Mukdenas incidents (1931) — Mandžūrijas iebrukums un Mandžukuo
Mukdenas incidents (1931): Japānas iebrukums Mandžūrijā, viltots sprādziens kā iegansts, Mandžukuo okupācija, starptautiskā nosodīšana un Tautu Savienības krīze.
Mukdenas incidents, pazīstams arī kā Mandžūrijas incidents, bija provokācija, ko 1931. gadā veica japāņu karavīri, lai atrunātu iebrukumu Ķīnas ziemeļu daļā, kas pazīstama kā Mandžūrija.
Notikuma gaita
1931. gada 18. septembrī netālu no Japānas Dienvidmančūrijas dzelzceļa pie Mukdenas japāņu karavīri uzspridzināja nelielu daudzumu dinamīta. Sprādziens bija tik vājš, ka dzelzceļš palika praktiski lietojams, taču Japānas Kvantuņas armija izmantoja to kā ieganstu, apsūdzot ķīniešus un uzsākot plašāku militāru operāciju. Šī operācija ātri pārauga pilnvērtīgā iebrukumā un okupācijā, ko japāņi nostiprināja, izveidojot savu marionešu valsti Mandžukuo (oficiāli pasludināta 1932. gada 1. martā), kur par figūras galvu iecēla bijušo imperatoru Puyi.
Sekas un starptautiskā reakcija
Notikums ātri izraisīja starptautisku nosodījumu. Tautu Savienība nosūtīja izmeklēšanas komisiju (Lyttona komisiju), kura secināja, ka Japāna pati ir agresora pusē un ka Mandžūrijas neatkarība ir pieņemta ar spēku. Šī starptautiskā kritika un izmeklēšana noveda pie Japānas diplomātiskas izolācijas; galu galā Japāna izstājās no Tautu Savienības 1933. gadā.
Vēsturiskā nozīme
Mukdenas incidents ir svarīgs pagrieziena punkts 20. gadsimta Āzijas vēsturē — to uzskata par vienu no soļiem, kas noveda pie plašākas Japānas ekspansijas Āzijā un vēlāk — līdz pilna mēroga Sino‑Japanese karam (1937–1945) un Otrā pasaules kara reģiona paplašināšanai. Mandžūrijas okupācija radīja plašas sociālas un ekonomiskas pārmaiņas reģionā: civilo ciestāju upuri, bēgļu kustības, Japānas industrijas un resursu izsaimniekošanu, kā arī kolonistu ievešanu un marionešu pārvaldes nostiprināšanu.
- Metode: incidents bieži tiek minēts kā tipisks false flag — rīkots iegansts militārai ekspansijai.
- Politiskā ietekme: pastiprināja Ķīnas valdības grūtības pretoties ārējam spiedienam un atstāja dziļas pēdas Āzijas starpnacionālajās attiecībās.
- Starptautiskā mācība: incidents parāda, cik ierobežota var būt starptautiskā kopiena bez efektīviem mehānismiem agresora sodīšanai.
Šīs operācijas un tās sekas vēl joprojām tiek pētītas kā piemērs tam, kā militāri spēki var izmantot provokācijas, lai mainītu politisku un teritoriālu status quo, kā arī par to, kā starptautiskā sabiedrība reaģē uz valstu agresiju.
Meklēt