Par vēsturisko Izraēlas tautu skatiet Israēlieši.
Izraēlas valsts ir valsts Āzijas dienvidrietumos, Vidusjūras austrumu krastā. Izraēla kļuva par neatkarīgu valsti 1948. gadā. Izraēla ir vienīgā ebreju valsts, un ebreji visā pasaulē uzskata Izraēlu par savām garīgajām mājām. Izraēlā 2013. gadā dzīvoja 8,1 miljons iedzīvotāju, no kuriem 6,04 miljoni ir ebreji. Gandrīz visi pārējie Izraēlas iedzīvotāji ir arābi (1,6 miljoni), tostarp musulmaņi, kristieši, druzi un samarieši. Izraēlas lielākā pilsēta ir Jeruzaleme. Izraēlas galvaspilsēta ir Jeruzaleme. Vairumam valstu vēstniecības atrodas Telavivā.
Vēsturisks kopsavilkums
Reģions, kur tagad atrodas Izraēla, bijis cilvēku apdzīvots tūkstošiem gadu un kalpojis par krustpunktu starp Āfriku, Āziju un Eiropu. Šajā teritorijā veidojās sena ebreju civilizācija, kas vēlāk piedzīvoja diasporu. Modernā Izraēlas valsts dibināšana 1948. gadā sekoja Pirmā un Otrā pasaules kara periodam un holokaustam, izraisot plašas demogrāfiskas un politiskas pārmaiņas. Kopš dibināšanas valsts piedzīvojusi vairākus konfliktus un karus ar kaimiņvalstīm, kā arī noslēgusi mierlīgus līgumus ar dažām valstīm (piem., ar Ēģipti 1979. gadā un Jordāniju 1994. gadā). Miera procesa mēģinājumi ar Palestīnas vadību, tostarp Oslo līgumi 1990. gados, bijuši sarežģīti un rezultātu guvuši ierobežotu stabilitāti.
Ģeogrāfija un klimats
Izraēla ir maza valsts, taču tajā ir kalni, tuksneši, krasti, ielejas un līdzenumi. Valsts teritorija svārstās no Vidusjūras piekrastes rietumos līdz Jordānas ielejai un Nāves jūrai austrumos. Ziemeļos atrodas Galilejas kalni un Haifas apkārtne, centrālajā daļā — piekrastes līdzenums un Judejas kalni, bet dienvidos stiepjas Negeva tuksnesis. Nāves jūra ir zemākais sauszemes punkts uz zemeslodes.
Klimats vasarās ir karsts un bez lietus, ar augstu mitruma līmeni piekrastes līdzenumā un zemākajās augstienēs, bet ziemās - vēss un lietains, reti kad temperatūra noslīd zem nulles. Klimata daudzveidība ļauj audzēt dažādas lauksaimniecības kultūras; mazos apgabalos un siltumnīcās ražo augļus un dārzeņus visu gadu.
Iedzīvotāji, valoda un sabiedrība
Izraēlai ir daudzveidīga iedzīvotāju struktūra. Originalajā aprakstā minētie 2013. gada dati parāda lielāko daļu ebreju un arābu iedzīvotāju. Kopš tā laika iedzīvotāju skaits pieaudzis — 2023. gada beigās tas bija apmēram 9,7 miljoni cilvēku. Ebreju kopiena ir iekšēji daudzveidīga, iekļaujot sekulārus, tradicionālus un ultraortodoksus (haredi) grupējumus, kā arī imigrantus no Eiropas, ASV, bijušās Padomju Savienības, Etiopijas un citām vietām. Arābu minoritāte, kas ietver gan musulmaņus, gan kristiešus un druzi, ir pilsoņi ar pilnām vai daļējiem pilsonības tiesībām, bet sabiedrībā pastāv gan integrācijas, gan sociālās nevienlīdzības jautājumi.
Valsts oficiālā valoda ir ivrita; arābu valoda tradicionāli tiek lietota kā valsts minoritāšu valoda un publiskajā dzīvē. Angļu valoda ir plaši saprotama un izplatīta biznesā, izglītībā un tūrisma nozarē. Izraēlā ir augsts alfabētizma līmenis, un valsts ieguldījusi izglītībā un zinātnē.
Ekonomika un dabas resursi
Izraēlai ir maz dabas resursu, un tā importē vairāk preču nekā eksportē. Tajā pašā laikā valstij ir attīstīta augsto tehnoloģiju industrija, spēcīga lauksaimniecība (pateicoties inovatīvām lauksaimniecības metodēm) un labi attīstīts finanšu sektors. Izraēla ir pazīstama ar noturīgu startups kultūru un izcilām tehnoloģiskām inovācijām (IT, medicīnas tehnoloģijas, kiberdrošība, ūdens apsaimniekošana).
Pēdējo desmitgažu laikā pie Izraēlas piekrastes atklāti nozīmīgi jūras gāzes lauki (piemēram, Tamar un Leviathan), kas samazināja enerģijas importu un atstāja ietekmi uz ekonomiku. Valsts attīstījusi arī ūdens attīrīšanas, desalinācijas un kapilārās laistīšanas tehnoloģijas, kompensējot dabas resursu trūkumu. Izraēlai raksturīgs relatīvi augsts dzīves līmenis un paredzamais dzīves ilgums, taču ekonomiskie izaicinājumi (dzīves dārdzība, iekšējā nevienlīdzība un drošības izdevumi) saglabājas.
Politika, pārvaldība un drošība
Izraēla ir parlamentāra demokrātija ar vienpalātas parlamentu — Knesetu. Valsts amatpersonu struktūrā ir prezidents (galvenokārt ceremonāla loma) un premjerministrs, kurš vada valdību. Politiskā sistēma ir daudzpartiju un bieži raksturojama ar koalīciju valdībām, kas var būt politiski nestabilas un mainīties pēc vēlēšanām.
Saskaņā ar demokrātijas indeksu Izraēla ir vienīgā demokrātiskā republika Tuvajos Austrumos. Saskaņā ar Freedom House datiem gan Izraēla, gan Tunisija ir vienīgās pilnībā demokrātiskās valstis Lielajos Tuvajos Austrumos. Tomēr valsts politiskais režīms un cilvēktiesību situācija tiek plaši analizēta un dažkārt kritizēta — īpaši attiecībā uz drošības pasākumu ietekmi uz palestīniešu tiesībām, iebildumiem par apmetnēm Rietumkrastā un attiecībām ar Gazas sektoru.
Jeruzaleme
Jeruzaleme ir Izraēlas lielākā pilsēta un tiek uzskatīta par reliģisku un kultūras centru. Tā ir svēta ebrejiem, kristiešiem un musulmaņiem, un tajā atrodas daudzas nozīmīgas svētvietas, tostarp Rietumu siena (Western Wall), Svētā Grēka baznīca (Church of the Holy Sepulchre) un Al-Aksa mošeja. Jeruzalemes statuss ir starptautiski sarežģīts un politiski jūtīgs jautājums: Izraēla deklarējusi Jeruzalemi par savu galvaspilsētu, tomēr daudzas valstis neatzīst šo lēmumu un saglabā savas vēstniecības Tel Avivā vai apkārtnē. Tas padara Jeruzalemi par vienu no centrālajiem konfliktiem izraelsko-palestīniešu jautājumā.
Kultūra, izglītība un zinātne
Izraēlas kultūra ir tautu sajaukums, kur ietekmes nāk no ebreju diasporas tradīcijām, arābu kultūras un mūsdienu Rietumu ietekmēm. Valstī darbojas plašs mākslas, teātra un mūzikas spektrs. Izglītība ir augsti vērtēta; universitātes un pētniecības institūcijas ir starptautiski atzītas, īpaši datorzinātnēs, medicīnā un inženierzinātnēs.
Sociālie izaicinājumi un perspektīvas
Izraēla saskaras ar vairākiem iekšējiem un ārējiem izaicinājumiem: drošības riskiem, attiecību ar palestīniešu kopienām risināšanu, ekonomisko nevienlīdzību, demogrāfisko spiedienu un integrāciju jaunu imigrantu grupu starpā. Tajā pašā laikā valsts turpina attīstīt tehnoloģijas, veidot starptautiskus ekonomiskus un diplomātiskus sakarus, kā arī piesaistīt investīcijas. Šo faktoru kombinācija nosaka Izraēlas lomu reģionā un pasaulē nākotnē.
