20. gadsimts sākās 1901. gada 1. janvārī un beidzās 2000. gada 31. decembrī. Šajā gadsimtā notika divi pasaules kari, Padomju Savienības uzplaukums un sabrukums, parādījās telefons, skaņu ieraksti, kino un televīzija, lidmašīnas, atomieroči, ģenētika un DNS, datori un elektronika kopumā. Izplatījās zinātne un industrializācija, medicīna kļuva zinātniski pamatotāka. Šajā gadsimtā cilvēku skaits pieauga vairāk nekā jebkurā iepriekšējā gadsimtā.
Galvenie vēstures notikumi
20. gadsimtā sabiedrību un politiku visvairāk ietekmēja Pirmā pasaules kara (1914–1918) un Otrais pasaules karš (1939–1945). Pirmā pasaules kara iznākums mainīja robežas un politiskās sistēmas Eiropā, bet pēc Otrā pasaules kara pasauli dalīja aukstā kara bloki — Rietumu valstis un Padomju vadītā bloka valstis. Otrā kara sekas iekļāva milzīgas cilvēku upurus, ebreju tautības iznīcināšanu holokausta laikā, kā arī militāri tehnoloģisku attīstību, tostarp atomieroču izmantošanu un sacensību atomieroču iegūšanā.
Pēc 1945. gada tika nodibinātas starptautiskas institūcijas, piemēram, Apvienoto Nāciju organizācija, lai mēģinātu novērst jaunas pasaules mēroga kara eskalācijas. No 1947. līdz 1991. gadam pastāvēja aukstais karš ar politisku un ideoloģisku konkurenci, sacensību kosmosā un bruņošanās sacensībām. Pēc 1945. gada sākās arī plaša mēroga dekolonizācija — daudzas Āfrikas, Āzijas un Okeānijas teritorijas ieguva neatkarību.
Tehnoloģijas un zinātne
20. gadsimts bija straujas tehnoloģiskas un zinātniskas attīstības laikmets. Fizikā parādījās jaunas teorijas (piemēram, relativitāte un kvantu mehānika), kas mainīja izpratni par dabas likumiem. Medicīnā ieviesa antibiotikas (piemēram, pēdējo gadsimtu laikā plaši izmantotā penicilīna izmantošana), tika attīstītas vakcīnas un progresēja ķirurģiskās metodes, kas būtiski samazināja mirstību un pagarināja cilvēku dzīves ilgumu.
Informācijas tehnoloģijas attīstījās no liela izmēra datoriem un skaitļošanas mašīnām 1940.–1950. gados līdz personālo datoru un internetu izplatībai 1970.–1990. gados. Elektronikas un pusvadītāju tehnoloģiju (transistoru, mikroshēmu) izgudrošana deva pamatu mūsdienu datoriem, mobilo sakaru ierīcēm un citām digitālajām tehnoloģijām. Arī transporta tehnoloģijas — pieaug komerclidojumu pieejamība, attīstās ātrgaitas dzelzceļi un kosmosa lidojumi (pirmais mākslīgais pavadonis, pirmais cilvēks kosmosā, pirmais lidojums uz Mēness) — mainīja cilvēku mobilitāti un redzējumu par pasauli.
Sabiedrības un kultūras pārmaiņas
20. gadsimtā mainījās dzīvesveids un sociālās normas. Industrializācijas un urbanizācijas rezultātā arvien vairāk cilvēku dzīvoja pilsētās. Parādījās plašas izmaiņas izglītībā, veselības aprūpē un sociālajās garantijās — daudzās valstīs radās sociālās drošības sistēmas. Sievietes cīnījās par vēlēšanu tiesībām un vienlīdzību darba tirgū; 20. gadsimtā sieviešu loma sabiedrībā būtiski paplašinājās.
Kultūrā attīstījās daudzas jaunas virzienu — modernisms, avangards, populārā mūzika (džezs, roks), kino kļuva par masu mākslu un sabiedrības ietekmes līdzekli. Masu mediji — radio, televīzija un vēlāk pirmie digitālie kanāli — mainīja politisko komunikāciju, reklāmu un ikdienas kultūru.
Ekonomika, industrializācija un vides jautājumi
20. gadsimtā industrializācija turpinājās un izplatījās plaši, palielinot ražošanas apjomu un dzīves līmeni daudzās valstīs. Ekonomiskās krīzes, it īpaši 1929. gada Lielā depresija, radīja nopietnas sociālās un politiskās sekas un veicināja ekonomisko pārvaldību un regulāciju izveidi. Pēc Otrā pasaules kara attīstījās starptautiskās tirdzniecības un finanšu sistēmas, un otrajā pusē — globalizācijas process paātrinājās.
Ar industrializācijas izaugsmi radās arī vides problēmas — gaisa un ūdens piesārņojums, dabas resursu pārmērīga izmantošana un vēlāk klimata pārmaiņu atpazīšana kā globāls risks. 20. gadsimta beigās sāka veidoties starptautiskas debates un iniciatīvas vides aizsardzībai.
Mantojums un ietekme uz 21. gadsimtu
20. gadsimts radīja pamatus mūsdienu pasaules politiskajai kartei, tehnoloģijām un zinātnes iespējām. Daudzas institūcijas, tehnoloģijas un sociālās normas, kas veido mūsu ikdienu, radās vai attīstījās tieši šajā laikmetā. Tajā pašā laikā 20. gadsimts atstāja arī brīdinājumus — par kara postošo spēku, ideoloģiskām sadursmēm un cilvēktiesību pārkāpumiem, kā arī par nepieciešamību rūpēties par vidi un ilgtspējīgu attīstību.
Kopsavilkumā: 20. gadsimts bija laiks strauju pārmaiņu: karu, tehnoloģisku atklājumu, sociālo revolūciju un zinātnes uzplaukuma. Šī gadsimta notikumi un izgudrojumi dziļi ietekmē arī mūsdienu politiku, ekonomiku un kultūru.