Saskarsme
Saziņa ir informācijas nodošana no sūtītāja saņēmējam, izmantojot kādu informācijas nesēju. Ir dažādi plašsaziņas līdzekļi, kurus var izmantot:
- Vizuālā komunikācija (izmantojot ķermeņa valodu vai žestus).
- Saziņa ar skaņām (līdzīgi cilvēku valodai, bet var būt arī suņa riešana).
- Saziņa, izmantojot pieskārienu
- Smaržu izmantošana
- Rakstīšanas izmantošana
Saziņa var būt gan izrunāta (vārds), gan neizrunāta (smaids). Saziņai ir daudz veidu, un tā notiek visu laiku. Sazinās ne tikai cilvēki, bet arī lielākā daļa citu dzīvnieku. Dažas saziņas notiek bez domāšanas, piemēram, mainot stāju.
Komunikāciju, ar kuru mēģina mainīt kāda cilvēka viedokli, var saukt par pārliecināšanu vai propagandu.
Saziņas plūsmas shēma.
Tas ir līdzīgi saziņai, runājot
Kā darbojas saziņa
Saziņa notiek, apmainoties ar informāciju vai ziņojumiem. Ļoti vienkāršā valodā
- Sūtītājs no idejas izveido vēstījumu. To parasti sauc par kodēšanu
- Sūtītājs pārraida ziņojumu, izmantojot informācijas nesēju.
- Saņēmējs saņem ziņojumu un atšifrē to.
Papildus ziņojuma saturam ir svarīgi arī citi aspekti. Tās nav daļa no paša vēstījuma, bet gan no tā konteksta.
- Kas sazinās un kāds ir saziņas veicēja statuss?
- Komunikācijas ziņojumi parasti nenāk vieni paši, bet tos pavada citi ziņojumi. Tie arī tiek interpretēti.
Lai ziņojuma apmaiņa būtu veiksmīga, sūtītājam un saņēmējam ir jāvienojas par vārdu krājumu. Vārds "dzīvžogs" atkarībā no konteksta var nozīmēt pilnīgi atšķirīgas lietas. Bioloģijā dzīvžogs ir krūmu vai koku rinda, kas veido barjeru vai robežu. Finanšu jomā dzīvžogs ir ieguldījums, kas veikts, lai samazinātu cita ieguldījuma risku. Lingvistikā dzīvžogs ir vārds vai vārdu kopums, kas mazina citu vārdu nozīmi. Tāpēc bez jebkādas informācijas ir ļoti grūti noteikt, kuru dzīvžogu runātājs patiešām ir domājis.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir saziņa?
A: Saziņa ir informācijas pārraide no sūtītāja saņēmējam, izmantojot informācijas nesēju.
J: Kādi ir dažādi saziņas līdzekļi, ko var izmantot saziņai?
A: Dažādi saziņas līdzekļi, ko var izmantot saziņai, ir vizuālā saziņa, skaņas saziņa, taustes saziņa, smaržas saziņa un rakstiskā saziņa.
J: Vai saziņa var būt nerokāla?
A: Jā, saziņa var būt nerokāla. Piemēram, smaids ir neizrunātas saziņas veids.
J: Vai tikai cilvēki sazinās?
A: Nē, ne tikai cilvēki sazinās. Arī lielākā daļa citu dzīvnieku sazinās.
J: Kas ir pārliecināšana vai propaganda?
A: Pārliecināšana jeb propaganda ir saziņa, kuras mērķis ir mainīt kāda cilvēka viedokli.
Vai visi saziņas veidi ir apzināti?
A.: Nē, ne visi saziņas veidi ir apzināti. Piemēram, pozas maiņa var būt neapzināta komunikācijas forma.
J: Cik bieži notiek saziņa?
A: Komunikācija notiek visu laiku, pastāvīgi un nepārtraukti, apzināti vai neapzināti.
