Kodolnegadījumi un radiācijas avārijas

Turpmāk sniegts saraksts ar smagākajām katastrofām atomelektrostacijās un citās kodoliekārtās visā pasaulē:

Viena no līdz šim smagākajām kodolavārijām bija Černobiļas katastrofa, kas notika 1986. gadā Ukrainā. Šajā avārijā tieši gāja bojā 30 cilvēki, kā arī tika nodarīti zaudējumi īpašumam aptuveni 7 miljardu ASV dolāru vērtībā. Pētījumā, kas publicēts 2005. gadā, tika lēsts, ka no avārijas izraisītā vēža mirstības, kas saistīta ar šo avāriju, mirst vēl līdz 4000 cilvēku, kuri bija pakļauti ievērojamam radiācijas līmenim. Avārijas izraisītie radioaktīvie nokrišņi koncentrējās Baltkrievijas, Ukrainas un Krievijas teritorijās. Aptuveni 350 000 cilvēku drīz pēc avārijas tika piespiedu kārtā pārcelti no šīm teritorijām.

2011. gada Fukušimas kodolkatastrofas laikā Japānā sprādzienu rezultātā tika bojāti trīs kodolreaktori.

Pēc Černobiļas katastrofas pamestā pilsēta Prypiat, Ukrainā. Fonā redzama Černobiļas atomelektrostacija.

Parastas avārijas

"Normāli negadījumi" ir 1984. gadā izdota Jeila sociologa Čārlza Perrova grāmata, kurā sniegta detalizēta sarežģītu sistēmu analīze no sociālo zinātņu perspektīvas. Tā bija pirmā, kas raksturoja sarežģītas tehnoloģiskās sistēmas, piemēram, kodolspēkstacijas, pēc to riskantuma. Perrovs apgalvo, ka sabiedrības sarežģītajās un cieši saistītajās sistēmās ir iestrādātas daudzkārtējas un negaidītas kļūmes. Šādas avārijas nav iespējams novērst.

Iedvesmas avots Perrovas grāmatām bija 1979. gada avārija Trīs jūdžu salā, kur kodolnegadījumu izraisīja neparedzēta vairāku kļūdu mijiedarbība sarežģītā sistēmā. Šis notikums bija parastas avārijas piemērs, jo tas bija "negaidīts, nesaprotams, nekontrolējams un nenovēršams".

Perrova arguments balstās uz trim principiem. Pirmkārt, cilvēki pieļauj kļūdas, pat atomelektrostacijās. Otrkārt, lielas avārijas gandrīz vienmēr izvēršas no ļoti maziem sākumiem. Treškārt, daudzas neveiksmes vairāk ir saistītas ar organizācijām, nevis tehnoloģijām. Katrs no šiem principiem joprojām ir aktuāls.

Kodolenerģija

Avārijas un negadījumi kodolelektrostacijās ar vairākiem bojāgājušajiem un/vai materiālajiem zaudējumiem, kas pārsniedz 100 miljonus ASV dolāru, 1952-2011
Datums	Negadījuma vieta	Negadījuma apraksts	Miris	Izmaksas ( miljonos ASV dolāru 2006 )	INES skala
1957. gada 10. oktobris	Sellafield, Kamberlenda, Apvienotā Karaliste	Lielbritānijas atombumbas projekta laikā izcēlās ugunsgrēks, kas iznīcināja kodolu un izraisīja radioaktīvo materiālu noplūdi vidē.	0		5
1961. gada 3. janvāris	Idaho Falls, Idaho, Amerikas Savienotās Valstis	Sprādziens SL-1 prototipā Nacionālajā reaktora izmēģinājumu stacijā. Visi trīs operatori gāja bojā, kad vadības stienis tika noņemts pārāk tālu.	3	22	4
1966. gada 5. oktobris	Frenchtown Charter Township, Mičigana, Amerikas Savienotās Valstis	Fermi 1 reaktora daļēja aktīvās zonas kušana Enriko Fermi kodolspēkstacijā.	0	132
1969. gada 21. janvāris	Lucens reaktors, Voda, Šveice	dzesēšanas šķidruma zuduma avārija, kas izraisīja daļēju aktīvās zonas kušanu un masveida radioaktīvo piesārņojumu ailē, kura pēc tam tika noslēgta.	0		4
1975	Sosnovi Bor, Ļeņingradas apgabals, Krievija	Tiek ziņots, ka Ļeņingradas atomelektrostacijas 1. reaktora reaktorā notika daļēja kodolkatastrofas kušana.
gada 7. decembris, 1975	Greifsvalde, Austrumvācija	Elektroinstalācijas kļūda izraisa ugunsgrēku galvenajā tornī, kas iznīcina vadības līnijas un piecus galvenos dzesēšanas šķidruma sūkņus.	0	443	3
1976. gada 5. janvāris	Jaslovské Bohunice, Čehoslovākija	Bojājums degvielas nomaiņas laikā. Degvielas stienis, ko dzesēšanas šķidrums izmet no reaktora uz reaktora zāli (CO₂ ).	2		4
1977. gada 22. februārī	Jaslovské Bohunice, Čehoslovākija	Smaga reaktora korozija un radioaktivitātes noplūde spēkstacijas teritorijā, kas rada nepieciešamību pilnībā pārtraukt reaktora ekspluatāciju.	0	1,700	4
1979. gada 28. marts	Three Mile Island, Pensilvānija, Amerikas Savienotās Valstis	Dzesēšanas šķidruma zudums un daļēja aktīvās zonas kušana operatora kļūdu dēļ. Neliela radioaktīvo gāzu noplūde.	0	2,400	5
1984. gada 15. septembris	Atēnas, Alabama, Amerikas Savienotās Valstis	Drošības pārkāpumi, operatora kļūda un konstrukcijas problēmas liek pārtraukt Browns Ferry 2. bloka darbību uz sešiem gadiem.	0	110
1985. gada 9. marts	Atēnas, Alabama, Amerikas Savienotās Valstis	Instrumentācijas sistēmu darbības traucējumi palaišanas laikā, kā rezultātā tika apturēta visu trīs Browns Ferry bloku darbība.	0	1,830
1986. gada 11. aprīlis	Plymouth, Masačūsetsas štats, Amerikas Savienotās Valstis	Atkārtotas iekārtu problēmas liek ārkārtas kārtā slēgt Bostonas Edisona Pilgrim atomelektrostaciju	0	1,001
1986. gada 26. aprīlis	Černobiļas katastrofa, Ukrainas PSR	Pārkaršana, tvaika eksplozija, ugunsgrēks un kušana, kas izraisīja 300 000 cilvēku evakuāciju no Černobiļas un radioaktīvo materiālu izkliedēšanu visā Eiropā.	56 tiešās; 4 000 līdz 985 000 vēža gadījumu	6,700	7
1986. gada 4. maijs	Hamm-Uentropa, Vācija	Eksperimentālais THTR-300 reaktors izdala nelielu daudzumu skaldīšanās produktu (0,1 GBq Co-60, Cs-137, Pa-233) apkārtējā teritorijā.	0	267
1987. gada 31. marts	Delta, Pensilvānija, Amerikas Savienotās Valstis	Peach Bottom 2. un 3. bloka apturēšana dzesēšanas traucējumu un neizskaidrojamu iekārtu problēmu dēļ.	0	400
1987. gada 19. decembris	Lycoming, Ņujorka, Amerikas Savienotās Valstis	Sarežģījumi liek Niagara Mohawk Power Corporation slēgt Nine Mile Point 1. bloku	0	150
1989. gada 17. marts	Lusby, Merilenda, Amerikas Savienotās Valstis	Pārbaudes Kalverta klints 1. un 2. blokā atklāja plaisas hermetizētā sildītāja uzmavas, kas liek veikt ilgākus atslēgumus.	0	120
1992. gada marts	Sosnovi Bor, Ļeņingradas apgabals, Krievija	Sosnovijboras atomelektrostacijā notikušajā avārijā caur plīsušu degvielas kanālu gaisā noplūda radioaktīvās gāzes un jods.
1996. gada 20. februāris	Waterford, Konektikuta, Amerikas Savienotās Valstis	Neizplūdes vārsta dēļ tiek apturēti Millstone atomelektrostacijas 1. un 2. bloks, konstatēti vairāki iekārtu bojājumi	0	254
1996. gada 2. septembris	Crystal River, Florida, Amerikas Savienotās Valstis	Iekārtu darbības traucējumi liek slēgt un veikt apjomīgus remontdarbus Crystal River 3. blokā	0	384
1999. gada 30. septembris	Ibaraki prefektūra, Japāna	Tokaimuras kodolnegadījumā gāja bojā divi darbinieki, bet vēl viens tika pakļauts radiācijas iedarbībai, kas pārsniedza pieļaujamo līmeni.	2	54	4
2002. gada 16. februāris	Oak Harbor, Ohaio, Amerikas Savienotās Valstis	Smaga kontroles stieņa korozija liek uz 24 mēnešiem pārtraukt Deivisa-Beses reaktora darbību	0	143	3
gada 9. augusts, 2004	Fukui prefektūra, Japāna	Tvaika eksplozijā Mihamas atomelektrostacijā iet bojā četri darbinieki un vēl septiņi tiek ievainoti	4	9	1
gada 25. jūlijs, 2006	Forsmarka, Zviedrija	Forsmarkas atomelektrostacijā elektrības bojājuma dēļ tika apturēts viens reaktors.	0	100	2
2011. gada 11. marts	Fukušima, Japāna	Cunami applūdināja un sabojāja 5 aktīvās reaktoru stacijas, noslīcināja divus darbiniekus. Rezerves elektriskās jaudas zudums izraisīja pārkaršanu, kušanu un evakuāciju. Viens cilvēks pēkšņi nomira, nesot iekārtas attīrīšanas darbu laikā.			7
2011. gada 12. septembris	Markule, Francija	Sprādzienā Markules kodolobjektā gāja bojā viens cilvēks un četri tika ievainoti, no kuriem viens smagi. Sprādziens notika krāsnī, ko izmanto metāla atkritumu kausēšanai.	1

Kodolzemūdenes

Dažas no smagākajām kodolkatastrofām un radiācijas avārijām pasaulē pēc bojāgājušo skaita ir bijušas saistītas ar kodolzemūdeņu avārijām. Līdz šim tās visas ir bijušās Padomju Savienības vienības. Reaktoru avārijas, kuru rezultātā notika kodolzemūdeņu aktīvās zonas bojājumi un radioaktivitātes noplūde no kodolzemūdenēm, ir šādas:

K-8, 1960. gads, dzesēšanas šķidruma zuduma avārija; ievērojama radioaktivitātes noplūde.
K-14, 1961, reaktora nodalījums nomainīts nenoteikta "reaktora aizsardzības sistēmu bojājuma" dēļ.
K-19, 1961. gada avārija ar dzesēšanas šķidruma zudumu, kuras rezultātā gāja bojā 8 cilvēki un vēl vairāk nekā 30 cilvēku tika pārmērīgi pakļauti radiācijas iedarbībai. Notikumi uz zemūdenes ir dramatizēti filmā K-19: The Widowmaker.
K-11, 1965, abi reaktori bojāti degvielas uzpildes laikā, paceļot reaktora korpusa galvas; reaktora nodalījumi sagrauti pie Novaja Zemļas austrumu krasta Karas jūrā 1966. gadā.
K-27, 1968. gadā, piedzīvoja reaktora aktīvās zonas bojājumus vienā no reaktoriem, kā rezultātā gāja bojā 9 cilvēki un 83 tika ievainoti; 1982. gadā nogremdēts Karas jūrā.
K-140, 1968. gads, reaktors bojāts pēc nekontrolētas, automātiskas jaudas palielināšanas kuģu būvētavas darbu laikā.
K-429, 1970. gadā, nekontrolēta kuģa reaktora iedarbināšana izraisīja ugunsgrēku un radioaktivitātes noplūdi.
K-116, 1970. gads, dzesēšanas šķidruma zuduma avārija ostas reaktorā; ievērojama radioaktivitātes noplūde.
K-64, 1972, pirmā Alfa klases reaktora ar šķidro metālu dzesēšanu; reaktora nodalījums nodots metāllūžņos.
K-222, 1980. gads, Papa klases zemūdenē notika reaktora avārija tehniskās apkopes laikā kuģu būvētavā, kamēr kuģa apkalpe bija aizgājusi pusdienot.
K-123, 1982. gads, Alfa klases zemūdenes reaktora reaktora aktīvā zona bojāta šķidrā metāla dzesēšanas šķidruma noplūdes dēļ; zemūdene bija spiesta pārtraukt ekspluatāciju uz astoņiem gadiem.
K-431, 1985. gadā, degvielas uzpildes laikā notika reaktora avārija, kuras rezultātā 10 cilvēki gāja bojā, bet vēl 49 cilvēki guva radiācijas traumas.
K-219 1986. gadā notika sprādziens un ugunsgrēks raķetes caurulē, kas izraisīja reaktora avāriju; 20 gadus vecais jūrnieks Sergejs Preminins upurēja savu dzīvību, lai nodrošinātu vienu no uz kuģa esošajiem reaktoriem. Zemūdene nogrima trīs dienas vēlāk.
K-192, 1989. gads, dzesēšanas šķidruma zuduma avārija; pārklasificēta no K-131.

Nelaimes gadījumi, kas saistīti ar staru terapiju

Gads	Tips	Negadījums	ARS nāves gadījumi	ARS izdzīvojušie	Atrašanās vieta
1957	iespējamais noziegums	Nikolaja Hohlova slepkavības mēģinājums	0	1	Frankfurte, Rietumvācija
1962	bāreņu avots	radiācijas avārija Mehiko	4	?	Mehiko, Meksika
1985	staru terapija	Therac-25 starojuma pārdozēšanas negadījumi	3	3
1984	bāreņu avots	radiācijas avārija Marokā	8	3	Mohammedija, Maroka
1987	bāreņu avots	Goiânia negadījums	4	?	Goiânia, Brazīlija
1990	staru terapija	radioterapijas negadījums Saragosā	11	?	Saragosa, Spānija
1996	staru terapija	radioterapijas negadījums Kostarikā	7 līdz 20	46	Sanhosē, Kostarika
2000	bāreņu avots	Samut Prakanas radiācijas avārija	3	7	Samut Prakan province, Taizeme
2000	staru terapija	Instituto Oncologico Nacional negadījums	3 līdz 7	?	Panama City, Panama
2006	noziegums	Aleksandra Ļitviņenko saindēšana	1	0	Londona, Apvienotā Karaliste
2010	bāreņu avots	Mayapuri radioloģiskais negadījums	1	7	Mayapuri, Indija

Saistītās lapas

Kodolenerģija vai nē?

Jautājumi un atbildes

J: Kāds ir tekstā sniegtais saraksts?

A: Tekstā iekļautajā sarakstā ir uzskaitītas vissmagākās katastrofas atomelektrostacijās un citās kodoliekārtās visā pasaulē.

J: Kurš notikums tiek uzskatīts par vienu no līdz šim smagākajām kodolavārijām?

A: Černobiļas katastrofa, kas notika 1986. gadā Ukrainā, tiek uzskatīta par vienu no līdz šim smagākajām kodolavārijām.

Jautājums: Cik cilvēku tieši gāja bojā Černobiļas katastrofas rezultātā?

A: Černobiļas katastrofā tieši gāja bojā 30 cilvēki.

Jautājums: Kāds bija aplēstais Černobiļas katastrofas radītais finansiālais kaitējums?

A: Černobiļas katastrofa radīja zaudējumus aptuveni 7 miljardu ASV dolāru apmērā.

Jautājums: Cik daudz papildu nāves gadījumu no vēža ir saistīti ar Černobiļas katastrofu?

A: Tiek lēsts, ka ar Černobiļas katastrofu ir saistīti aptuveni 4000 papildu nāves gadījumu no vēža, kas saistīti ar tiem, kuri bija pakļauti ievērojamam radiācijas līmenim.

J: Kuras teritorijas visvairāk skāra Černobiļas katastrofas radioaktīvie nokrišņi?

A: Černobiļas katastrofas radioaktīvie nokrišņi koncentrējās Baltkrievijas, Ukrainas un Krievijas teritorijās.

Jautājums: Kuras valsts kodolzemūdenes avārijās līdz šim ir gājis bojā visvairāk cilvēku?

A: Visas pasaulē notikušās smagākās kodolkatastrofas un radiācijas avārijas, ņemot vērā bojāgājušo skaitu, ir bijušās Padomju Savienības kodolzemūdeņu avārijas.