ar kabeli, bet iekšējie modemi ir datorā - vai nu uz datora kartes, vai arī kā daļa no pamatplates.
J: Kā parasti izmantojat modemu, lai piekļūtu internetam?
A: Internetam parasti piekļūst, izmantojot lēnu tālruņa savienojumu, ko sauc par zvanu savienojumu (56 000 bitu sekundē vai mazāk), ātrāku tālruņa savienojumu, ko sauc par DSL (parasti vairāk nekā desmit reizes ātrāks nekā zvanu savienojums), vai kabeļtelevīzijas pakalpojumu, izmantojot kabeļmodēmus (tikpat ātrs).
J: Kādi bija pierādījumi par zvanāmā interneta piekļuvi ASV 2006. gadā?
A: 2006. gadā tika konstatēts, ka ASV mājsaimniecībās 36 % no visiem interneta lietotājiem bija dial-up piekļuve internetam, salīdzinot ar 74 % 2000. gadā. Šis samazinājums ir vērojams arī Kanādā un Austrālijā.
J: Kāpēc tradicionālais 56K modems zaudē popularitāti?
A: Tā kā arvien vairāk mājsaimniecību izmanto ātrākus piekļuves veidus internetam, piemēram, DSL un kabeļtelevīzijas pakalpojumus, tradicionālais 56K modems zaudē popularitāti, jo ir lēnāks nekā citi pašlaik pieejamie veidi.
