Hammurabi: Babilonas karalis un likumu kodeksa autors (1792–1750 p.m.ē.)

Hammurabi (akadiešu valodā no amorītu ˤAmmurāpi, kas nozīmē "radinieks ir dziednieks", no ˤAmmu, kas nozīmē "tēva radinieks", un Rāpi, kas nozīmē "dziednieks") bija sestais Babilonas karalis no 1792. gada p.m.ē. līdz 1750. gadam p.m.ē.. Viņš kļuva par karali pēc sava tēva atteikšanās no troņa un bija pirmais Babilonijas valdnieks. Uzvarot karos pret citām Mesopotāmijas karalistēm, Hammurabi izveidoja lielu Babilonijas impēriju. Tomēr viņa dēls Samsu-iluna un vēlākie Babilonijas valdnieki zaudēja lielu daļu no viņa iegūtajām zemēm. Hammurabi valdīšanas laikā Babilona kļuva par politisku, administratīvu un kultūras centru; viņš īstenoja pilsētu celtniecības projektus, kanālu uzturēšanu un tempļu atjaunošanu, kā arī centralizēja pārvaldi un nodokļu iekasēšanu.

Hammurabi visvairāk ir slavens ar saviem likumiem, kas pazīstami kā Hammurabi kodekss. Hammurabi kodekss bija viens no pirmajiem rakstītajiem likumu kodeksiem vēsturē. Kodekss ir rakstīts akadiešu valodā ķīļrakstā uz melnajā bazaltā veidotas stēlas, un tajā ir aptuveni 282 pantu (virknē "ja... tad..." — kas saucami par kasuistiskām formulām).

Likumu raksturs un saturs

Kodekss nav teorētisks likumu kopsavilkums, bet drīzāk praktisku gadījumu risinājumu kopa, kas regulē dažādas sabiedrības dzīves jomas:

• civilās attiecības — laulība, šķiršanās, mantas sadale un dāvinājumi;
• komerciālas un ekonomiskas normas — līgumi, aizdevumi, algas, amatnieku atbildība;
• īpašuma tiesības un zemkopība — uzraudzība pār saimniecībām, kanāliem un zemes lietojumu;
• krimināltiesības — zagļi, bojājumi, ķermeņa traumas un soda mēri;
• administratīvās normas — ģimenes un darba attiecību regulēšana, varas institūciju uzdevumi.

Viena no pazīstamākajām kodeksa iezīmēm ir princips vidēji atveidots ar izteicienu "acis pret aci" (lex talionis) — tiesas spriedumi un sankcijas bieži tika piemērotas proporcionāli nodarījuma raksturam. Tajā pašā laikā sodu apmēri un atbildība bieži atšķīrās pēc personas sociālā statusa (brīvais iedzīvotājs, vidējā šķira, verdzībā esošais).

Stēla, prologs un dievišķais attaisnojums

Kodeksa tekstam ir ievads (prologs), kurā Hammurabi sevi attēlo kā dievu izvēlētu tiesnesi un likumdevēju, kuram dievi uzticējuši rūpes par taisnīgumu un labo pārvaldību. Prologs īpaši piemin saules dievu Šamašu (Shamash), kas ir tiesu un taisnīguma patrons. Epilogs uzsver sodu pār tiem, kas pārkāpj likumus vai maina kodeksa tekstu.

Fiziskais atradums un saglabāšana

Hammurabi stēla ar kodeksa tekstu tika atrasta 1901. gadā Sūzā (Susa) Irānā, un to 20. gadsimta sākumā izcēla franču arheologu ekspedīcija, kuru vadīja Žaks de Morgāns. Stēla ir izcils mākslas un vēsturiska priekšmets — uz tās augšdaļā redzams reljefs, kurā Hammurabi stāv pretī dievam Šamašam. Mūsdienās oriģināls atrodas Luvrā (Parīzē), un tūlīt pēc atraduma kodekss kļuva par svarīgu avotu, lai izprastu senās Mezopotāmijas tiesību, sabiedrības un ekonomikas kārtību.

Piemēri un interpretācijas

Kodeksa piemēri ilustrē gan aizsardzības, gan represīvās puses: tas nosaka amatnieku un ārstu atbildību par nolaidību, lauksaimniecības strīdus, celtniecības darbos radušos bojājumus un kompensācijas, kā arī sīkus, bet konkrētus sodus par zādzībām. Mūsdienu pētnieki uzsver, ka Hammurabi kodekss nav vienkārši "brutāls acu pret aci" princips — daudzos pantu ir ekonomiskas un administratīvas normas, kas palīdz veidot stabilu sabiedrisku kārtību un standartizēt spriedumu pieņemšanu.

Valdīšanas politika un impērijas pastāvēšana

Hammurabi bija veiksmīgs karavadonis un diplomāts — viņš izmantoja gan militāras kampaņas, gan alianses, lai paplašinātu savu ietekmi. Viņa laikmeta impērija iekļāva vairākas Mesopotāmijas pilsētas un apgabalus, taču pēc viņa nāves centrālā vara vājinājās. Tā kā administrācija bija cieši saistīta ar viņa personīgo autoritāti, nākamie valdnieki nespēja saglabāt visu kontroli, un daļa teritoriju tika zaudēta.

Mantojums

Hammurabi paliek simbols agrīnai centralizētai likumdošanai un valdnieka mēģinājumam nostiprināt taisnīgumu un sabiedrisko drošību likumu ceļā. Viņa kodekss ir viens no galvenajiem avotiem, no kuriem pētnieki iegūst datus par senās Mezopotāmijas sociālo struktūru, ekonomiku, ģimenes dzīvi un tiesību principiem. Modernajā tiesību vēsturē Hammurabi bieži tiek minēts kā viens no agrākajiem "likumdevējiem", taču mūsdienu interpretācijās tiek uzsvērts arī kodeksa praktiskais raksturs — tas kalpoja kā precedentu kopa un administratīvu normu katalogs, nevis kā universāla, abstrakta tiesību teorija.

Vēsture

Hammurabi kļuva par Babilonas karali ap 1792. gadu p.m.ē., kad viņa tēvs Sin-Muballits atteicās no amata. Babilona bija viena no daudzajām mazajām neatkarīgajām pilsētām senajā Mezopotāmijā. Šīs pilsētas bieži cīnījās savā starpā par zemes kontroli. Kad Hammurabi kļuva par ķēniņu, Babilona jau bija viena no spēcīgākajām pilsētām. Iepriekšējie Babilonas karaļi bija pārņēmuši netālu esošās pilsētas-valstis Borsipu, Kišu un Sipparu.

Hammurabi savas valdīšanas sākumā necīnīja nekādus svarīgus karus. Tā vietā viņš uzlaboja Babilonas ēkas. Viņš uzcēla augstākas pilsētas sienas, lai pilsētai būtu grūtāk uzbrukt, un paplašināja tempļus. Apmēram 1771. gadā p. m. ē. Elama karaliste uzbruka Mezopotāmijai no austrumiem. Elama iebruka Esnunnā, pilsētā-valstī uz ziemeļaustrumiem no Babilonas, un izpostīja tās pilsētas. Tā arī mēģināja uzsākt karu starp Babiloniju un Larsu, pilsētu Mezopotāmijas dienvidos. Tomēr Hammurabi tā vietā noslēdza aliansi ar Larsu pret Elam. Hammurabi uzvarēja Elam, bet uzskatīja, ka Larsa viņam nav sniegusi pietiekamu palīdzību. Tāpēc viņš uzbruka Larsai. Apmēram 1763. gadā p. m. ē. Babilona bija pilnībā iekarojusi Mezopotāmijas dienvidus.

Hammurabi sabiedrotie Mezopotāmijas ziemeļos bija nosūtījuši savu armiju uz dienvidiem, lai palīdzētu Babilonijai. Tas izraisīja nemierus ziemeļu apgabalā. Tāpēc Hammurabi atgriezās uz ziemeļiem, apturēja nemierus un uzvarēja Ešunnu. Pēc tam viņš uzbruka un iekaroja atlikušās pilsētas Mezopotāmijas ziemeļu daļā, tostarp Babilonas bijušo sabiedroto Mari. Iespējams, ka Mari padevās Babilonijai bez jebkādas cīņas. Pēc tam Hammurabi kontrolēja lielāko daļu Mezopotāmijas. Tikai Alepo un Katna, divas rietumu pilsētas mūsdienu Sīrijā, palika neatkarīgas. Kad Hammurabi nomira ap 1750. gadu p. m. ē., par karali kļuva viņa dēls Samsu-iluna.

Karte, kurā parādīta Babilonijai piederošā zeme, kad Hammurabi kļuva par karali ap 1792. gadu p.m.ē. (sarkanā krāsā) un kad viņš nomira ap 1750. gadu p.m.ē. (oranžā krāsā).

Jautājumi un atbildes

J: Kas bija Hammurabi?

J: Kāda ir Hammurabi vārda nozīme?

Kāds bija Hammurabi lielākais sasniegums?

J: Kas kļuva par karali pēc tam, kad Hammurabi tēvs atteicās no amata?

J: Kas ir Hammurabi kodekss?

J: Kas notika ar zemi, ko Hammurabi ieguva savas valdīšanas laikā?

J: No kādas valodas bija Hammurabi vārds?

Meklēt pēc burta