Ebreju valoda (ivrits): no Bībeles līdz mūsdienu Izraēlai
Ebreju valoda (ivrits): no Bībeles līdz mūsdienu Izraēlai — valodas atdzimšana, vēsturiskas saknes, gramatikas pārmaiņas un mūsdienu aizguvumi.
Ebreju valoda, semītu valoda, ir ebreju valoda. Ebreju valodas akadēmija ir galvenā ivrita valodas institūcija, kas iesaka jaunvārdus, standartizē ortogrāfiju un seko valodas attīstībai mūsdienu Izraēlā.
Vēsture un atjaunošana
Izraēlieši runāja ivritā jau ļoti sen — Bībeles laikos tas bija viena no reģiona galvenajām valodām. Pēc tam, kad Jūdu iekaroja Babilonija, jūdi nokļuva gūstā Babilonijā un daudzviet sāka runāt arī aramiešu valodā. Ivrits ikdienā vairs netika plaši lietots, taču saglabājās kā reliģiskās literatūras, lūgšanu un mācību valoda.
20. gadsimtā notika mērķtiecīga ivrita atjaunošanas kustība: daudz ebreju sākumā Eiropā un citur nolēma atjaunot ivritu kā sarunvalodu. Galvenā persona, kas saistīta ar šo atmodu, ir Eliezer Ben-Jehuda (Eliezer Ben‑Yehuda), kurš popularizēja ivrita izmantošanu ģimenē, skolās un presē, veidoja jaunvārdus un strādāja pie modernizētas leksikas. Ivrits kļuva par jaunās Izraēlas valsts valodu 1948. gadā — daudzi ieceļotāji no dažādām kultūrām un valodām apguva ivritu kā kopīgo saziņas valodu, tādējādi nostiprinot valodas statusu.
Bibeles ebreju valoda un mūsdienu ivrits
Bībeles tekstu valoda (bieži saukta par bībelisko ivritu) atšķiras no mūsdienu ivrita fonoloģiski, leksiski un morfoloģiski. Svarīgākās atšķirības:
- vārdu krājums — mūsdienu ivritā ir daudz jaunu vārdu un tehnisku terminu, ko radījusi vai pieņēmusi Ebreju valodas akadēmija vai izstrādājuši valodas praktiķi;
- gramatika — modernā gramatika ir vienkāršāka noteiktos aspektos (piemēram, darbības laiku un locījumu lietojumā) salīdzinājumā ar bībelisko formu;
- izrunas atšķirības — dažādas diasporas tradīcijas (ašķanas jidiša, sefaradu, jemenas utt.) ietekmēja izrunas attīstību; mūsdienu standarts balstās galvenokārt uz sefaradu‑ashkenazu sajaukumu.
Rakstība un fonētika
Ivrits lieto hebreju alfabētu, kas sastāv no 22 galvenajām rakstzīmēm, rakstot no labās uz kreiso pusi. Vairākiem burtiem ir sarežģītākas formas vārda beigās (piemēram, ך, ם, ן, ף, ץ). Tradicionāli tekstos bija paredzēta arī vokalizācija (niqqud), lai atzīmētu patskaņus, taču ikdienas drukātos tekstos un laikrakstos niqqud bieži netiek lietots — lasītājs orientējas pēc konteksta.
Dialekti un ietekmes
Ivritam ir dažādas runas formas un akcenti, ko ietekmēja migrantu izcelsmes valodas — angļu valoda, jidiš, arābu dialekti, krievu, franču u. c. Mūsdienu valodā ir pamanāmi aizguvumi un leksikas ietekme no daudzām valodām, īpaši tehnoloģiju un popkultūras jomās. No otras puses, akadēmiskā un oficiālā leksika bieži tiek veidota, izmantojot semītisko atvasināšanas principu (saknes un prefiksi/sufiksi).
Gramatika īsumā
- vārdu kārtība: galvenā laika izteikšanas struktūra balstās uz darbības vārdu formām; mūsdienu ivritā plaši lieto arī palīdzības darbības vārdus;
- dzimte un locījumi: lietvārdi un īpašības vārdi locās pēc dzimtes (vīriešu/ sieviešu) un skaitļa (viensk./daudzsk.);
- verbālie laiki un aspekti: bībeliskajā ivritā sistēma atšķiras, bet mūsdienu ivritā tas ir pielāgots mūsdienu komunikācijas vajadzībām.
Valodas statuss un lietojums mūsdienās
Ivrits ir Izraēlas oficiālā valoda un plaši izmantota izglītībā, tiesās, medijos, literatūrā, zinātnē un tehnoloģijās. Tas ir dzīvs, attīstāms lingvistisks resurss — jauni termini ierodas gan no svešvalodu aizguvumiem, gan no iekšēji radītiem terminiem. Ivrits arī kalpo kā kultūras identitātes elements, kas savieno dažādu valodu un kultūru kopienas Izraēlā.
Ivrita unikālais statuss
Ivritu bieži dēvē par vienu no retajiem gadījumiem, kad valoda, kura kādā brīdī bija galvenokārt literāra un liturģiska (tātad "mirusi" kā sarunvaloda), tika veiksmīgi atdzīvināta un pārvērsta par plaši lietotu mūsdienu dzīvu valodu. Šo atdzimšanu veicināja gan politiski-sabiedriski faktori, gan sistemātiska valodas plānošana un izglītības politika.
Praktiski padomi mācībām
- Sāciet ar alfabētu un pamata lasīšanu bez niqqud, jo tā ir noderīga ikdienas saziņā;
- iemācieties biežāk lietotos darbības vārdus un frāzes, kas noder sarunā;
- skatieties mūsdienu Izraēlas mediju saturu, lai pierastu pie izrunas un jaunā vārdu krājuma;
- ja mācāties biblicisma kontekstu, paralēli pētiet atšķirības starp Bībeles ivritu un mūsdienu valodu.
Sākotnēji Bībele tika sarakstīta galvenokārt bībeliskā ivrita, bībeliskā aramiešu valodā un koiniešu grieķu valodā, kas atspoguļo reģiona daudzveidību un vēsturiskās valodu mijiedarbības.

"Izraēla", kas rakstīta ar ebreju alfabētu.
Gramatika
Ebreju valoda ir semītu valoda, tāpēc tā ir ļoti līdzīga arābu valodai. Ebreju valodas vārdi tiek veidoti, kombinējot sakni ar rakstu. Izraēliešu ivritā daži vārdi ir tulkoti no Eiropas valodām, piemēram, angļu, franču, vācu un krievu valodas. Daudziem Vecās Derības vārdiem izraēliešu ivritā ir piešķirtas jaunas nozīmes. Cilvēkiem, kuri mācās ivritā, vispirms ir jāapgūst gramatika, lai viņi varētu pareizi lasīt bez patskaņiem.
Izraēliešu ebreju valodā nav darbības vārda "būt" tagadnes laikā, bet tikai nākotnes un pagātnes laikā. Bībeles ebreju valodā nav laika, bet ir tikai divi aspekti: nepabeigtais un pabeigtais. Nepabeigtais laiks ir kaut kas līdzīgs nākotnes un tagadnes laikiem. Perfekts ir kaut kas līdzīgs pagātnes laikam. Mišnaja ivritā, tāpat kā jūdai-ramiešu valodā, runāja Jēzus laikā un Bar-Kohbas sacelšanās laikā (2. gs. pēc Kristus dzimšanas) līdz Justiniāna Bizantijas impērijai (6. gs. pēc Kristus dzimšanas).
Ebreju alfabēts ir pielāgots vēl vienas ebreju valodas - jidiša - rakstīšanai. Tomēr jidišs skan citādi nekā ivrits, jo tā ir ģermāņu valoda.
Alfabēts
Ebreju alfabētā ir 22 burti. Pieci no tiem mainās, kad tie atrodas vārda beigās. Ebreju valodā lasa no labās puses uz kreiso.
Ebreju alfabēts ir abdjad, tāpēc tiek rakstīti tikai līdzskaņi, un lasītājiem ir jānorāda patskaņi. Tā kā tas var būt sarežģīti, patskaņus var apzīmēt ar punktiem, ko sauc par "nikkud" vai "tinuah" (daudzskaitlī attiecīgi "nikudot" un "tinuot"). Mūsdienu ivritā daži burti var apzīmēt patskaņus, kurus sauc par matres lectionis (lasīšanas mātes), jo tie ievērojami atvieglo lasīšanu. Vav (vai Waw) var veidot skaņu "oo" (/u/ IPA), piemēram, ēdienā. Yodh (vai Yud) var veidot skaņu "ee" (/i/ IPA), piemēram, barība.
| Alefs | Likme | Gimel | Dalet | Hei, | Vav | Zayin | Heth | Teth | Yodh | Kaf |
| א | ב | ג | ד | ה | ו | ז | ח | ט | י | כ |
| ך | ||||||||||
| Lamed | Mem | Mūķene | Samekh | Ayin | Pe | Tsadi | Kuf | Resh | Shin | Tav |
| ל | מ | נ | ס | ע | פ | צ | ק | ר | ש | ת |
| ם | ן | ף | ץ |
Jautājumi un atbildes
J: Kāda valoda ir ebreju valoda?
A: Ebreju valoda ir semītu valoda.
J: Kad to sāka runāt?
A: To pirmo reizi sāka runāt Izraēlā.
J: Kas runā ebreju valodā?
A: Daudzi ebreju tautības cilvēki runā arī ivritā, jo ivrits ir daļa no jūdaisma.
J: Cik ilgi to lieto?
A: Izraēlieši to lietoja jau sen, Bībeles laikā.
Jautājums: Kāpēc ebreji pārtrauca runāt ebreju valodā?
A: Pēc tam, kad Jūdu iekaroja Babilonija, jūdi nokļuva gūstā (gūstā) Babilonijā un sāka runāt aramiešu valodā. Ikdienā ivrits vairs netika daudz lietots, taču to joprojām zināja jūdi, kas studēja halakhu.
J: Kā radās mūsdienu ivrits?
A: 20. gadsimtā daudzi ebreji nolēma ebreju valodu atkal padarīt par sarunvalodu. Tā kļuva par jaunās Izraēlas valsts valodu 1948. gadā. Izraēlas iedzīvotāji ieradās no dažādām vietām un nolēma iemācīties ebreju valodu, savu kopīgo senču valodu, lai viņi visi varētu runāt vienā valodā. Tomēr mūsdienu ebreju valoda būtiski atšķiras no Bībeles ebreju valodas, tai ir vienkāršāka gramatika un daudz aizguvumu no citām valodām, īpaši angļu valodas. Kopš 2021. gada ivrits ir vienīgā mirusī valoda, kas atkal ir kļuvusi par dzīvu valodu.
J: Kādā valodā sākotnēji tika uzrakstīta Bībele?
A: Bībele sākotnēji tika uzrakstīta Bībeles ebreju valodā.
Meklēt