Japāna

Japānas vēsture

Pirmie cilvēki Japānā bija ainu tauta un citi jōmoni. Viņi bija radniecīgāki eiropiešiem vai arābiem. Vēlāk viņus iekaroja un nomainīja jaoju tauta (agrīnie japāņi un rjūkjū). Yayoi bija sena etniskā grupa, kas Japānas arhipelāgā ieceļoja galvenokārt no Ķīnas dienvidaustrumiem Yayoi periodā (300. g. p. m. ē. - 300. g. p. m. ē.). Mūsdienu japāņiem ir galvenokārt jaoju senči - vidēji 97 %. No otras puses, vietējām Rykjuaņu un ainu tautām ir vairāk jōmon ciltsrakstiem.

Agrākie dati par Japānu ir atrodami Ķīnas dokumentos. Vienā no tiem bija teikts, ka Japānā bija daudzas mazas valstis, starp kurām notika kari, bet vēlāk viena valsts, kuru pārvaldīja karaliene, kļuva par spēcīgāko, apvienoja citas un ieviesa mieru.

Japāņi sāka rakstīt savu vēsturi pēc 5. un 6. gadsimta, kad cilvēki no Korejas un Ķīnas iepazīstināja Japānu ar ķīniešu rakstības sistēmu. Japānas kaimiņi viņiem mācīja arī budismu. Japāņi daudzējādā ziņā mainīja budismu. Piemēram, japāņu budisti vairāk nekā citi budisti izmantoja tādas idejas kā džen.

16. gadsimtā Japānai bija nelieli kontakti ar eiropiešiem. Portugāļi bija pirmie eiropieši, kas apmeklēja Japānu. Vēlāk Japānā ieradās spāņi, angļi un holandieši, lai tirgotos. Viņi atveda arī kristietību. Japānas vadītāji sākumā viņus uzņēma atzinīgi, bet, tā kā eiropieši bija iekarojuši daudzas vietas pasaulē, japāņi baidījās, ka viņi iekaros arī Japānu. Tāpēc japāņi vairs neļāva eiropiešiem iebraukt Japānā, izņemot nelielu teritoriju Nagasaki pilsētā. Daudzi kristieši tika nogalināti. Galu galā Japānu drīkstēja apmeklēt tikai ķīnieši, korejieši un holandieši, un viņi atradās Japānas valdības rūpīgā kontrolē. Japāna atkal tika atvērta apmeklētājiem 1854 komodors Metjū Perijs, kad amerikāņi vēlējās izmantot Japānas ostas amerikāņu vaļu kuģiem. Perijs atveda tvaikoņus ar lielgabaliem, kas iebiedēja japāņus un lika noslēgt ar viņu vienošanos.

Šis jaunais kontakts ar eiropiešiem un amerikāņiem mainīja japāņu kultūru. Meidži restaurācija 1868 pārtrauca dažus vecos paradumus un pievienoja daudzus jaunus. Tika izveidota Japānas impērija, kas kļuva par ļoti spēcīgu valsti un centās iekarot tai blakus esošās valstis. Tā iebruka un anektēja Rykju karalisti, Taivānu un Koreju. Tai bija kari ar Ķīnu un Krieviju: Pirmais Ķīnas un Japānas karš, Bokseru sacelšanās, Krievijas un Japānas karš un Otrais Ķīnas un Japānas karš, kas pārauga Otrajā pasaules karā, kad Japāna kļuva par nacistiskās Vācijas un fašistiskās Itālijas sabiedroto.

1941. gadā Japāna uzbruka Pērlhārbūrai Havaju salās, kas bija ASV ūdens bāze, un iznīcināja vai sabojāja daudzus kuģus un lidmašīnas. Tas aizsāka Amerikas Savienoto Valstu iesaistīšanos Otrajā pasaules karā. Amerikāņu un japāņu spēki cīnījās viens pret otru Klusā okeāna reģionā. Tiklīdz tika izveidotas gaisa spēku bāzes Japānas kontinentālās daļas darbības zonā, Amerika sāka gūt uzvaru un sāka nomest bumbas uz Japānas pilsētām. Amerikai izdevās uzspridzināt lielāko daļu svarīgu pilsētu un ātri vien noveda Japānu līdz sakāvei. Lai piespiestu Japānu padoties, ASV nometa divas atombumbas uz Hirosimas un Nagasaki pilsētām, nogalinot 150 000 Japānas iedzīvotāju. Drīz pēc tam Padomju Savienība sāka cīņu pret Japānu, un japāņu armija Mandžūrijā zaudēja. Japāna kapitulēja un atdeva visas vietas, ko tā bija atņēmusi citām valstīm, pieņemot Potsdamas proklamāciju. Amerikas Savienotās Valstis okupēja Japānu un piespieda to uzrakstīt jaunu konstitūciju, kurā tā apsolīja nekad vairs nevērsties karā.

Ģeogrāfija

Japāna ir salu grupa Klusā okeāna rietumu daļā pie Ķīnas krastiem. Četras lielākās salas ir Honšu, Hokaido, Šikoku un Kjushu, un tur ir aptuveni 6000 mazāku salu. Japānu no Āzijas kontinenta atdala Japānas jūra un Austrumķīnas jūra. Honšu, kas japāņu valodā nozīmē "cietzeme", ir lielākā sala. Hokaido ir sala uz ziemeļiem no Honšu. Kjušu ir sala uz rietumiem no Honšu. Šikoku ir sala uz dienvidrietumiem no Honšu.

Japānas vidū ir kalni. Tie aizņem salu vidu un atstāj ļoti šauru līdzenas zemes joslu lielākajā daļā piekrastes. Daudzi no kalniem ir izdzisuši vulkāni, bet daži joprojām ir aktīvi. Visaugstākais no šiem kalniem ir skaistais, vulkāna formas Fudzi kalns (3776 m jeb 12 389 pēdas augsts). Japānā ir daudz zemestrīču, faktiski katru gadu notiek aptuveni 1500 zemestrīču. Lielākā zemestrīce Japānā tika reģistrēta 2011. gadā - tā tika saukta par 2011. gada Tohoku zemestrīci. Tā nodarīja lielus postījumus vairākām spēkstacijām, liekot Japānai slēgt visas atomelektrostacijas. Notika kodolspēkstacijas kodola serdes kušana, kas radīja nopietnu veselības apdraudējumu tuvējiem ciematiem un pilsētām.

90 % Japānas iedzīvotāju dzīvo tikai 10 % zemes, kas atrodas piekrastes tuvumā. Pārējie 10% Japānas iedzīvotāju dzīvo tālāk no piekrastes.

Vairāk nekā 10 pilsētās dzīvo vairāk nekā miljons cilvēku. Lielākā Japānas pilsēta ir galvaspilsēta Tokija.

Tokija

Politika un valdība

Valdošā partija ir Japānas Liberāldemokrātiskā partija, un premjerministrs ir Šindzo Abe. Japānas likumdevēja iestāde ir Nacionālais parlaments.

Zinātne un tehnoloģijas

Agrāk japāņi mācījās zinātni no Ķīnas vai Eiropas Meidži laikmetā. Tomēr pēdējās desmitgadēs Japāna ir bijusi vadošā inovāciju veicinātāja vairākās jomās, tostarp ķīmijas inženierijā, nanotehnoloģijās un robotikā. Japānā ir daudz tehnoloģiju uzņēmumu, un šie uzņēmumi ražo produktus eksportam.

Robots Asimo tika izgatavots un ieviests 2000. gadā. To ražoja Honda.

Sabiedrība un kultūra

Daudzas japāņu kultūras lietas, piemēram, Go un bonsai, ir cēlušās no Ķīnas.

Japānas tradicionālais ēdiens ir jūras veltes, rīsi, miso zupa un dārzeņi. Izplatītas ir arī nūdeles un tofu. Pasaulē populārs ir suši - japāņu ēdiens, ko gatavo no vārītiem rīsiem ar etiķi un citām sastāvdaļām, piemēram, svaigām zivīm.

Japānas reliģija galvenokārt ir sintoisms un budisms. Tā kā abas galvenās japāņu reliģijas ir iecietīgas, un tādēļ tās ir sajaukušās, daudzi japāņi vienlaicīgi uzskata sevi gan par šintoistiem, gan budistiem. Ir neliels skaits kristiešu un musulmaņu, kā arī daži ebreji.

Runājot par populāro kultūru, Japāna ir slavena ar videospēļu radīšanu. Daudzi no lielākajiem spēļu ražošanas uzņēmumiem, piemēram, Nintendo, Namco un Sega, ir japāņu uzņēmumi. Citas labi zināmas japāņu mākslas daļas ir komiksi, ko sauc par manga, un digitālā animācija jeb anime. Daudzi cilvēki iepazīst japāņu valodu vai to, kāda ir dzīve Japānā, lasot manga vai skatoties anime televīzijā.

Gan rjukjuiešiem, gan ainu tautai ir sava atsevišķa kultūra, valoda un reliģija.

Bruņotie spēki

Izglītība

Pilsētas

Lielākās Japānas pilsētas ir:

• Tokijas（galvaspilsēta）
• Yokohama
• Nagoja
• Osaka
• Kioto
• Kobe
• Hirosima
• Fukuoka
• Kitakjušu
• Sendai
• Sapporo
• Nagasaki

Japānā ir astoņi tradicionālie reģioni:

• Hokaido
• Tohoku
• Kanto
• Chubu
• Kansai
• Chugoku
• Shikoku
• Kyushu
• Okinava

Teritoriālā problēma

Tā kā Japāna ir salu valsts, tai ir vairākas problēmas ar teritoriju, jo jūras robežas ir grūti aizsargāt. Šobrīd Japāna cīnās par vismaz 4 dažādām teritorijām. Tā nevar vienoties ar dažām kaimiņvalstīm par to, vai zeme pieder Japānai vai otrai valstij.

• Senkaku salu problēma (ar Ķīnu un Taivānu)
• Liankūras klinšu salas problēma (ar Dienvidkoreju)
• Čišimas dienvidu salu problēma (ar Krieviju)
• Japānas jūras problēma (ar Dienvidkoreju un Ziemeļkoreju)

Sabiedriskais transports

Japānā ir vairākas svarīgas starptautiskās lidostas. Narita ir galvenā starptautiskā lidosta Tokijas apkārtnē. Kansai starptautiskā lidosta ir galvenā Osakas, Kobes un Kioto lidosta. Čūbu Centrair starptautiskā lidosta netālu no Nagojas ir jaunākā no šīm trim lidostām. Hanedas lidosta atrodas netālu no Tokijas centra un ir lielākā iekšzemes lidosta valstī.

Šinkansens ir viens no ātrākajiem vilcieniem pasaulē, un tas savieno Honšu un Kjusjušu pilsētas. Valsts un privāto dzelzceļu tīkli ir gandrīz visā valstī. Starp pilsētām cilvēki pārsvarā pārvietojas ar autobusiem.

Ātrie vilcieni Shinkansen jeb Bullet vilcieni ir izplatīts transporta veids Japānā.

Apakšrajoni

Mūsdienu Japāna ir sadalīta 47 prefektūrās. Pirms Meidži perioda (1868-1912) valsts bija sadalīta provincēs, kas tika apvienotas prefektūru sistēmā.

Hokkaidō 1. Hokkaidō	Tōhoku 2. Aomori3 . Iwate4 . Mijagi5 . Akita6 . Jamagata7 . Fukušima	Kantō 8. Ibaraki9 . Točigi10 . Gunma11 . Saitama12 . Čiba13 . Tokija14 . Kanagava	Chūbu 15. Niigata16 . Tojama17 . Išikava8 1. Fukui19 . Jamanaši20 . Nagano21 . Gifu22 . Šizuoka23 . Aiči
Kansai 24. Mie25 . Šiga26 . Kioto27 . Osaka28 . Hjogo29 . Nara30 . Wakayama	Chūgoku 31. Tottori32 . Šimane33 . Okajama34 . Hirosima35 . Jamaguči	Shikoku 36. Tokushima37 . Kagava38 . Ehime39 . Kōchi	Kjushū un Okinava 40. Fukuoka41 . Saga42 . Nagasaki43 . Kumamoto44 . Ōita45 . Mijazaki46 . Kagošima47 . Okinava

Japānas prefektūras

Sports

Japānā ir daudz tradicionālo sporta veidu, piemēram, sumo, džudo, karatē, kjudo, aikido, iaido un kendo. Ir arī sporta veidi, kas importēti no Rietumiem, piemēram, beisbols, futbols, regbijs, golfs un slēpošana.

Japāna olimpiskajās spēlēs piedalās kopš 1912. gada. Tā rīkoja olimpiskās spēles 1964., 1972. un 1998. gadā. No 1912. gada līdz šim Japānas sportisti kopumā ir izcīnījuši 398 medaļas.

Populārs ir arī profesionālais sports, un daudzi sporta veidi, piemēram, beisbols (skatīt Klusā okeāna līga un Centrālā līga), futbols (skatīt Japānas futbola komandu saraksts), sumo, amerikāņu futbols, basketbols un volejbols, tiek spēlēti profesionāli.

Atklāšanas ceremonijā sumo cīkstoni apvada apli ap tiesnesi.

Saistītās lapas

• Japāņu virtuve
• Japāņu valoda
• Japāņu kalendārs