Garo nažu nakts (Nacht der langen Messer) — 1934. gada tīrīšana Vācijā

Garo nažu nakts (1934) — nacistu Vācijas asiņainā tīrīšana: Hitlers pret SA, politiskās slepkavības, varas konsolidācija un režīma pretinieku izskaušana. Uzziniet cēloņus un sekas.

Garo nažu nakts (vācu: Nacht der langen Messer) jeb operācija "Kolibri" (Kolibri) bija plaša tīrīšana, kas notika nacistiskajā Vācijā. Tā norisinājās galvenokārt no 1934. gada 30. jūnija līdz 2. jūlijam, kad nacistu režīms politisku iemeslu dēļ izpildīja nāvessodu, arestēja vai apspiesta daudzus savus reālos un šķietamos pretiniekus. Precīzs nogalināto skaits nav viennozīmīgs: oficiālie skaitļi sākotnēji tika minimizēti, bet mūsdienu vēsturiskajos pētījumos tiek minētas dažādas aplēses — no apmēram 85 līdz pāris simtiem upuru; tekstā minētie “vismaz 90” attiecas uz droši konstatētajiem nogalināšanas gadījumiem. Lielākā daļa no nogalinātajiem bija "Vētras kaujinieku" (SA) (vācu: Sturmabteilung) biedri, tostarp to centrālās vadības pārstāvji.

Fons

Starpposms 1933–1934. gadā SA, kas bija nacistu partijas bruņotā organizācija (prominenti pazīstama kā “brūnie krekli”), strauji augusi gan skaitliski, gan ietekmē. SA līderis Ernsts Rēms izteica prasības pēc tā saucamās “otrās revolūcijas” — radikālāku sociālu pārkārtojumu un SA integrācijas vai dominances pār regulāro armiju (reihsvēru). Tas radīja nopietnu spriedzi ar Vācijas armijas virsniecību un konservatīvajiem politiķiem, kuri uzskatīja SA vardarbību un disciplinārās problēmas par draudu sabiedrības kārtībai un savai varai.

Norise

Operāciju īstenoja galvenokārt SS (Schutzstaffel) ar Himlera vadību, policijas un drošības dienestu atbalstu, saņemot Hitlera tiešus rīkojumus. Tīrīšana sākās ar koordinētām apcietināšanām, nogalināšanām un "likvidēšanām" vairākās pilsētās, tostarp Berlīnē.

• 30. jūnija rītā tika arestēti un nogalināti vairāki SA vadītāji.
• Tika nogalināts arī SA vadības centrālais punkts — šajā kampaņā gāja bojā paši augsta ranga SA virsnieki, tai skaitā galvenais mērķis — Ernsts Rēms, kurš tika arestēts un pavēlēts izpildīt nāvessodu.
• Tīrīšana paplašinājās arī uz citiem politiskajiem pretiniekiem: režīms izmantoja situāciju, lai likvidētu konservatīvākus kritiķus un vecos politiskos oponentus, piemēram, personāžus no prezidenta un armijas aprindām.

Galvenie mērķi un upuri

Galvenais mērķis bija samazināt SA ietekmi un atbrīvot Hitleru no iekšpolitiskā spiediena, vienlaikus nostiprinot attiecības ar reihsvēru un konservatīvajiem spēkiem. Papildus SA vadībai tīrīšanā tika iekļauti arī cilvēki, kas bija uzticīgi vicekancleram Francim fon Papenam, kā arī tautas vecie politiskie pretinieki — piemēram, Kurtu fon Šleiheru. Daļa upuru bija pazīstami vai bijuši politiski ietekmīgi cilvēki, bet daudzi bija vietējie SA aktīvisti un neformāli saistītie pretinieki.

Juridiskā un politiskā segšana

Pēc tīrīšanas notika steidzami politiski un juridiski manevri, lai darbības leģitimizētu. Reihskanceleja un kabinets pieņēma lēmumus, kas pasludināja nogalināšanas par nepieciešamām “valsts pašsaglabāšanās” pasākumiem, un Hitleram tika dota politiska atzīšana par rīcību. Šie soļi nodrošināja praktisku impunitāti izpildītājiem un nostiprināja precedentu, ka valsts vardarbība pret politiskajiem pretiniekiem var tikt attaisnota ar “drošības” argumentiem.

Sekas un nozīme

• SA vājina: SA loma militārajā un politiskajā spēkā tika būtiski samazināta, un organizācijas ietekme pēc tīrīšanas turpmāk bija margināla.
• SS nostiprināšanās: SS, kas īstenoja tīrīšanu un bija Hitleram lojāla, vēl vairāk nostiprināja savu pozīciju kā galvenais represīvais aparāts.
• Hitlera vara konsolīdēta: notikums palīdzēja Hitleram iznīcināt iekšējos pretiniekus un iegūt atbalstu no Vācijas armijas (kas baidījās no SA spēkiem), kā arī no konservatīvajiem sazvērniekiem.
• Valsts vardarbības normalizācija: notikums kalpoja kā skaidrs signāls, ka politiskā slepkavība un izvairīšanās no tiesvedības var kļūt par instrumentu politiskās varas nostiprināšanai.

Starptautiskā reakcija un atmiņas

Starptautiskā sabiedrība reaģēja dažādi — daļēji kritiski, daļēji piesardzīgi. Dažas demokrātijas izteica nosodījumu, bet neviens nopietns starptautisks sods vai iejaukšanās nenotika. Vēsturē "Garo nažu nakts" tiek uzskatīta par nozīmīgu brīdi, jo tā skaidri parādīja, ka nacistu režīms ir gatavs izmantot brutālu vardarbību, lai sakārtotu iekšpolitiskās attiecības un konsolidētu autoritāti.

Atcerēšanās un vēstures interpretācijas

Vēsturnieki turpina diskutēt par notikumu niansēm — upuru skaitiem, lēmumu pieņemšanas mehānismiem un tīrīšanas ietekmi uz nacistu varas konsolidāciju. "Garo nažu nakts" bieži tiek minēta kā pagrieziena punkts, kas pārvērta Hitlera režīmu no politiska kustības vadības par autoritāru, represīvu valsti, kurā iekšējie konfliktu risinājumi tiek īstenoti ar slepkavībām un represijām.

Šis incidents ir būtisks, lai saprastu, kā Hitleram izdevās savienot armijas, konservatīvo elitei un partijas represīvos aparātus, nodrošinot sev pilnīgu kontroli un izslēdzot potenciālos konkurentus, tostarp tos, kuri agrāk palīdzēja virzīt viņa varu.

Jautājumi un atbildes

J: Kas bija garo nažu nakts?

J: Kas bija lielākā daļa no nogalinātajiem?

J: Kāpēc Hitlers vērsās pret SA un tās vadītāju Ernstu Rēmu?

J: Kas 30. jūnijā arestēja Ernstu Rēmu?

J: Kas nogalināja Ernstu Rēmu?

J: Pret kādām citām grupām Hitlers vērsās ar šo tīrīšanu?

J: Kas ir operācija "Kolibri"?

Meklēt pēc burta