Mohameds Ali Džinna

Agrīnā dzīve

Muhameds Ali Džinna piedzima 1876. gada 25. decembrī Karači Isma'ilisma Pūndža Džinnas ģimenē. Džinna. Viņš dzimis Džirkā, Sindas pilsētā. Viņa tēva vārds bija Džinna Pūnja Džinna (1857- 1901), bet mātes vārds bija Mithibai. Džinna bija vecākais no septiņiem Džinnas Pūndžas un Mītibai bērniem. Viņa ģimene bija pārcēlusies uz Sindu no Kathiawar apgabala Gudžaratas štatā Indijā.

Džinnas dzimšanas vārds bija Mahomedali Džinnahbhai. Vēlāk viņš to nomainīja uz daudz vienkāršāku "Muhammad Ali Jinnah" jeb M.A. Mājās viņa ģimene runāja gudžarati valodā, un bērni sāka runāt arī kutči un angļu valodā. Izņemot Fatimu, par viņa brāļiem un māsām ir maz zināms.

Agrīnie darba gadi

1891. gadā (piecpadsmit gadu vecumā) Džinna devās uz Londonu un dažus gadus strādāja kādā uzņēmumā. Aptuveni tajā laikā nomira viņa māte.

1894. gadā Džinna pameta darbu, lai studētu jurisprudenci. Viņš iestājās Lincoln's Inn un 1896. gadā pabeidza studijas. Vēl būdams Londonā, viņš sāka piedalīties arī politikā. Viņš ļoti apbrīnoja Indijas politiskos līderus Dadabhai Naoroji un seru Pherozeshah Mehta. Pakāpeniski Džinna veidoja savu politisko redzējumu. Viņš domāja par to, ka Indijai jābūt konstitucionālai pašpārvaldei.

Ap šo laiku viņa tēvs zaudēja savu uzņēmumu. Tas Džinnai sagādāja lielas grūtības. Pa to laiku viņš bija sācis praktizēt kā jurists Mumbajā. Viņš arī uzcēla māju Mumbajas Malabar Hill rajonā. Šis nams tagad ir pazīstams kā Jinnah House.

Viņš kļuva par veiksmīgu advokātu. 1908. gadā viņš pārstāvēja slaveno Indijas Nacionālā kongresa līderi Balu Gangadaru Tilaku. Tilakam tika izvirzītas apsūdzības par sacelšanos pret britu varu. Džinna labi aizstāvēja savu prasību, bet Tilaku aizsūtīja uz cietumu.Pēc tam viņš zaudēja cerības.

Politiskās karjeras sākums

Džinna jau 1906. gadā, kad sāka nodarboties ar politiku, bija iestājies Indijas Nacionālajā kongresā. Kongress bija lielākā politiskā organizācija Indijā. Daudzi Indijas Nacionālā kongresa locekļi un vadītāji atbalstīja ierobežotu Indijas pašpārvaldi. Arī Džinna pauda tādu pašu viedokli. Tajā laikā viņa paraugs bija Gopal Krishna Gokhale.

1910. gada 25. janvārī Džinna kļuva par septiņdesmit divu locekļu Imperatora Likumdošanas padomes locekli. Viņš bija aktīvs Padomes loceklis. Tāpat kā daudzi citi Indijas līderi, arī Džinna atbalstīja Lielbritāniju Pirmā pasaules kara laikā. līderi bija atbalstījuši Lielbritāniju, domājot, ka pēc kara Lielbritānija piešķirs Indijai politisko brīvību.

Sākumā Džinna izvairījās pievienoties Viskindijas musulmaņu līgai, vēl vienai Indijas politiskajai organizācijai. Līgu musulmaņi bija izveidojuši 1906. gadā. 1913. gadā Džinna kļuva par Musulmaņu līgas biedru. 1934. gadā viņš kļuva par Musulmaņu līgas prezidentu. Viņš palīdzēja noslēgt vienošanos starp Kongresu un Musulmaņu līgu (1916. gada Luknahnas pakts). Ar šo vienošanos centās britu priekšā izveidot vienotu fronti, lai piešķirtu Indijai pašpārvaldes dominiona statusu Britu impērijā. Tas bija līdzīgs dominiona statusam, kāds tajā laikā bija Kanādai, Jaunzēlandei un Austrālijai.

1918. gadā Džinna apprecējās vēlreiz. Viņa otrā sieva bija Rattanbai Petita. Viņa bija divdesmit četrus gadus jaunāka par viņu. Viņa bija Džinnas personīgā drauga sera Dinshaw Petit, kurš piederēja parsi zoroastriešu kopienai, meita. Daudziem parsiešiem un musulmaņiem nepatika laulības starp divu reliģiju pārstāvjiem. Pāris dzīvoja Bombejā (tagadējā Mumbajā) un bieži ceļoja uz Eiropu. Viņa sieva 1919. gadā dzemdēja meitu, kurai deva vārdu Dina.

1918. gadā Mohanda Gandijs kļuva par vienu no Kongresa partijas līderiem. Gandijs ieņēma nevardarbīga protesta līniju, lai panāktu Indijai pašpārvaldi. Džinna ieņēma atšķirīgu nostāju. Viņš vēlējās konstitucionālu cīņu, lai panāktu Indijai pašpārvaldi. Džinna arī iebilda pret Gandija atbalstu hilafāta kustībai. Pakāpeniski starp viņiem radās daudzas domstarpības. 1920. gadā Džinna izstājās no Kongresa partijas. Viņš kļuva par Musulmaņu līgas priekšsēdētāju. Šajā laikā Džinna nāca klajā ar programmu, lai mazinātu domstarpības starp Kongresa partiju un Musulmaņu līgu. Programmā bija četrpadsmit darbības punkti. Tāpēc to sāka dēvēt par Džinnas četrpadsmit punktiem. Taču Kongresa partija tos nepieņēma.

Šo gadu laikā bija cietusi Džinnas personīgā dzīve. Viņa pievēršanās politikai bija izraisījusi spriedzi Džinnas laulībā. 1927. gadā pāris izšķīrās, un pēc smagas slimības Rattanbai nomira.

Ap to laiku notika Indijas līderu konference ar Lielbritānijas valdību. Tā notika Londonā un ir pazīstama kā apaļā galda konference. Džinna kritizēja Gandija politiku. Konference cieta neveiksmi. Džinna nebija apmierināts arī ar Musulmaņu līgu. Viņš nolēma pamest politiku. Viņš atkal sāka strādāt par juristu Anglijā. Visus šos gadus viņa māsa Fatima Džinna rūpējās par Džinnas lietām gan mājās, gan ārpus tām. Viņa kļuva arī par viņa tuvu padomdevēju. Viņa palīdzēja viņam audzināt Džinnas meitu Dinu Vādiju. Meita apprecējās ar Nevilu Vadiā, parasi, kurš bija pievērsies kristietībai. Džinnai šī laulība nepatika, bet viņa turpināja sarakstīties ar meitu.

Musulmaņu līgas līderis

Daudzi Indijas musulmaņu līderi, piemēram, Aga Khan III, Coudhary Rahmat Ali un Sir Muhammad Iqbal lūdza Džinnu atgriezties Indijā.

Musulmaņu līgas līderi vēlējās, lai viņš pārņem Musulmaņu līgas vadību. Džinna piekrita atgriezties Indijā. 1934. gadā viņš pameta Londonu un atgriezās Indijā, lai atkal reorganizētu Musulmaņu līgu. Taču līdz 1937. gada vēlēšanām viņš nespēja atjaunot partijas statusu, jo Musulmaņu līga ieguva tikai dažas vietas. Tomēr šajā laikā Līgai palīdzēja ietekmīgais Pendžabas premjerministrs sers Sikandars Hajats Hāns. Viņš 1937. gada oktobrī piekrita, ka Džinnas Musulmaņu līga pievienojas viņa spēcīgajai valdībai. To nosauca par Džinnas un Sikandara paktu.

Viņa domstarpības ar Kongresa partiju turpināja palielināties. 1930. gadā daži musulmaņu līderi, piemēram, Allama Iqbal, iestājās par atsevišķu valsti Indijas musulmaņu tautai. Visbeidzot viņš nonāca pie secinājuma, ka hinduisti un musulmaņi nevar dzīvot vienā valstī. Arī Džinna sāka domāt par atsevišķu valsti Indijas musulmaņiem. Džinna un Musulmaņu līga sāka darbu, lai iegūtu šādu atsevišķu valsti. Viņi 1940. gadā izstrādāja plānu, ko nosauca par Pakistānas rezolūciju. Šo jauno valsti bija paredzēts nosaukt par Pakistānu.

1941. gadā Džinna nodibināja laikrakstu "Dawn". Šajā laikrakstā tika publicēti Musulmaņu līgas uzskati un politiskā domāšana. Otrā pasaules kara laikā Džinna atbalstīja britus un iebilda pret Kongresa partijas kustību par izstāšanos no Indijas. 1944. gadā Gandijs ar Džinnu rīkoja 14 sarunu kārtas, taču viņi nespēja vienoties. Līdz tam laikam Musulmaņu līga bija izveidojusi valdības dažās provincēs un bija iekļāvusies arī centrālajā valdībā.

Pakistānas dibinātājs

Pēc Otrā pasaules kara Lielbritānija sāka īstenot pasākumus, lai piešķirtu Indijai neatkarību. 1946. gada 16. maijā briti paziņoja par plānu izveidot vienotu Indiju. Mēnesi pēc tam, 1946. gada 16. jūnijā, briti paziņoja par vēl vienu plānu sadalīt britu Radžu divās valstīs - vienā hinduistiem un otrā musulmaņiem.

1946. gada 16. maija plānu pieņēma Kongresa partija. Musulmaņu līga Džinnas vadībā pieņēma abus plānus. Taču 1946. gada 16. augustā Džinna paziņoja arī par tiešu rīcību, lai panāktu Pakistānas - atsevišķas bijušās Britu Rādža musulmaņu valsts - neatkarību. Pēc vairākām diskusiju kārtām Britu Radžs tika sadalīts (1947. gada augustā) divās valstīs - Indijā un Pakistānā. Bangladeša 1971. gadā ieguva neatkarību no Pakistānas.

Ģenerālgubernators

Britu Indiju sadalīja divās valstīs, proti, Indijā un Pakistānā. Džinna kļuva par pirmo Pakistānas ģenerālgubernatoru, viņa māsa Fatima Džinna kļuva par "nācijas māti". Viņš kļuva arī par Pakistānas Konstitucionālās asamblejas priekšsēdētāju. Uzrunā dibināšanas asamblejai 1947. gada 11. augustā Džinna stāstīja par Pakistānas kā laicīgas valsts nākotni. Viņš to pateica ar šādiem vārdiem:

Jūs varat piederēt jebkurai reliģijai, kastai vai konfesijai - tam nav nekāda sakara ar valsts biznesu. Ar laiku hinduisti pārstās būt hinduisti un musulmaņi pārstās būt musulmaņi - nevis reliģiskā nozīmē, jo tā ir katra indivīda personīgā ticība, bet politiskā nozīmē kā valsts pilsoņi.

Džinna uzņēmās arī tiešu valdības vadību. Pēc sadalīšanas notika plaša vardarbība starp musulmaņiem un hinduistiem. Šāda vardarbība bija ļoti nopietna Pendžābā un Bengālijā. Džinna kopā ar hinduistu līderiem no Indijas apceļoja šos reģionus, lai nomierinātu iedzīvotājus. Vardarbības laikā gāja bojā daudzi cilvēki. Aptuvenās nāves gadījumu skaita aplēses svārstās no divsimt tūkstošiem līdz vairāk nekā miljonam nāves gadījumu. Džinna personīgi bija ļoti sarūgtināts par visiem šiem notikumiem.

Drīz pēc Indijas un Pakistānas neatkarības atgūšanas Kašmirā sākās bruņots konflikts. Kašmiras karalis bija piekritis kļūt par Indijas sastāvdaļu, taču Kašmiras musulmaņiem tas lielākoties nepatika. Viņi sāka karot Kašmirā. Indijai nācās sūtīt savu karaspēku uz Kašmiru, kas bija kļuvusi par Indijas daļu. Indija izvirzīja šo jautājumu Apvienoto Nāciju Organizācijā. Apvienoto Nāciju Organizācija lika izbeigt konfliktu un sarīkot plebiscītu. Šī problēma joprojām negatīvi ietekmē Indijas un Pakistānas attiecības.

Džinnas loma Pakistānas kā jaunas valsts izveidē bija ļoti nozīmīga. Tas padarīja viņu ļoti populāru Pakistānas iedzīvotāju vidū. Austrumu Pakistānā (tagadējā Bangladešā) cilvēki iebilda pret Džinnas viedokli, ka urdu valodai jābūt vienīgajai valsts valodai.

Pakistānas ģenerālgubernatora karogs

Agrīnā dzīve

Muhameds Ali Džinna piedzima 1876. gada 25. decembrī Karači Isma'ilisma Pūndža Džinnas ģimenē. Džinna. Viņš dzimis Džirkā, Sindas pilsētā. Viņa tēva vārds bija Džinna Pūnja Džinna (1857- 1901), bet mātes vārds bija Mithibai. Džinna bija vecākais no septiņiem Džinnas Pūndžas un Mītibai bērniem. Viņa ģimene bija pārcēlusies uz Sindu no Kathiawar apgabala Gudžaratas štatā Indijā.

Džinnas dzimšanas vārds bija Mahomedali Džinnahbhai. Vēlāk viņš to nomainīja uz daudz vienkāršāku "Muhammad Ali Jinnah" jeb M.A. Mājās viņa ģimene runāja gudžarati valodā, un bērni sāka runāt arī kutči un angļu valodā. Izņemot Fatimu, par viņa brāļiem un māsām ir maz zināms.

Agrīnie darba gadi

1891. gadā (piecpadsmit gadu vecumā) Džinna devās uz Londonu un dažus gadus strādāja kādā uzņēmumā. Aptuveni tajā laikā nomira viņa māte.

1894. gadā Džinna pameta darbu, lai studētu jurisprudenci. Viņš iestājās Lincoln's Inn un 1896. gadā pabeidza studijas. Vēl būdams Londonā, viņš sāka piedalīties arī politikā. Viņš ļoti apbrīnoja Indijas politiskos līderus Dadabhai Naoroji un seru Pherozeshah Mehta. Pakāpeniski Džinna veidoja savu politisko redzējumu. Viņš domāja par to, ka Indijai jābūt konstitucionālai pašpārvaldei.

Ap šo laiku viņa tēvs zaudēja savu uzņēmumu. Tas Džinnai sagādāja lielas grūtības. Pa to laiku viņš bija sācis praktizēt kā jurists Mumbajā. Viņš arī uzcēla māju Mumbajas Malabar Hill rajonā. Šis nams tagad ir pazīstams kā Jinnah House.

Viņš kļuva par veiksmīgu advokātu. 1908. gadā viņš pārstāvēja slaveno Indijas Nacionālā kongresa līderi Balu Gangadaru Tilaku. Tilakam tika izvirzītas apsūdzības par sacelšanos pret britu varu. Džinna labi aizstāvēja savu prasību, bet Tilaku aizsūtīja uz cietumu.Pēc tam viņš zaudēja cerības.

Politiskās karjeras sākums

Džinna jau 1906. gadā, kad sāka nodarboties ar politiku, bija iestājies Indijas Nacionālajā kongresā. Kongress bija lielākā politiskā organizācija Indijā. Daudzi Indijas Nacionālā kongresa locekļi un vadītāji atbalstīja ierobežotu Indijas pašpārvaldi. Arī Džinna pauda tādu pašu viedokli. Tajā laikā viņa paraugs bija Gopal Krishna Gokhale.

1910. gada 25. janvārī Džinna kļuva par septiņdesmit divu locekļu Imperatora Likumdošanas padomes locekli. Viņš bija aktīvs Padomes loceklis. Tāpat kā daudzi citi Indijas līderi, arī Džinna atbalstīja Lielbritāniju Pirmā pasaules kara laikā. līderi bija atbalstījuši Lielbritāniju, domājot, ka pēc kara Lielbritānija piešķirs Indijai politisko brīvību.

Sākumā Džinna izvairījās pievienoties Viskindijas musulmaņu līgai, vēl vienai Indijas politiskajai organizācijai. Līgu musulmaņi bija izveidojuši 1906. gadā. 1913. gadā Džinna kļuva par Musulmaņu līgas biedru. 1934. gadā viņš kļuva par Musulmaņu līgas prezidentu. Viņš palīdzēja noslēgt vienošanos starp Kongresu un Musulmaņu līgu (1916. gada Luknahnas pakts). Ar šo vienošanos centās britu priekšā izveidot vienotu fronti, lai piešķirtu Indijai pašpārvaldes dominiona statusu Britu impērijā. Tas bija līdzīgs dominiona statusam, kāds tajā laikā bija Kanādai, Jaunzēlandei un Austrālijai.

1918. gadā Džinna apprecējās vēlreiz. Viņa otrā sieva bija Rattanbai Petita. Viņa bija divdesmit četrus gadus jaunāka par viņu. Viņa bija Džinnas personīgā drauga sera Dinshaw Petit meita, kas bija parsi, bet Rattanbai pirms laulībām ar Džinnu pieņēma islāmu un mainīja vārdu uz Maryam. Pāris dzīvoja Bombejā (tagad Mumbajā) un bieži ceļoja uz Eiropu. 1919. gadā sieva dzemdēja meitu, kurai deva vārdu Dina.

1918. gadā Mohanda Gandijs kļuva par vienu no Kongresa partijas līderiem. Gandijs ieņēma nevardarbīga protesta līniju, lai panāktu Indijai pašpārvaldi. Džinna ieņēma atšķirīgu nostāju. Viņš vēlējās konstitucionālu cīņu, lai panāktu Indijai pašpārvaldi. Džinna arī iebilda pret Gandija atbalstu hilafāta kustībai. Pakāpeniski starp viņiem radās daudzas domstarpības. 1920. gadā Džinna izstājās no Kongresa partijas. Viņš kļuva par Musulmaņu līgas priekšsēdētāju. Šajā laikā Džinna nāca klajā ar programmu, lai mazinātu domstarpības starp Kongresa partiju un Musulmaņu līgu. Programmā bija četrpadsmit darbības punkti. Tāpēc to sāka dēvēt par Džinnas četrpadsmit punktiem. Taču Kongresa partija tos nepieņēma.

Šo gadu laikā bija cietusi Džinnas personīgā dzīve. Viņa pievēršanās politikai bija izraisījusi spriedzi Džinnas laulībā. 1927. gadā pāris izšķīrās, un pēc smagas slimības Rattanbai nomira.

Ap to laiku notika Indijas līderu konference ar Lielbritānijas valdību. Tā notika Londonā un ir pazīstama kā apaļā galda konference. Džinna kritizēja Gandija politiku. Konference cieta neveiksmi. Džinna nebija apmierināts arī ar Musulmaņu līgu. Viņš nolēma pamest politiku. Viņš atkal sāka strādāt par juristu Anglijā. Visus šos gadus viņa māsa Fatima Džinna rūpējās par Džinnas lietām gan mājās, gan ārpus tām. Viņa kļuva arī par viņa tuvu padomdevēju. Viņa palīdzēja viņam audzināt Džinnas meitu Dinu Vādiju. Meita apprecējās ar Nevilu Vadiā, parasi, kurš bija pievērsies kristietībai. Džinnai šī laulība nepatika.

Musulmaņu līgas līderis

Daudzi Indijas musulmaņu līderi, piemēram, Aga Khan III, Coudhary Rahmat Ali un Sir Muhammad Iqbal lūdza Džinnu atgriezties Indijā.

Musulmaņu līgas līderi vēlējās, lai viņš pārņem Musulmaņu līgas vadību. Džinna piekrita atgriezties Indijā. 1934. gadā viņš pameta Londonu un atgriezās Indijā, lai atkal reorganizētu Musulmaņu līgu. Taču līdz 1937. gada vēlēšanām viņš nespēja atjaunot partijas statusu, jo Musulmaņu līga ieguva tikai dažas vietas. Tomēr šajā laikā Līgai palīdzēja ietekmīgais Pendžabas premjerministrs sers Sikandars Hajats Hāns. Viņš 1937. gada oktobrī piekrita, ka Džinnas Musulmaņu līga pievienojas viņa spēcīgajai valdībai. To nosauca par Džinnas un Sikandara paktu.

Viņa domstarpības ar Kongresa partiju turpināja palielināties. 1930. gadā daži musulmaņu līderi, piemēram, Allama Iqbal, iestājās par atsevišķu valsti Indijas musulmaņu tautai. Visbeidzot viņš nonāca pie secinājuma, ka hinduisti un musulmaņi nevar dzīvot vienā valstī. Arī Džinna sāka domāt par atsevišķu valsti Indijas musulmaņiem. Džinna un Musulmaņu līga sāka darbu, lai iegūtu šādu atsevišķu valsti. Viņi 1940. gadā izstrādāja plānu, ko nosauca par Pakistānas rezolūciju. Šo jauno valsti bija paredzēts nosaukt par Pakistānu.

1941. gadā Džinna nodibināja laikrakstu "Dawn". Šajā laikrakstā tika publicēti Musulmaņu līgas uzskati un politiskā domāšana. Otrā pasaules kara laikā Džinna atbalstīja britus un iebilda pret Kongresa partijas kustību par izstāšanos no Indijas. 1944. gadā Gandijs ar Džinnu rīkoja 14 sarunu kārtas, taču viņi nespēja vienoties. Līdz tam laikam Musulmaņu līga bija izveidojusi valdības dažās provincēs un bija iekļāvusies arī centrālajā valdībā.

Pakistānas dibinātājs

Pēc Otrā pasaules kara Lielbritānija sāka īstenot pasākumus, lai piešķirtu Indijai neatkarību. 1946. gada 16. maijā briti paziņoja par plānu izveidot vienotu Indiju. Mēnesi pēc tam, 1946. gada 16. jūnijā, briti paziņoja par vēl vienu plānu sadalīt britu Radžu divās valstīs - vienā hinduistiem un otrā musulmaņiem.

1946. gada 16. maija plānu pieņēma Kongresa partija. Musulmaņu līga Džinnas vadībā pieņēma abus plānus. Taču 1946. gada 16. augustā Džinna paziņoja arī par tiešu rīcību, lai panāktu Pakistānas - atsevišķas bijušās Britu Rādža musulmaņu valsts - neatkarību. Pēc vairākām diskusiju kārtām Britu Radžs tika sadalīts (1947. gada augustā) divās valstīs - Indijā un Pakistānā. Bangladeša 1971. gadā ieguva neatkarību no Pakistānas.

Ģenerālgubernators

Britu Indiju sadalīja divās valstīs, proti, Indijā un Pakistānā. Džinna kļuva par pirmo Pakistānas ģenerālgubernatoru, viņa māsa Fatima Džinna kļuva par "nācijas māti". Viņš kļuva arī par Pakistānas Konstitucionālās asamblejas priekšsēdētāju. Uzrunā dibināšanas asamblejai 1947. gada 11. augustā Džinna stāstīja par Pakistānas kā laicīgas valsts nākotni. Viņš to pateica ar šādiem vārdiem:

Jūs varat piederēt jebkurai reliģijai, kastai vai konfesijai - tam nav nekāda sakara ar valsts biznesu. Ar laiku hinduisti pārstās būt hinduisti un musulmaņi pārstās būt musulmaņi - nevis reliģiskā nozīmē, jo tā ir katra indivīda personīgā ticība, bet politiskā nozīmē kā valsts pilsoņi.

Džinna uzņēmās arī tiešu valdības vadību. Pēc sadalīšanas notika plaša vardarbība starp musulmaņiem un hinduistiem. Šāda vardarbība bija ļoti nopietna Pendžābā un Bengālijā. Džinna kopā ar hinduistu līderiem no Indijas apceļoja šos reģionus, lai nomierinātu iedzīvotājus. Vardarbības laikā gāja bojā daudzi cilvēki. Aptuvenās nāves gadījumu skaita aplēses svārstās no divsimt tūkstošiem līdz vairāk nekā miljonam nāves gadījumu. Džinna personīgi bija ļoti sarūgtināts par visiem šiem notikumiem.

Drīz pēc Indijas un Pakistānas neatkarības atgūšanas Kašmirā sākās bruņots konflikts. Kašmiras karalis bija piekritis kļūt par Indijas sastāvdaļu, taču Kašmiras musulmaņiem tas lielākoties nepatika. Viņi sāka karot Kašmirā. Indijai nācās sūtīt savu karaspēku uz Kašmiru, kas bija kļuvusi par Indijas daļu. Indija izvirzīja šo jautājumu Apvienoto Nāciju Organizācijā. Apvienoto Nāciju Organizācija lika izbeigt konfliktu un sarīkot plebiscītu. Šī problēma joprojām negatīvi ietekmē Indijas un Pakistānas attiecības.

Džinnas loma Pakistānas kā jaunas valsts izveidē bija ļoti nozīmīga. Tas padarīja viņu ļoti populāru Pakistānas iedzīvotāju vidū. Austrumu Pakistānā (tagadējā Bangladešā) cilvēki iebilda pret Džinnas viedokli, ka urdu valodai jābūt vienīgajai valsts valodai.

Pakistānas ģenerālgubernatora karogs

Nāve

Muhameds Ali bija slimojis ar tuberkulozi kopš 40. gadu sākuma. To zināja tikai viņa māsa un tikai daži citi ģimenei tuvi cilvēki. Pēc Indijas sadalīšanas un Pakistānas izveides viņš bija kļuvis par Pakistānas ģenerālgubernatoru. Viņa darba apjoms pieauga, bet veselība pasliktinājās. Lai atgūtu veselību, viņš daudzus mēnešus pavadīja savā oficiālajā atpūtas mājā. Atpūtas nams atradās Ziaratā. Džinna nespēja atgūt veselību. Viņš nomira 1948. gada 11. septembrī no tuberkulozes.

Nāve

Muhameds Ali bija slimojis ar tuberkulozi kopš 40. gadu sākuma. Par to zināja tikai viņa māsa un ļoti nedaudzi citi ģimenei tuvi cilvēki. Pēc Indijas sadalīšanas un Pakistānas izveides viņš bija kļuvis par Pakistānas ģenerālgubernatoru. Viņa darba apjoms pieauga, bet veselība pasliktinājās. Lai atgūtu veselību, viņš daudzus mēnešus pavadīja savā oficiālajā atpūtas mājā. Atpūtas nams atradās Ziaratā. Džinna nespēja atgūt veselību. Viņš nomira 1948. gada 11. septembrī no tuberkulozes.

Mūsdienu uzskati par Džinnu

Pēdējos gados daži zinātnieki ir snieguši jaunus viedokļus par Džinnas rīcību. Džinna izrādīja interesi, lai Pakistānai pievienotos dažas no hinduistu vairākuma kņazistes. Šie zinātnieki apgalvo, ka šis viedoklis bija pretrunā Džinnas deklarētajam uzskatam, ka hinduisti un musulmaņi nevar dzīvot kopā.

Daži vēsturnieki, piemēram, H. M. Seervai un Aješa Džalals, apgalvo, ka Džinna vēlējās vienotu Dienvidāziju. Viņš pieprasīja atsevišķu valsti musulmaņiem, jo Kongresa līderi nevēlējās dalīt varu ar Musulmaņu līgu.

Nesen Indijas līderi, kas pieder Bhartija Džantas partijai, piemēram, Lals Krišna Advani un Jasvants Singhs slavēja Džinnu. Jaswant Singh tika izslēgts no partijas, jo viņš savā grāmatā "Jinnah- India, Partition and Independence" ("Džinna - Indija, sadalījums un neatkarība") bija slavējis Džinnu.

Mūsdienu uzskati par Džinnu

Pēdējos gados daži zinātnieki ir snieguši jaunus viedokļus par Džinnas rīcību. Džinna izrādīja interesi, lai Pakistānai pievienotos dažas no hinduistu vairākuma kņazistes. Šie zinātnieki apgalvo, ka šis viedoklis bija pretrunā Džinnas deklarētajam uzskatam, ka hinduisti un musulmaņi nevar dzīvot kopā.

Daži vēsturnieki, piemēram, H. M. Seervai un Aješa Džalals, apgalvo, ka Džinna vēlējās vienotu Dienvidāziju. Viņš pieprasīja atsevišķu valsti musulmaņiem, jo Kongresa līderi nevēlējās dalīt varu ar Musulmaņu līgu.

Nesen Indijas līderi, kas pieder Bhartija Džantas partijai, piemēram, Lals Krišna Advani un Jasvants Singhs slavēja Džinnu. Jaswant Singh tika izslēgts no partijas, jo viņš savā grāmatā "Jinnah- India, Partition and Independence" ("Džinna - Indija, sadalījums un neatkarība") bija slavējis Džinnu.

Piemiņas pasākumi

Nācijas un cilvēki ir darījuši daudz ko, lai godinātu Džinnas piemiņu. Pakistānā viņu dēvē par Kvadīde-Azamu. Viņa attēli ir uz daudzām Pakistānas banknotēm un monētām. Karači starptautiskā lidosta ir nosaukta viņa vārdā. 1998. gadā jauna universitāte Karači tika nosaukta par Mohammada Ali Džinnas universitāti. vēl viena universitāte Islamabadā ir nosaukta Kvad-e-Azama vārdā.

Viņa vārdu nes arī daudzas citas vietas un iestādes Pakistānā un citviet pasaulē. Piemēram, Turcijā viņa vārdā nosaukta ļoti liela iela. Irānā viņa vārds ir dots vienai no tās galvaspilsētas Teherānas maģistrālēm, un Mumbajā viņa vārdā nosaukta publiska zāle Jinnah Hall.

Par Džinnas dzīvi un darbu stāsta daudzas grāmatas, filmas un TV programmas, tostarp biogrāfiskā filma "Džinna".

Piemiņas pasākumi

Nācijas un cilvēki ir darījuši daudz ko, lai godinātu Džinnas piemiņu. Pakistānā viņu dēvē par Kvadīde-Azamu. Viņa attēli ir uz daudzām Pakistānas banknotēm un monētām. Karači starptautiskā lidosta ir nosaukta viņa vārdā. 1998. gadā jauna universitāte Karači tika nosaukta par Mohammada Ali Džinnas universitāti. vēl viena universitāte Islamabadā ir nosaukta Kvad-e-Azama vārdā.

Viņa vārdu nes arī daudzas citas vietas un iestādes Pakistānā un citviet pasaulē. Piemēram, Turcijā viņa vārdā nosaukta ļoti liela iela. Irānā viņa vārds ir dots vienai no tās galvaspilsētas Teherānas maģistrālēm, un Mumbajā viņa vārdā nosaukta publiska zāle Jinnah Hall.

Par Džinnas dzīvi un darbu stāsta daudzas grāmatas, filmas un TV programmas, tostarp biogrāfiskā filma "Džinna".

Slavenas citāti

• "Ar ticību, disciplīnu un pašaizliedzīgu atdevi pienākumam nav nekā vērtīga, ko nevarētu sasniegt."
• "Pirms pieņemt lēmumu, 100 reizes padomā, bet, kad lēmums ir pieņemts, turies pie tā kā viens vīrs.""
• "Neveiksme ir man nezināms vārds."
• "Neviena tauta nevar pacelties slavas augstumos, ja jūsu sievietes nav jums līdzās."
• "Gaidiet labāko, gatavojieties sliktākajam."
• "Neviena cīņa nevar gūt panākumus, ja tajā līdzās vīriešiem nepiedalās sievietes."
• "Jums ir jāuzrauga islāma demokrātijas, islāma sociālā taisnīguma un vīriešu līdztiesības attīstība un uzturēšana savā dzimtajā zemē."
• "Islāms sagaida, ka ikviens musulmanis veiks šo pienākumu, un, ja mēs apzināsimies savu atbildību, drīz pienāks laiks, kad mēs attaisnosim sevi, kas ir cienīgi slavas pagātnes.""
• "To, ka tauta nekad nevar iegūt brīvību bez ciešanām un upuriem, lielā mērā apliecina nesenie traģiskie notikumi šajā subkontinentā."
• "Mēs esam ļauno paražu upuri. Tas ir noziegums pret cilvēci, ka mūsu sievietes ir ieslodzītas starp četrām māju sienām kā gūsteknes. Nekur nav sankciju par nožēlojamo stāvokli, kādā mūsu sievietēm nākas dzīvot."
• "Pakistāna nozīmē ne tikai brīvību un neatkarību, bet arī musulmaņu ideoloģiju, kas ir jāsaglabā, kas mums ir jāsaņem kā vērtīga dāvana un dārgums, un mēs ceram, ka citi dalīsies ar mums."

Slavenas citāti

• "Ar ticību, disciplīnu un pašaizliedzīgu atdevi pienākumam nav nekā vērtīga, ko nevarētu sasniegt."
• "Pirms pieņemt lēmumu, 100 reizes padomā, bet, kad lēmums ir pieņemts, turies pie tā kā viens vīrs.""
• "Neveiksme ir man nezināms vārds."
• "Neviena tauta nevar pacelties slavas augstumos, ja jūsu sievietes nav jums līdzās."
• "Gaidiet labāko, gatavojieties sliktākajam."
• "Neviena cīņa nevar gūt panākumus, ja tajā līdzās vīriešiem nepiedalās sievietes."
• "Jums ir jāuzrauga islāma demokrātijas, islāma sociālā taisnīguma un vīriešu līdztiesības attīstība un uzturēšana savā dzimtajā zemē."
• "Islāms sagaida, ka ikviens musulmanis veiks šo pienākumu, un, ja mēs apzināsimies savu atbildību, drīz pienāks laiks, kad mēs attaisnosim sevi, kas ir cienīgi slavas pagātnes.""
• "To, ka tauta nekad nevar iegūt brīvību bez ciešanām un upuriem, lielā mērā apliecina nesenie traģiskie notikumi šajā subkontinentā."
• "Mēs esam ļauno paražu upuri. Tas ir noziegums pret cilvēci, ka mūsu sievietes ir ieslodzītas starp četrām māju sienām kā gūsteknes. Nekur nav sankciju par nožēlojamo stāvokli, kādā mūsu sievietēm nākas dzīvot."
• "Pakistāna nozīmē ne tikai brīvību un neatkarību, bet arī musulmaņu ideoloģiju, kas ir jāsaglabā, kas mums ir jāsaņem kā vērtīga dāvana un dārgums, un mēs ceram, ka citi dalīsies ar mums."