Sala — kas ir sala? Definīcija, veidi un pasaules lielākās salas
Uzzini, kas ir sala: definīcija, salu veidi, pasaules lielākās salas un piemēri (Grenlande, Kuba, Islande, Madagaskara) — viss par salām vienuviet.
Sala ir zemes gabals, ko visapkārt ieskauj ūdens — piemēram, ezers, upe vai jūra. Visapkārt salai ir ūdens. Salas parasti tiek uzskatītas par mazākām nekā kontinenti, lai gan atsevišķos gadījumos (piem., Austrālijas statusā) tas var tikt diskutēts.
Lielākā sala pasaulē ir Grenlande, ja vien Austrālija nav uzskatāma par salu. Lielākā daļa cilvēku domā, ka Austrālija ir kontinents, jo tā ir vairāk nekā trīs reizes lielāka par Grenlandi.
Veidi un izcelsme
Salas var radīt un iedalīt pēc to ģeoloģiskās izcelsmes un ģeogrāfiskajām īpatnībām:
- Kontinentālās salas — veidojas no kontinentālās plātnes šelfa (piemēram, lielas salas, kas reiz bijušas daļa no kontinenta).
- Okeāniskās (vulkāniskās) salas — rodas no vulkānu aktivitātes vai plūstošas lavas (piem., daudzas Klusā okeāna salas).
- Koraļļu salas un atoli — veidojas no koraļļu rifiem un var būt ļoti zemas (piem., Maldīvas tipa salas).
- Barjeru un plūsmas salas — veidojas piekrastes plūdmaiņu un nogulumu kustināšanas rezultātā.
- Upju salas — radušās upju nogulumu dēļ upēs un ezeros.
- Mākslīgās salas — cilvēka radītas, piemēram, ostu vai pilsētu paplašināšanai.
Katra salu grupa atšķiras pēc ģeoloģijas, augsnes, klimatiskajiem apstākļiem un bioloģiskās daudzveidības.
Politiskā un cilvēku nozīme
Dažas salas ir atsevišķas valstis. Kā piemērus var minēt Kubu, Islandi un Madagaskaru. Ir arī daudzas citas. Citām salām ir vairāk nekā viena valsts, piemēram, Borneo un Hispaniola.
Salas var būt gan blīvi apdzīvotas (piem., Lielbritānija, Japāna), gan gandrīz neapdzīvotas vai pilnīgi bez cilvēkiem. Tās bieži kalpo par svarīgiem tirdzniecības centriem, militāriem punktiem, tūrisma galamērķiem vai unikālu biotopu aizsardzības zonām.
Pasaules lielākās salas
Zemāk minētas dažas no pasaules lielākajām salām pēc platības (aptuvenie dati):
- Grenlande — apm. 2 166 086 km² (lielākā sala pasaulē).
- Jaungvineja (New Guinea) — apm. 785 753 km².
- Borneo — apm. 748 168 km² (salā atrodas vairākas valstis — Indonēzija, Malaizija, Bruneja).
- Madagaskara — apm. 587 713 km².
- Baffina sala — apm. 507 451 km².
- Sumatra — apm. 473 481 km².
- Honšu (Japāna) — apm. 227 962 km².
- Viktorijas sala (Kanāda) — apm. 217 291 km².
- Lielbritānija — apm. 209 331 km².
- Ellesmere sala — apm. 196 235 km².
Jāatzīmē, ka sarakstā nav ņemts vērā Austrālijas – to parasti uzskata par kontinentu, nevis salu.
Dzīvība, ekonomika un vides draudi
Salas bieži raksturo augsta beidzamība (endemisms) — daudzas augu un dzīvnieku sugas sastopamas tikai konkrētā salā. Tādas salas kā Madagaskara ir plaši pazīstamas ar savu unikālo floras un faunas daudzveidību.
Cilvēku darbība (mežu izciršana, tūrisms, zveja, pilsētu paplašināšanās) un klimata pārmaiņas rada nopietnus draudus salu ekosistēmām. Zemu salu un atolu iedzīvotājus īpaši apdraud jūras līmeņa celšanās, eiropas un tropu viesuļi, kā arī koraļu rifu bālēšana.
Svarīgi atcerēties
- Salas ir daudzveidīgas pēc izcelsmes, lieluma un nozīmes — tās var būt no niecīgiem klintīm līdz milzīgām zemes masām kā Grenlande.
- Dažkārt rodas diskusijas par to, kas tiek saukts par salu pret kontinenta statusu (piem., Austrālija).
- Daudzas salas ir kulturāli un bioloģiski nozīmīgas, tomēr tajās pastāv arī lielas vides un sociālās problēmas, ko prasa globālas un lokālas aizsardzības iniciatīvas.

Neliela sala
Lielās salas
Eiropā
- Lielbritānija 218 995 km²
- Islande 101 826 km²
- Īrija 81 638 km²
- Sala Novaja Zemlja ziemeļos 47,079 km²
- Špicberga 38 981 km²
- Sala Novaja Zemlja dienvidos 33,246 km²
- Sicīlija 25 662 km²
- Kotelny un Faddeyesky 24 000 km²
- Sardīnija 23 812 km²
- Nordaustlandeta (Svalbāras arhipelāgs, Norvēģija) 14 247 km²
- Kipra 9 234 km²
- Korsika 8 741 km²
Citas vietas
Salu veidi
Ir daudz salu veidu.
- Kontinentālās salas veidojas, atdaloties kādai tās daļai.
- Barjeras salas
- Vulkāniskā
- Atols
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir sala?
A: Sala ir zemes gabals, ko ieskauj ūdenstilpe, piemēram, ezers, upe, jūra vai okeāns. Salas ir mazākas par kontinentiem.
Q: Vai Grenlande un Austrālija tiek uzskatītas par salām?
A: Jā, Grenlande un Austrālija ir milzīgas salas, bet tās ir veidotas no kontinentālām klintīm, tāpēc tās parasti uzskata par kontinentiem.
J: No kurienes nāk retie elementi?
A: Retie elementi rodas no supernovu sprādzieniem, kas tika izskaloti, Saulei pārvietojoties cauri apgabaliem, kuros bija sprāgušas supernovas. Saules enerģija rodas arī no ūdeņraža pārvēršanas hēlīlijā.
J: Vai Lielbritānijā ir reti elementi?
A: Jā, Lielbritānijā ir reti elementi, kas liecina par to, ka tā kādreiz bijusi liela superkontinenta daļa. Lielbritānijas senākie ieži ir 2700 miljonus gadu veci, un tajos ir daudz retu elementu, kas sastopami tikai krātonos.
J: Kā Japāna Otrā pasaules kara laikā ieguva dzelzs rūdu?
A: Otrā pasaules kara laikā Japāna importēja dzelzs rūdu no Austrālijas, lai kompensētu izejvielu trūkumu.
J: Kas ir Mandžukuo?
A: Mandžukuo bija Japānas nosaukums marionešu valstij, ko tā izveidoja Ķīnas ziemeļaustrumos (Mandžūrijā) pēc tam, kad Otrā pasaules kara laikā 1931.-1945. gadā pārņēma kontroli.
J: Kādus resursus Japāna meklē tagad?
A:Tagad Japāna meklē potenciālos resursus netālu esošajos dziļjūras dūņaugos.
Meklēt