Palestīnieši — etniskā grupa Palestīnā: vēsture, valoda, diaspora
Iepazīstieties ar palestīniešu vēsturi, valodu un diasporu — no Rietumkrasta un Gazas līdz pasaules bēgļu kopienām un bagātajam kultūras mantojumam.
Palestīniešu tauta jeb saīsināti palestīnieši ir arābu tautība, kuru ģimenes saknes saistītas ar vēsturisko Palestīnu — reģionu, kas ietver Rietumkrastu, Gazas joslu un daļas mūsdienu Izraēlas teritorijas. Termins “palestīnieši” mūsdienās parasti attiecināms uz arābu valodā runājošiem iedzīvotājiem un viņu pēcnācējiem no šī reģiona; vēsturiskos avotos tajā dažkārt ietilpa arī vietējie ebreji.
Daži labi zināmi palestīnieši ir:
- Jasirs Arafats, PLO līderis
- MahmudsAbass, Fatah līderis
- Edvards Saids, filozofs un literatūras teorētiķis
Valoda un identitāte
Palestīniešu tauta (arābu: الشعب الفلسطيني, ash-sha`b al-filasTīni), saukta arī par palestīniešiem vai Palestīnas arābiem (arābu: الفلسطينيون, al-filasTīnīyyūn; arābu: العرب الفلسطينيون, al-`Arab al-filasTīnīyyūn), parasti runā palestīniešu dialektu arābu valodā. Šis etnonyms akcentē gan izcelsmi no Palestīnas, gan kopējo kultūras un vēsturisko identitāti.
Skaits un izplatība
Kopējais palestīniešu skaits pasaulē tiek lēsts aptuveni 10–13 miljonu cilvēku robežās; precīzas aplēses atšķiras atkarībā no definīcijas un datu avotiem. Aptuveni puse no visiem palestīniešiem dzīvo reģionā, kas tradicionāli saistīts ar Palestīnu — tas ietver Izraēlas teritoriju, Rietumkrastu (ieskaitot Austrumjeruzalemi), Gazas joslu un Jordāniju. Svarīgi atzīmēt, ka daļa no šiem iedzīvotājiem ir iekšēji pārvietotas personas vai bēgļi.
Pārējie veido plašu palestīniešu diasporu. No diasporas lielākās kopienas atrodas kaimiņvalstīs: vairāk nekā divarpus miljoni dzīvo Jordānijā, aptuveni viens miljons — Sīrijā un Libānā. Citas nozīmīgas kopienas ir Saūda Arābijā (aptuveni 250 000) un ārpus arābu pasaules, piemēram, Čīlē (apmēram 500 000 cilvēku), kas ir lielākā palestīniešu koncentrācija reģistrēta ārpus Arābijas.
Reliģija
Pēc reliģiskās piederības vairums palestīniešu ir musulmaņi, pārsvarā sunnītu islāma atzara pārstāvji. Palestīnas iedzīvotāju vidū ir arī ievērojama kristiešu minoritāte, kas pārstāv dažādas kristīgās konfesijas. Līdzās šīm kopienām reģionā dzīvo arī nelielas citas reliģiskas grupas. Reliģiskā piederība bieži ir saistīta ar kopienas tradīcijām, kultūru un sabiedrisko dzīvi.
Vēsturiskie un ģenētiskie aspekti
Vairāki ģenētiskie pētījumi liecina, ka mūsdienu palestīniešu un citu Levantu iedzīvotāju ģenētiskā saikne ar senajiem reģiona iedzīvotājiem ir spēcīga. Tas atbalsta uzskatu, ka palestīnieši etniski pārstāv pēctečus iedzīvotāju “kodola”, kas dzīvoja šajā teritorijā jau aizvēsturiskiem laikiem — situācija, kas vēlāk tika ietekmēta arābu-musulmaņu iekarošanas, akulturācijas un valodas maiņas procesiem. Daudzi vietējie iedzīvotāji laika gaitā pieņēma arābu valodu un islāmu, tomēr kultūras un ģenētiskās saites ar agrākiem reģiona iedzīvotājiem saglabājas.
Nacionālā identitāte un politiska attīstība
Vietējie arābu valodā runājošie Palestīnas iedzīvotāji sāka plašāk lietot vārdu “palestīnieši” kā endonīmu, lai izteiktu nacionālo pašapziņu jau pirms Pirmā pasaules kara. Svarīgs notikums šo ideju attīstībā bija Sīrijas-Palestīniešu kongresa deklarācija 1921. gada 21. septembrī, kur pirmo reizi skaidrāk izvirzīja prasību pēc Palestīnas pašnoteikšanās un neatkarības.
Pēc Izraēlas izveidošanas 1948. gadā un it īpaši pēc 1967. gada kara miljoniem palestīniešu kļuva par bēgļiem vai emigrantiem; šo notikumu kopums arabiskajā un palestīniešu valodā tiek dēvēts par Nakbu (katastrofu). No šī laika “palestīniešu” termins arvien biežāk apzīmē ne tikai izcelsmes vietu, bet arī kopīgas vēstures, tiesību uz atgriešanos un cerību uz nacionālu pašnoteikšanos apziņu.
Starptautiskā mērogā Palestīniešu tautu bieži pārstāv Palestīnas Atbrīvošanas organizācija (PLO), kas kopš 20. gadsimta otrās puses spēlēja nozīmīgu lomu politiskajā cīņā par palestīniešu tiesībām. Pēc Oslo miera procesiem 1990. gados tika izveidota Palestīniešu pašpārvalde (PA) — pagaidu administratīva institūcija, kas formāli atbild par daļu palestīniešu apdzīvotu teritoriju Rietumkrastā un Gazas joslā. Politiskā realitāte reģionā ir sarežģīta — iekšpolitiski palestīniešu sabiedrība ir politiski un teritorāli sašķelta (piemēram, Fatah un Hamas konkurence), un starptautiskā atzīšana Palestīnas valsts jautājumā turpina būt pretrunīga.
Bēgļi, pilsonība un tiesiskais statuss
Liela daļa palestīniešu diasporā ir bēgļi vai viņu pēcnācēji; daudziem no tiem ir ierobežotas pilsonības tiesības vai pilnīga bezvalstniecība. Starptautiskās organizācijas, piemēram, ANO Palīdzības un darba aģentūra palestīniešu bēgļiem (UNRWA), sniedz humanitāru palīdzību un atbalstu tūkstošiem cilvēku, kas dzīvo bēgļu nometnēs. Pilsonības un tiesiskā statusa jautājumi būtiski ietekmē piekļuvi izglītībai, veselības aprūpei, darba tirgum un brīvai pārvietošanās iespējai.
Kultūra un sabiedriskā dzīve
Palestīniešu kultūra izpaužas literatūrā, mūzikā, dejas tradīcijās (piemēram, dabka), kulinārijā un amatniecībā. Palestīniešu rakstnieki, dzejnieki un domātāji, tādi kā Edvards Saids, ir plaši pazīstami starptautiskā līmenī. Kultūra bieži ietver gan vietējās Beduīnu un Levantu tradīcijas, gan ietekmes no arābu un islāmiskās pasaules, kā arī elementus, kas radušies dienesta, migrācijas un koloniālās vēstures rezultātā.
Ekonomika un ikdienas izaicinājumi
Palestīniešu ekonomika sastopas ar daudzām grūtībām — ierobežota piekļuve resursiem, brīvai tirdzniecībai un kustībai, konfliktu ietekme, bezdarbs un nabadzība ir daudzu ģimeņu ikdiena. Tajā pašā laikā pastāv vietējie uzņēmumi, lauksaimniecība, amatniecība un pakalpojumu nozare, kas uztur sabiedrības dzīvi un identitāti.
Nākotnes perspektīvas
Palestīniešu tautas nākotne ir cieši saistīta ar politisko risinājumu reģionā, starptautisko atbalstu cilvēktiesību un humāno jautājumu risināšanā, kā arī vietējo institūciju spēju attīstīt stabilu pārvaldību un ekonomisku izaugsmi. Palestīniešu identitāte saglabājas spēcīga — balstīta kopīgā vēsturē, valodā, kultūrā un ilgojumu pēc politiskas pašnoteikšanās.
Šis raksts sniedz kopsavilkumu par palestīniešu tautu tēmu; ja vēlaties, varu papildināt ar detalizētāku laika līniju (antīkā vēsture, Osmānu valsts periods, Britu mandāts, 1948. un 1967. gadu notikumi), vai izskaidrot konkrētas juridiskas vai demogrāfiskas nianses.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir palestīniešu tauta?
A: Palestīniešu tauta ir Palestīnas arābi. Agrāk vārdu "palestīnieši" varēja lietot arī kā apzīmējumu ebreju tautai, kas dzīvoja Palestīnā.
Q: Kāds ir aptuvenais palestīniešu kopējais iedzīvotāju skaits?
A: Kopējais palestīniešu iedzīvotāju skaits, ieskaitot pēcnācējus, ir aptuveni 10 miljoni.
J: Kur mūsdienās dzīvo lielākā daļa palestīniešu?
A: Aptuveni puse palestīniešu joprojām dzīvo vēsturiskajā Palestīnas reģionā, kas ietver Izraēlu, Rietumkrastu, tostarp Austrumjeruzalemi, Gazas joslu un Jordāniju.
J: Kādā valodā parasti runā palestīnieši?
A: Palestīniešu tradicionālā valoda ir arābu valodas palestīniešu dialekts. Tie, kas ir Izraēlas pilsoņi, tagad daudzi runā arī divvalodīgi mūsdienu ebreju valodā.
Kādu reliģiju pārstāv lielākā daļa palestīniešu?
A: Lielākā daļa palestīniešu ir musulmaņi, jo īpaši islāma sunnītu atzara piekritēji, un Palestīnā ir ievērojama palestīniešu kristiešu minoritāte, kas pārstāv dažādas kristiešu konfesijas, kā arī mazākas reliģiskās kopienas.
J: Kad sāka plaši lietot vārdu "palestīnieši" kā nacionālistisku jēdzienu? A: Pirmo reizi plaši lietot vārdu "palestīnietis" kā endonīmu, lai apzīmētu nacionālistisku jēdzienu, sāka pirms Pirmā pasaules kara 1921. gadā, kad Sīrijas un Palestīnas kongress 1921. gada 21. septembrī izvirzīja prasību par valsts neatkarību.
Meklēt