Otrais pasaules karš (1939.–1945.), Padomju Savienībā saukts par Lielo Tēvijas karu, bet Āzijā to bieži saista arī ar Otrais Ķīnas un Japānas karš, bija globāls bruņots konflikts, kurā tieši un netieši iesaistījās lielākā pasaules daļa un lielākā daļa valstu. Lielākā daļa valstu karoja galvenokārt 1939.–1945. gadā, taču konflikti Āzijā bija sākušies jau 1937. gadā. Pēdējā laikā karā piedalījās gandrīz visas lielvalstis, kas sadalījās divās pretējās militāro alianšu grupās — Sabiedrotie un Osi (Asi) lielvalstis. Otrais pasaules karš bija vēstures lielākais un nāvējošākais konflikts: iesaistīti miljoniem karavīru un civiliedzīvotāju, militāra produkcija un izmaksas sasniedza neticamus apmērus, un bojā gāja aptuveni 50–85 miljoni cilvēku — lielākā daļa no tiem bija civiliedzīvotāji. Konflikts ietvēra masu slepkavības, apzinātu genocīdu — tajā skaitā holokaustu, plašu stratēģiskobombardēšanu, badu, slimības un pirmo un vienīgo reizi vēsturē militāros mērķos izmantotos kodolieročus.

Cēloņi un priekšvēstures

Kara galvenie cēloņi bija sarežģīti un savstarpēji saistīti:

  • Starptautiskā spriedze pēc Pirmā pasaules kara, neapmierinātība ar Versaļas līguma nosacījumiem un ekonomiskas grūtības 1920.–1930. gados.
  • Ekspansionistiskas ideoloģijas un totalitāras valdības — nacistiskā Vācija, fašistiskā Itālija un militāristiskā Japāna — kas tiecās paplašināt ietekmi un teritorijas.
  • Teritoriālie strīdi un resurss-segvērtību alkas, īpaši Austrumeiropā, Balkānos, Āfrikā un Āzijā.
  • Sabiedroto un Ošu alianšu konfrontācija, kas izpaudās arī kā pastāvīga bruņoto spēku paplašināšanās un vietējo konfliktu eskalācija.

Galvenie kara posmi un teātri

Kara darbība notika vairākos galvenajos teātros: Eiropā un Vidusjūrā, Ziemeļāfrikā, Austrumu frontē (Pret Padomju Savienību), Atlantijas okeānā (konvoji un jūras karš) un Klusajā okeānā/Āzijā. Abas puses veidoja dažādas koalīcijas — sākotnēji pret Osiem cīnījās tādas valstis kā Ķīna, Francija un Lielbritānija, kurām vēlāk pievienojās Padomju Savienība, ASV un citas valstis; pretī stāvēja Vācija, Itālija un Japāna.

Norises īsumā

  • Karš Āzijā pastiprinājās, kad 1937. gada 7. jūlijā Japāna sāka plašu iebrukumu Ķīnā.
  • Eiropā karš sākās 1939. gada 1. septembrī, kad Vācija iebruka Polijā, un Francija un Lielbritānija drīz pēc tam izsludināja karu Vācijai.
  • Līdz 1941. gadam Vācija kontrolēja lielu daļu Eiropas, tostarp Franciju; Lielbritānija turpināja pretošanos no salas bāzes, kamēr Vācija atsacījās no tieša iebrukuma pēc lidmašīnu kaujas.
  • 1941. gada jūnijā Vācija uzsāka plašu invāziju pret Padomju Savienību, bet 7. decembrī Japāna uzbruka ASV flotei Pērlhārborā, kas noveda pie ASV pilnvērtīgas iekļaušanās karā un abu konfliktu apvienošanās.
  • 1942. gadā Japānas uzbrukumi Klusā okeāna reģionā tika apturēti, un tajā pašā gadā padomju spēki izcīnīja pavērsiena kauju pie Staļingradas.
  • Pēc 1942.–1943. gada sabiedroto pretdarbības spēki sāka virzīties uz uzvaru: Osi zaudēja kontroli pār Ziemeļāfriku, sabiedrotie 1943. gadā sāka itāļu pusi atkāpšanos, 1944. gadā notika Sabiedroto izsēšanās Francijā un virzība uz Vāciju no rietumiem, kamēr padomju spēki progresēja no austrumiem.
  • Vācija kapitulēja 1945. gada 8. maijā; Japāna oficiāli kapitulēja 1945. gada 2. septembrī pēc atombumbu izmantošanas Hiroshimā un Nagasaki un intensīvas sabiedroto pretuzbrukuma operācijas Klusajā okeānā.

Kara upuri, noziegumi un humānā krīze

Otrais pasaules karš atstāja dziļas cilvēku ciešanas un morāles traumas:

  • Kopējais bojāgājušo skaits tiek lēsts no 50 līdz 85 miljoniem, no kuriem liela daļa bija civiliedzīvotāji (kara bombardēšanas, lauksaimniecības sabrukums, bads, slimības un represijas).
  • Tika īstenotas sistemātiskas slepkavības un genocīds, no tiem visbaisākā bija holokausts, kurā nacistiskā Vācija iznīcināja aptuveni sešus miljonus ebreju, kā arī miljonus romu, politisko pretinieku, invalīdu un citu grupu.
  • Milzīga loma bija stratēģiskajām gaisa reidēm, konvoju karam Atlantijas okeānā un okupācijas režīmu iznīcināšanai, kā arī kara noziegumiem un civiliedzīvotāju represijām okupētajās teritorijās.
  • Kara beigās tika izmantoti kodolieroči pret civiliedzīvotājiem, kas radīja jaunu ētisku un starptautisku dilemmu par kodolieroču izmantošanu.

Pēckara sekas un ilgtermiņa ietekme

Kara beigas radīja būtiskas politiskas, ekonomiskas un sociālas pārmaiņas:

  • Starpgalīgais mēģinājums izveidot drošības un sadarbības sistēmu novēršanai turpmākiem konfliktiem — tika dibināta Apvienoto Nāciju Organizācija, lai veicinātu starptautisko dialogu, palīdzību un kolektīvo drošību.
  • Starptautiskā vara mainījās: Eiropas valstis tika būtiski novājinātas, bet par globālajām supervarām kļuva Padomju Savienība un ASV, kas ātri nonāca pretstatā, sākot auksto karu — ilgstošu politisku, ideoloģisku un militāru spriedzi, kurā tiešas karadarbības starp lielvalstīm netika izraisītas.
  • Notika plaša dekolonizācija Āzijā un Āfrikā — Eiropas koloniālās impērijas novājinājās, un daudzas kolonijas ieguva neatkarību.
  • Eiropas politiskā un ekonomiskā atveseļošanās tika veicināta ar starptautisku palīdzību un plāniem, kā arī jaunu sadarbības iniciatīvām, kas vēlāk noveda pie dziļākas reģionālās integrācijas.
  • Vācija tika sadalīta okupācijas zonās un vēlāk — Federālajā un Demokrātiskajā Vācijā; norisinājās arī robežu pārkārtojumi, iedzīvotāju pārvietošanās un milzīgas atkārtotas uzbūves programmas.
  • Starptautiskajai tiesībai un cilvēktiesībām tika pievērsta pastiprināta uzmanība: pēc kara notika tādas tiesvedības kā Nirnbergas procesi, kur tika tiesāti kara noziegumi un cilvēktiesību pārkāpumi, kā arī tika radīti pamatnormatīvi nākotnes starptautiskajai juridiskajai atbildībai.

Tehnoloģijas, sabiedrība un kultūra

Otrais pasaules karš paātrināja militāro tehnoloģiju attīstību (aviācija, kodolieroči, elektronika, komunikācijas), kā arī izmainīja sabiedrību: sieviešu loma darba tirgū pieauga, industrializācija un urbanizācija turpinājās, un cilvēku pieredze no kara ieviesa jaunas mākslas, literatūras un atmiņu kultūras formas.

Noslēgums

Otrais pasaules karš pārveidoja pasauli — politiski, ekonomiski, demogrāfiski un ētiski. Tā mantojums ir plašs: no ANO un starptautiskajām tiesībām līdz aukstā kara sadalījumam un dekolonizācijas vilnim. Kaut gan karš beidzās ar Sabiedroto uzvaru 1945. gadā, tā sekas ietekmē starptautiskās attiecības un kolektīvo atmiņu joprojām mūsdienās.