Propaganda
Propaganda ir informācijas izplatīšanas komunikācijas veids. Tā vienmēr ir tendencioza. Informācija ir veidota tā, lai cilvēki justos noteiktā veidā vai noticētu kādai lietai. Bieži vien informācija ir politiska.
Ir grūti noteikt, vai informācija ir patiesa vai nepatiesa. Ļoti bieži informācija ir mulsinoša un negodīga. Propagandas dēļ strīdi ieilgst un ir grūtāk atrisināmi. Tā var būt plakātu, televīzijas reklāmu un radio paziņojumu veidā.
Vārds "propaganda" cēlies no latīņu valodas. Sākotnēji tas nozīmēja "idejas, kas jāizplata". Taču Pirmā pasaules kara laikā tas sāka apzīmēt politiskas idejas, kas ir maldinošas.
Propaganda savā ziņā ir līdzīga reklāmai. Piemēram, lai izplatītu savas idejas, tā izmanto plašsaziņas līdzekļus. Taču reklāma parasti cenšas kaut ko pārdot, bet propaganda ir saistīta ar idejām. Tā bieži ir politiska, un to izmanto valstis vai politiskās partijas, nevis privāti uzņēmumi.
Francijas pastkarte - Ingordo, 1915. gads. Vācijas imperators Vilhelms II karikatūrā mēģina apēst pasauli, bet viņam tas šķiet "pārāk grūti".
Izmanto
Karu laikā bieži tiek izmantota propaganda. Tur tā var būt ļoti noderīga. Dažkārt tā priecē valsts iedzīvotājus, stāstot viņiem, ka viņu valsts cīnās labi, un stāstot, cik svarīgi ir uzvarēt ienaidnieku. Dažkārt tā cenšas likt cilvēkiem ienīst ienaidnieku. Informācija var stāstīt cilvēkiem, ka ienaidnieks ir ļauns, vai likt viņiem šķist necilvēcīgiem. Dažreiz valdība sniedz propagandu ienaidniekam - stāsta, ka karš viņiem iet slikti un ka viņiem būtu jāpārtrauc karot.
Ja valstī nenotiek karš, propagandu joprojām var izmantot. Valdība var izmantot propagandu, lai mainītu cilvēku viedokli par politisko situāciju. Grupa var mēģināt mainīt cilvēku attieksmi pret kādu jautājumu.
Dažās valstīs, piemēram, diktatūrās, propaganda tiek izmantota kopā ar cenzūru. Kamēr propaganda cenšas cilvēkiem iedvest nepatiesas idejas, cenzūra liek klusēt tiem, kas nepiekrīt propagandai. Tad propaganda var teikt visu, jo neviens to nevar publiski apšaubīt.
Propagandu izmanto arī, lai iekarotu cilvēkus, tos apmānot. Daži cilvēki saka, ka sektas izmanto propagandu, lai panāktu, ka cilvēki tām pievienojas.
Propagandas piemēri:
- Britu propaganda pret Vāciju Pirmajā pasaules karā.
- Vācu propaganda pret Poliju Otrā pasaules kara sākšanai, skatīt Uzbrukums nosūtītājam Gleivicā.
- Propagandu ar masu mediju (preses, radio un kino) starpniecību Padomju Savienība izmantoja no sākuma līdz beigām. Daži izcili mākslinieki, piemēram, Sergejs Eizenšteins un Els Līcisickis, palīdzēja viņiem to darīt. Daudzi citi, piemēram, Solžeņicins, to nedarīja.
Vēsture
Propagandu ir izmantojušas visas zināmās civilizācijas. To izmantoja Ramzess II uz saviem pieminekļiem SenajāĒģiptē; to izmantoja sengrieķu oratori; to izmantoja Jūlijs Cēzars un visi Romas imperatori. Pats vārds ir veidots no propagate, kas nozīmē vairoties.
Propagandu daudz tālāk attīstīja Katoļu baznīcas Sacra Congregatio de Propaganda Fide. Šai komitejai, ko 1622. gadā dibināja pāvests Gregors XV, bija darbības nodaļas lielākajā daļā Eiropas valstu. Tās bija inkvizīcijas vietējās filiāles, kas meklēja ķecerus. Ar spīdzināšanu un nāves draudiem sadedzinot uz kūlas tās piespieda ķecerus atteikties (publiski atsaukt savu iepriekšējo pārliecību). Mērķis bija likvidēt visus izaicinājumus Baznīcas pārākumam ticības jautājumos. Inkvizitoriem paredzētajā 1578. gada rokasgrāmatā bija norādīts: "Sodīšana nenotiek pirmām kārtām un sodāmās personas labā un labā, bet gan sabiedrības labā, lai citi tiktu iebiedēti un atsvešināti no ļaunuma, ko viņi gribētu darīt.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir propaganda?
A: Propaganda ir saziņas veids, kas izplata neobjektīvu informāciju, kuras mērķis ir radīt cilvēkiem noteiktas sajūtas vai pārliecību.
J: Vai propagandā sniegtā informācija vienmēr ir patiesa?
A: Nē, ir grūti noteikt, vai propagandā sniegtā informācija ir patiesa vai nepatiesa.
J: Kāds ir propagandas mērķis?
A: Propagandas mērķis ir likt cilvēkiem justies vai noticēt kādai noteiktai lietai. Bieži vien tai ir politisks raksturs.
J: Kādi var būt propagandas veidi?
A: Propaganda var būt plakātu, televīzijas reklāmu un radio paziņojumu veidā.
J: Kāda ir vārda propaganda izcelsme?
A: Vārds propaganda ir cēlies no latīņu valodas, un sākotnēji tas nozīmēja "idejas, kas jāizplata". Taču Pirmā pasaules kara laikā ar to sāka apzīmēt politiskas idejas, kurām ir jābūt maldinošām.
J: Ar ko propaganda ir līdzīga reklāmai?
A: Propaganda ir līdzīga reklāmai, jo tā izmanto plašsaziņas līdzekļus, lai izplatītu savas idejas, bet tās mērķis bieži ir politisks, nevis komerciāls.
J: Kas parasti izmanto propagandu?
A: Propagandu bieži izmanto valstis vai politiskās partijas, nevis privāti uzņēmumi.
