Tieslietas

Tiesību veidi

• Līgumtiesības nosaka noteikumus par līgumiem, kas attiecas uz priekšmetu un pakalpojumu pirkšanu un pārdošanu.
• Medicīnas tiesības nosaka noteikumus un vadlīnijas medicīnas profesionāļiem, kā arī nosaka pacienta tiesības.

• Ārsta un pacienta privilēģija aizsargā pacienta privātās sarunas ar ārstu (ārstu), un tā attiecas arī uz viņa personisko informāciju (piemēram, kontaktinformāciju), kas izpausta medicīnas personālam.

• Īpašuma tiesības nosaka tiesības un pienākumus, kas personai ir, pērkot, pārdodot vai izīrējot mājokli un zemi (ko sauc par nekustamo īpašumu jeb realty), kā arī priekšmetus (ko sauc par personisko īpašumu).

• Intelektuālā īpašuma (IP) tiesības attiecas uz cilvēku tiesībām uz viņu radītām lietām, piemēram, mākslu, mūziku un literatūru. To sauc par autortiesībām. Tās aizsargā arī cilvēku radītos izgudrojumus, izmantojot tiesību aktu, ko sauc par patentu. Tas attiecas arī uz cilvēku tiesībām uz uzņēmuma nosaukumiem vai atšķirības zīmi vai logotipu. To sauc par preču zīmi.

• Trasta tiesības (uzņēmējdarbības tiesības) nosaka noteikumus par naudu, kas tiek ieguldīta investīcijās, piemēram, pensiju fondos, ko cilvēki uzkrāj pensijai. Tas ietver daudzus tiesību veidus, tostarp administratīvās un īpašuma tiesības.
• Delikttiesības palīdz cilvēkiem iesniegt prasības par kompensāciju (atlīdzību), ja kāds viņiem nodarījis kaitējumu vai nodarījis kaitējumu viņu īpašumam.
• Krimināltiesības valdība izmanto, lai nepieļautu, ka cilvēki pārkāpj likumus, un lai sodītu tos, kas tos pārkāpj.
• Konstitucionālās tiesības attiecas uz svarīgām valdības tiesībām un tās attiecībām ar iedzīvotājiem. Tās galvenokārt ietver konstitūcijas interpretāciju, tostarp tādas lietas kā dažādu valdības atzaru varas dalīšana.

• Tiesas rīkojums ir oficiāls tiesneša paziņojums, ar ko nosaka un atļauj veikt noteiktas darbības vienai vai vairākām lietā iesaistītajām pusēm.

• Administratīvās tiesības izmanto parastie pilsoņi, kuri vēlas apstrīdēt valdības pieņemtos lēmumus. Tās ietver arī tādas lietas kā noteikumi un administratīvo aģentūru darbība.
• Starptautiskās tiesības tiek izmantotas, lai noteiktu noteikumus par to, kā valstis var rīkoties tādās jomās kā tirdzniecība, vide vai militārās darbības. Starptautisko tiesību piemēri ir Ženēvas konvencijas par kara vadīšanu un Rēriha pakts.
• Paražas un tradīcijas ir prakse, kas sabiedrībā ir plaši pieņemta un par ko ir panākta vienošanās, taču bieži vien tā nav rakstveidā. Paražas un tradīcijas var tikt piemērotas tiesā, un dažkārt tās tiek uzskatītas par daļu no juridiskās argumentācijas lietās, ko izskata tiesas. Dažās sabiedrībās un kultūrās visas tiesības ir vai bija paražas un tradīcijas, lai gan tas notiek arvien retāk, lai gan ir dažas pasaules daļas, kur paražas un tradīcijas joprojām ir saistošas vai pat dominējoša tiesību forma, piemēram, cilšu zemēs vai neveiksmīgās valstīs.

Tiesību veidi

• Līgumtiesības nosaka noteikumus par līgumiem, kas attiecas uz priekšmetu un pakalpojumu pirkšanu un pārdošanu.
• Medicīnas tiesības nosaka noteikumus un vadlīnijas medicīnas profesionāļiem, kā arī nosaka pacienta tiesības.

• Ārsta un pacienta privilēģija aizsargā pacienta privātās sarunas ar ārstu (ārstu), un tā attiecas arī uz viņa personisko informāciju (piemēram, kontaktinformāciju), kas izpausta medicīnas personālam.

• Īpašuma tiesības nosaka tiesības un pienākumus, kas personai ir, pērkot, pārdodot vai izīrējot mājokli un zemi (ko sauc par nekustamo īpašumu jeb realty), kā arī priekšmetus (ko sauc par personisko īpašumu).

• Intelektuālā īpašuma (IP) tiesības attiecas uz cilvēku tiesībām uz viņu radītām lietām, piemēram, mākslu, mūziku un literatūru. To sauc par autortiesībām. Tās aizsargā arī cilvēku radītos izgudrojumus, izmantojot tiesību aktu, ko sauc par patentu. Tas attiecas arī uz cilvēku tiesībām uz uzņēmuma nosaukumiem vai atšķirības zīmi vai logotipu. To sauc par preču zīmi.

• Trasta tiesības (uzņēmējdarbības tiesības) nosaka noteikumus par naudu, kas tiek ieguldīta investīcijās, piemēram, pensiju fondos, ko cilvēki uzkrāj pensijai. Tas ietver daudzus tiesību veidus, tostarp administratīvās un īpašuma tiesības.
• Delikttiesības palīdz cilvēkiem iesniegt prasības par kompensāciju (atlīdzību), ja kāds viņiem nodarījis kaitējumu vai nodarījis kaitējumu viņu īpašumam.
• Krimināltiesības valdība izmanto, lai nepieļautu, ka cilvēki pārkāpj likumus, un lai sodītu tos, kas tos pārkāpj.
• Konstitucionālās tiesības attiecas uz svarīgām valdības tiesībām un tās attiecībām ar iedzīvotājiem. Tās galvenokārt ietver konstitūcijas interpretāciju, tostarp tādas lietas kā dažādu valdības atzaru varas dalīšana.

• Tiesas rīkojums ir oficiāls tiesneša paziņojums, ar ko nosaka un atļauj veikt noteiktas darbības vienai vai vairākām lietā iesaistītajām pusēm.

• Administratīvās tiesības izmanto parastie pilsoņi, kuri vēlas apstrīdēt valdības pieņemtos lēmumus. Tās ietver arī tādas lietas kā noteikumi un administratīvo aģentūru darbība.
• Starptautiskās tiesības tiek izmantotas, lai noteiktu noteikumus par to, kā valstis var rīkoties tādās jomās kā tirdzniecība, vide vai militārās darbības. Starptautisko tiesību piemēri ir Ženēvas konvencijas par kara vadīšanu un Rēriha pakts.
• Paražas un tradīcijas ir prakse, kas sabiedrībā ir plaši pieņemta un par ko ir panākta vienošanās, taču bieži vien tā nav rakstveidā. Paražas un tradīcijas var tikt piemērotas tiesā, un dažkārt tās tiek uzskatītas par daļu no juridiskās argumentācijas lietās, ko izskata tiesas. Dažās sabiedrībās un kultūrās visas tiesības ir vai bija paražas un tradīcijas, lai gan tas notiek arvien retāk, lai gan ir dažas pasaules daļas, kur paražas un tradīcijas joprojām ir saistošas vai pat dominējoša tiesību forma, piemēram, cilšu zemēs vai neveiksmīgās valstīs.

Civiltiesības un vispārējās tiesības

Civiltiesības ir tiesību sistēma, ko mūsdienās izmanto lielākajā daļā pasaules valstu. Civiltiesību pamatā ir tiesību akti, kas ietverti konstitūcijās vai valdības pieņemtos likumos. Civiltiesību sekundārā daļa ir tiesību pieejas, kas ir daļa no paražām. Civiltiesību valdībās tiesnešiem parasti nav lielu pilnvaru, un lielāko daļu likumu un juridisko precedentu rada parlamenta deputāti.

Parastās tiesības ir balstītas uz tiesnešu lēmumiem, kas pieņemti iepriekšējās tiesas lietās. Tas ir radies Anglijā, un tas ir kļuvis par daļu no gandrīz visām valstīm, kas kādreiz piederēja Britu impērijai, izņemot Maltu, Skotiju, ASV Luiziānas štatu un Kanādas Kvebekas provinci. Tā ir arī dominējošā tiesību forma Amerikas Savienotajās Valstīs, kur daudzus likumus, ko sauc par statūtiem, raksta Kongress, bet daudz vairāk tiesību normu pastāv no tiesu lēmumiem. Parasto tiesību aizsākumi meklējami viduslaikos, kad karali Jāni viņa baroni piespieda parakstīt dokumentu, ko sauca par Magna Carta.

Civiltiesības un vispārējās tiesības

Civiltiesības ir tiesību sistēma, ko mūsdienās izmanto lielākajā daļā pasaules valstu. Civiltiesību pamatā ir tiesību akti, kas ietverti konstitūcijās vai valdības pieņemtos likumos. Civiltiesību sekundārā daļa ir tiesību pieejas, kas ir daļa no paražām. Civiltiesību valdībās tiesnešiem parasti nav lielu pilnvaru, un lielāko daļu likumu un juridisko precedentu rada parlamenta deputāti.

Parastās tiesības ir balstītas uz tiesnešu lēmumiem, kas pieņemti iepriekšējās tiesas lietās. Tas ir radies Anglijā, un tas ir kļuvis par daļu no gandrīz visām valstīm, kas kādreiz piederēja Britu impērijai, izņemot Maltu, Skotiju, ASV Luiziānas štatu un Kanādas Kvebekas provinci. Tā ir arī dominējošā tiesību forma Amerikas Savienotajās Valstīs, kur daudzus likumus, ko sauc par statūtiem, raksta Kongress, bet daudz vairāk tiesību normu pastāv no tiesu lēmumiem. Parasto tiesību aizsākumi meklējami viduslaikos, kad karali Jāni viņa baroni piespieda parakstīt dokumentu, ko sauca par Magna Carta.

Reliģiskās tiesības

Reliģiskie likumi ir likumi, kas balstās uz reliģiskiem uzskatiem vai grāmatām. Piemēram, ebreju Halakha, islāma šariāts un kristiešu kanoniskās tiesības.

Līdz 1700. gadiem šariata likumi bija galvenā tiesību sistēma visā musulmaņu pasaulē. Dažās musulmaņu valstīs, piemēram, Saūda Arābijā un Irānā, visas tiesību sistēmas joprojām balstās uz šariata likumiem. Islāma likumi bieži tiek kritizēti, jo tajos bieži vien ir paredzēti bargi sodi par noziegumiem. Nopietna kritika ir Eiropas Savienības Tiesas spriedums, ka "šariats nav savienojams ar demokrātijas pamatprincipiem".

Turcijas Refah partijas "reliģiski pamatots šariata tiesību sistēmu plurālisms" tika atzīts par neatbilstošu Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai. Tiesa nolēma, ka Refah plāns "likvidētu valsts kā indivīda tiesību un brīvību garantētājas lomu" un "pārkāptu indivīdu nediskriminācijas principu attiecībā uz viņu sabiedrisko brīvību izmantošanu, kas ir viens no demokrātijas pamatprincipiem".

Reliģiskās tiesības

Reliģiskie likumi ir likumi, kas balstās uz reliģiskiem uzskatiem vai grāmatām. Piemēram, ebreju Halakha, islāma šariāts un kristiešu kanoniskās tiesības.

Līdz 1700. gadiem šariata likumi bija galvenā tiesību sistēma visā musulmaņu pasaulē. Dažās musulmaņu valstīs, piemēram, Saūda Arābijā un Irānā, visas tiesību sistēmas joprojām balstās uz šariata likumiem. Islāma likumi bieži tiek kritizēti, jo tajos bieži vien ir paredzēti bargi sodi par noziegumiem. Nopietna kritika ir Eiropas Savienības Tiesas spriedums, ka "šariats nav savienojams ar demokrātijas pamatprincipiem".

Turcijas Refah partijas "reliģiski pamatots šariata tiesību sistēmu plurālisms" tika atzīts par neatbilstošu Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai. Tiesa nolēma, ka Refah plāns "likvidētu valsts kā indivīda tiesību un brīvību garantētājas lomu" un "pārkāptu indivīdu nediskriminācijas principu attiecībā uz viņu sabiedrisko brīvību izmantošanu, kas ir viens no demokrātijas pamatprincipiem".

Tiesību vēsture

Tiesību vēsture ir cieši saistīta ar cilvēku civilizāciju attīstību. Senās Ēģiptes tiesības attīstījās 3000 gadu pirms mūsu ēras. 1760. gadā p.m.ē. ķēniņš Hammurabi pārņēma senās Babilonijas likumus, sakārtoja tos un izcirta akmenī, lai sabiedrība tos varētu apskatīt tirgū. Šie likumi kļuva pazīstami kā Hammurabi kodekss.

Vecās Derības Tora ir vecs likumu kopums. Tā tika sarakstīta ap 1280. gadu pirms mūsu ēras. Tajā ir morāles noteikumi, piemēram, desmit baušļi, kas nosaka, kādas lietas nav atļautas. Dažreiz cilvēki mēģina mainīt likumu. Piemēram, ja prostitūcija ir aizliegta, viņi cenšas to padarīt likumīgu.

Tiesību vēsture

Tiesību vēsture ir cieši saistīta ar cilvēku civilizāciju attīstību. Senās Ēģiptes tiesības attīstījās 3000 gadu pirms mūsu ēras. 1760. gadā p.m.ē. ķēniņš Hammurabi pārņēma senās Babilonijas likumus, sakārtoja tos un izcirta akmenī, lai sabiedrība tos varētu apskatīt tirgū. Šie likumi kļuva pazīstami kā Hammurabi kodekss.

Vecās Derības Tora ir vecs likumu kopums. Tā tika sarakstīta ap 1280. gadu pirms mūsu ēras. Tajā ir morāles noteikumi, piemēram, desmit baušļi, kas nosaka, kādas lietas nav atļautas. Dažreiz cilvēki mēģina mainīt likumu. Piemēram, ja prostitūcija ir aizliegta, viņi cenšas to padarīt likumīgu.

Likumdošana

Demokrātiskās valstīs iedzīvotāji parasti izvēlas cilvēkus, kurus sauc par politiķiem, lai tie viņus pārstāvētu likumdevējā iestādē. Likumdošanas institūciju piemēri ir parlamenta palātas Londonā, Kongress Vašingtonā, Bundestāgs Berlīnē, Dome Maskavā un Nacionālā asambleja Parīzē. Lielākajā daļā likumdevēju palātu ir divas palātas - "apakšpalāta" un "augšpalāta". Lai pieņemtu tiesību aktus, par likumprojektu katrā palātā ir jābalso vairākumam parlamenta deputātu. Likumdevēja vara ir valdības atzars, kas izstrādā likumus un balso par to, vai tie tiks apstiprināti.

Likumdošana

Demokrātiskās valstīs iedzīvotāji parasti izvēlas cilvēkus, kurus sauc par politiķiem, lai tie viņus pārstāvētu likumdevējā iestādē. Likumdošanas institūciju piemēri ir parlamenta palātas Londonā, Kongress Vašingtonā, Bundestāgs Berlīnē, Dome Maskavā un Nacionālā asambleja Parīzē. Lielākajā daļā likumdevēju palātu ir divas palātas - "apakšpalāta" un "augšpalāta". Lai pieņemtu tiesību aktus, par likumprojektu katrā palātā ir jābalso vairākumam parlamenta deputātu. Likumdevēja vara ir valdības atzars, kas izstrādā likumus un balso par to, vai tie tiks apstiprināti.

Tiesu sistēma

Tiesu sistēma ir tiesnešu grupa, kas izšķir cilvēku strīdus un nosaka, vai cilvēki, kuri tiek apsūdzēti noziegumos, ir vainīgi. Dažās jurisdikcijās tiesnesis nekonstatē vainu vai nevainību, bet gan dod norādījumus zvērinātajiem, kā interpretēt faktus no juridiskā viedokļa, bet zvērinātie nosaka faktus, pamatojoties uz viņiem iesniegtajiem pierādījumiem, un konstatē apsūdzētās personas vainu vai nevainību. Lielākajā daļā vispārējo tiesību un civiltiesību sistēmu valstu ir apelācijas tiesu sistēma līdz pat augstākajai iestādei, piemēram, Augstākajai tiesai vai Augstākajai tiesai. Augstākajām tiesām parasti ir tiesības atcelt likumus, kas ir antikonstitucionāli (kas ir pretrunā konstitūcijai).

Tiesu sistēma

Tiesu sistēma ir tiesnešu grupa, kas izšķir cilvēku strīdus un nosaka, vai cilvēki, kuri tiek apsūdzēti noziegumos, ir vainīgi. Dažās jurisdikcijās tiesnesis nekonstatē vainu vai nevainību, bet gan dod norādījumus zvērinātajiem, kā interpretēt faktus no juridiskā viedokļa, bet zvērinātie nosaka faktus, pamatojoties uz viņiem iesniegtajiem pierādījumiem, un konstatē apsūdzētās personas vainu vai nevainību. Lielākajā daļā vispārējo tiesību un civiltiesību sistēmu valstu ir apelācijas tiesu sistēma līdz pat augstākajai iestādei, piemēram, Augstākajai tiesai vai Augstākajai tiesai. Augstākajām tiesām parasti ir tiesības atcelt likumus, kas ir antikonstitucionāli (kas ir pretrunā konstitūcijai).

Izpildvara (valdība) un valsts vadītājs

Izpildvara ir politiskās varas vadības centrs. Lielākajā daļā demokrātisko valstu izpildvaru ievēl no cilvēkiem, kas ir likumdevēja institūcijā. Šo ievēlēto cilvēku grupu sauc par kabinetu. Francijā, ASV un Krievijā izpildvarai ir prezidents, kas pastāv atsevišķi no likumdevējvaras.

Izpildvara ierosina jaunus likumus un slēdz līgumus ar citām valstīm. Tāpat izpildvara parasti kontrolē armiju, policiju un birokrātiju. Izpildvara izraugās ministrus vai valsts sekretārus, kas kontrolē tādus departamentus kā Veselības ministrija vai Tieslietu ministrija.

Daudzās jurisdikcijās valsts vadītājs nepiedalās ikdienas jurisdikcijas pārvaldībā un ieņem galvenokārt ceremoniālu lomu. Tā tas ir daudzās Sadraudzības valstīs, kur valsts vadītājs, parasti gubernators, darbojas gandrīz tikai pēc izpildvaras vadītāja (piemēram, premjerministra, pirmā ministra vai premjera) ieteikuma. Valsts vadītāja galvenā juridiskā loma šajās jurisdikcijās ir darboties kā kontrole vai līdzsvars pret izpildvaru, jo valsts vadītājam ir reti izmantotas pilnvaras atlaist likumdevēju varu, izsludināt vēlēšanas un atcelt ministrus.

Izpildvara (valdība) un valsts vadītājs

Izpildvara ir politiskās varas vadības centrs. Lielākajā daļā demokrātisko valstu izpildvaru ievēl no cilvēkiem, kas ir likumdevēja institūcijā. Šo ievēlēto cilvēku grupu sauc par kabinetu. Francijā, ASV un Krievijā izpildvarai ir prezidents, kas pastāv atsevišķi no likumdevējvaras.

Izpildvara ierosina jaunus likumus un slēdz līgumus ar citām valstīm. Tāpat izpildvara parasti kontrolē armiju, policiju un birokrātiju. Izpildvara izraugās ministrus vai valsts sekretārus, kas kontrolē tādus departamentus kā Veselības ministrija vai Tieslietu ministrija.

Daudzās jurisdikcijās valsts vadītājs nepiedalās ikdienas jurisdikcijas pārvaldībā un ieņem galvenokārt ceremoniālu lomu. Tā tas ir daudzās Sadraudzības valstīs, kur valsts vadītājs, parasti gubernators, darbojas gandrīz tikai pēc izpildvaras vadītāja (piemēram, premjerministra, pirmā ministra vai premjera) ieteikuma. Valsts vadītāja galvenā juridiskā loma šajās jurisdikcijās ir darboties kā kontrole vai līdzsvars pret izpildvaru, jo valsts vadītājam ir reti izmantotas pilnvaras atlaist likumdevēju varu, izsludināt vēlēšanas un atcelt ministrus.

Citas tiesību sistēmas daļas

Policija īsteno krimināllikumus, arestējot personas, kuras tiek turētas aizdomās par likuma pārkāpumiem. Birokrāti ir valdības darbinieki un valdības organizācijas, kas veic darbu valdības labā. Birokrāti strādā saskaņā ar noteikumu sistēmu, un savus lēmumus viņi pieņem rakstiski.

Juristi ir cilvēki, kuri ir apguvuši likumus. Advokāti konsultē cilvēkus par viņu juridiskajām tiesībām un pienākumiem un pārstāv cilvēkus tiesā. Lai kļūtu par juristu, cilvēkam ir jāpabeidz divu vai trīs gadu universitātes programma juridiskajā skolā un jānokārto iestājpārbaudījums. Juristi strādā advokātu birojos, valdībā, uzņēmumos vai paši.

Pilsoniskā sabiedrība ir cilvēki un grupas, kas neietilpst valsts pārvaldē un cenšas aizsargāt cilvēkus pret cilvēktiesību pārkāpumiem, kā arī cenšas aizsargāt vārda brīvību un citas individuālās tiesības. Pie pilsoniskās sabiedrības pieder politiskās partijas, diskusiju klubi, arodbiedrības, cilvēktiesību organizācijas, laikraksti un labdarības organizācijas.

"Korporācijas ir viena no organizācijām, kas izmanto tiesību sistēmu, lai sasniegtu savus mērķus. Tāpat kā citas, tās izmanto tādus līdzekļus kā ziedojumi kampaņām un reklāma, lai pārliecinātu cilvēkus, ka tām ir taisnība. Korporācijas iesaistās arī tirdzniecībā un rada jaunas lietas, piemēram, automobiļus, iztvaicētājus/e-cigaretes un bezpilota lidaparātus (t. i., "dronus"), ar kuriem vecie likumi nav pietiekami labi aprīkoti. Korporācijas izmanto arī noteikumu un noteikumu kopumu, lai nodrošinātu, ka to darbinieki paliek tām lojāli (parasti tie ir izklāstīti juridiskā līgumā) un ka jebkura nepakļaušanās šiem noteikumiem tiek uzskatīta par necivilizētu un tāpēc ir pamats tūlītējai atlaišanai.

Citas tiesību sistēmas daļas

Policija īsteno krimināllikumus, arestējot personas, kuras tiek turētas aizdomās par likuma pārkāpumiem. Birokrāti ir valdības darbinieki un valdības organizācijas, kas veic darbu valdības labā. Birokrāti strādā saskaņā ar noteikumu sistēmu, un savus lēmumus viņi pieņem rakstiski.

Juristi ir cilvēki, kuri ir apguvuši likumus. Advokāti konsultē cilvēkus par viņu juridiskajām tiesībām un pienākumiem un pārstāv cilvēkus tiesā. Lai kļūtu par juristu, cilvēkam ir jāpabeidz divu vai trīs gadu universitātes programma juridiskajā skolā un jānokārto iestājpārbaudījums. Juristi strādā advokātu birojos, valdībā, uzņēmumos vai paši.

Pilsoniskā sabiedrība ir cilvēki un grupas, kas neietilpst valsts pārvaldē un cenšas aizsargāt cilvēkus pret cilvēktiesību pārkāpumiem, kā arī cenšas aizsargāt vārda brīvību un citas individuālās tiesības. Pie pilsoniskās sabiedrības pieder politiskās partijas, diskusiju klubi, arodbiedrības, cilvēktiesību organizācijas, laikraksti un labdarības organizācijas.

"Korporācijas ir viena no organizācijām, kas izmanto tiesību sistēmu, lai sasniegtu savus mērķus. Tāpat kā citas, tās izmanto tādus līdzekļus kā ziedojumi kampaņām un reklāma, lai pārliecinātu cilvēkus, ka tām ir taisnība. Korporācijas iesaistās arī tirdzniecībā un rada jaunas lietas, piemēram, automobiļus, iztvaicētājus/e-cigaretes un bezpilota lidaparātus (t. i., "dronus"), ar kuriem vecie likumi nav pietiekami labi aprīkoti. Korporācijas izmanto arī noteikumu un noteikumu kopumu, lai nodrošinātu, ka to darbinieki paliek tām lojāli (parasti tie ir izklāstīti juridiskā līgumā) un ka jebkura nepakļaušanās šiem noteikumiem tiek uzskatīta par necivilizētu un tāpēc ir pamats tūlītējai atlaišanai.

Saistītās lapas

• Konstitūcija
• Ētika
• Juridiskās tiesības
• Parlaments
• Fizikālās tiesības
• Politiskā ekonomija

Saistītās lapas

• Konstitūcija
• Ētika
• Juridiskās tiesības
• Parlaments
• Fizikālās tiesības
• Politiskā ekonomija