Hannelore Kēla (1933. gada 7. marts — 2001. gada 5. jūlijs) bija bijušā Vācijas kanclera Helmuta Kēla (miris 2017. gadā) sieva. Viņa ierakstīta sabiedrības atmiņā gan kā sabiedriski aktīva pirmā lēdija, gan kā labdarības darbu atbalstītāja un fondsiva vadītāja. Viņi pirmo reizi satikās Ludvigshāfenē, Vācijā, kad viņai bija 15 gadi, un vēlāk apprecējās, dzīvojot kopā lielā daļu viņu abu dzīves.

Agrākā dzīve

Hannelore piedzima Berlīnē kā Eleonore Johanna Rennere, taču vēlāk mainīja vārdu uz Hannelore. Viņas agrīnā bērnība un pusaudžu gadi notika kara un tūlītējā pēckara periodā, kas atstāja dziļas pēdas viņas dzīvē. 1945. gadā, kad viņai bija 12 gadi, viņu, pēc ziņām, izvaroja Sarkanās armijas karavīri — notikums, kas viņai, iespējams, radīja ilgtermiņa psiholoģiskas un emocionālas traumas.

Sabiedriskā darbība un labdarība

Kļūstot par sievu ievērojamam politiķim, Kēla iesaistījās sabiedriskajā dzīvē un vērsa uzmanību uz veselības jautājumiem. Kad viņas vīrs bija kanclers, viņa nodibināja Hannelore Kohl Stiftung (t. i., Hannelore Kohl labdarības fondu) un bija iesaistīta arī Kuratorium ZNS darbībā — fondā, kura mērķis ir atbalstīt pētniecību un palīdzību saistībā ar centrālās nervu sistēmas slimībām. Fonds atbalstīja pētījumus, informētības kampaņas un pacientu atbalstu, cenšoties veicināt jaunu terapiju attīstību pret tādām slimībām kā Alcheimera slimība, insulta sekas, multiplā skleroze un citas centrālās nervu sistēmas saslimšanas.

Veselības problēmas un nāve

Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju, Kēla ilgstoši cieta no spēcīgas fotoalerģijas — jutības pret saules gaismu, kas varēja izraisīt smagas ādas reakcijas un sāpīgas apdeguma līdzīgas brūces. Šīs veselības problēmas, kā arī to izraisītās psiholoģiskās sekas, pēc ziņām, viņu izolēja no ikdienas dzīves un radīja lielu ciešanu. 2001. gada 5. jūlijā Kēla kundze tika atrasta mirusi savās mājās Ludvigshāfenē. Oficiāli tika konstatēts, ka viņa, visticamāk, izdarījusi pašnāvību — nāve tika saistīta ar pārdozējot miegazāles.

Pretrunas un mediju apskats

Oficiālā notikumu versija tomēr nav palikusi bez jautājumiem. Žurnālists Endrjū Gimsons (Andrew Gimson), rakstot žurnālā The Spectator, apšaubīja atsevišķus nāves apstākļus un secinājumus, un līdzīgus jautājumus izdeva arī vācu žurnāls Stern un BBC. Šajos rakstos tika uzsvērta nepieciešamība skaidrot dažādus medicīniskos un procedurālos jautājumus, tomēr oficiālie rezultāti tika saglabāti.

Publicētie darbi un mantojums

Kēla ir plašāk pazīstama arī ārpus politiskās un labdarības darbības: viņa 1996. gadā bija iesaistīta vācu virtuvju recepšu krājuma Kulinarische Reise durch Deutsche Länder (Kulinārais ceļojums pa Vācijas reģioniem) publicēšanā, popularizējot reģionālos ēdienu tradicionālos receptes un kulināro kultūru. Viņas labdarības darbi un publiskā darbība atstāj atšķirīgu, bet nozīmīgu pēcteci — gan pateicoties atbalstam medicīnas pētījumiem, gan sabiedrības uzmanības pievēršanai reto un sāpju izraisošo slimību problēmām. Tajā pašā laikā viņas dzīvi un nāvi turpina apspriest un pētīt pētnieki, mediji un sabiedrība, cenšoties izprast sarežģītās personiskās un veselības problēmas, kas ietekmēja viņas pēdējos dzīves gadus.